Rēķinot procentuālā izteiksmē, melnā zelta cena piedzīvojusi pat ļoti solīdu kāpumu, tomēr naftas industrijai tas ir bijis vien neliels mierinājums, jo salīdzinājumā ar šā gada sākumu naftas cena ir kritusies gandrīz uz pusi. Savukārt, ja salīdzina ar aprīļa beigām, līdz 20. maijam Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena pieaugusi par visai solīdu 41% līdz 35,75 ASV dolāriem (32,56 eiro pēc tās dienas kursa) par barelu. Tomēr, ja tirgus situāciju salīdzinātu ar dažas dienas senāku aprīļa posmu, investoriem pavērtos iespēja tikt pat pie 75% vērtas peļņas.
Vēl ienesīgāka bijusi ASV Teksasas gaišā jēlnafta WTI, kuras cena kopš aprīļa beigām pieaugusi gandrīz par 78%, bet kopš 21. aprīļa radīja iespēju tikt pat pie trīskāršas peļņas.
Tādējādi naftas kontraktus droši vien var uzskatīt par ienesīgāko instrumentu finanšu tirgos.
Pumpē mazāk
Lai arī naftas cenas pieaugums ir bijis visai straujš, šobrīd ir samērā grūti izvērtēt, vai situācija ir labvēlīga tālākam kāpumam. Komentējot situāciju globālajā naftas tirgū, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis zina teikt, ka līdz piecu nedēļu augstākajam līmenim naftas cenas pieauga pēc tam, kad Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA) paziņoja, ka maijā naftas ieguve sasniegs deviņu gadu zemāko līmeni. Vienlaikus, pēc eksperta teiktā, Ķīna ziņoja par situācijas uzlabošanos rūpniecībā un mazumtirdzniecībā, tas analītiķos un investoros ''ieslēdza cerību staru'' attiecībā uz patēriņa pieauguma perspektīvām. Ekonomists norāda arī uz to, ka ārkārtas pasākumus pieņēma Saūda Arābija, kas samazināja ieguvi līdz zemākajiem līmeņiem kopš 2002. gada, kas ir visai izmisīgs mēģinājums stabilizēt naftas cenas.
''Cerības, ka piedāvājums un pieprasījums jau drīzumā nonāks līdzsvarā, var izrādīties mānīgas, tikpat cik mainīga būs ekonomikas atveseļošanās gaita. Tam sekos arī investoru noskaņojums,'' potenciālo situācijas attīstību vērtē Gašpuitis.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 25. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!