Latvijā vēsturiski kūdra ir bijusi galvenais kurināmā avots lielo pilsētu iedzīvotājiem Otrā pasaules kara laikā. (Plašāk par to bija lasāms trešdienas, 6. decembra, laikrakstā Diena.)
Apkurei un lauksaimniecībai
Pēc Otrā pasaules kara, jau otrās padomju okupācijas laikā, rūpniecības forsētai attīstībai nepietika enerģētisko resursu un līdz brīdim, kamēr Latvijas infrastruktūra tika pieslēgta PSRS dabasgāzes sistēmai, bija jāizmanto vietējie enerģētiskie resursi. Tāpēc tika attīstīta kūdras ieguve. Rīgas TEC-1 tika projektēta tā, lai tajā par kurināmo varētu izmantot Strenču kūdras krājumus. Kūdras izmantošana enerģētikā sasniedza savu maksimumu laikā starp 1960. un 1970. gadu, kad Latvijā vidēji gadā ieguva 1,8–2,1 miljonu tonnu kūdras. Šajā laikā kūdra veidoja ceturto daļu no Latvijā patērētajiem enerģētiskajiem resursiem (piemēram, 1960. gadā 27% no Latvijas energobilances veidoja kūdra).
Pēc tam kad Latvijas infrastruktūra tikai pieslēgta PSRS dabasgāzes sistēmai, kūdras nozīme enerģētikā samazinājās, bet kūdra tika plaši lietota lauksaimniecībā gan kā mēslojums, gan kā pakaišu materiāls. 1980. gadā Latvijā ieguva 3,4 miljonus tonnu kūdras, no kurām tikai viens miljons tika izmantots enerģētikā, pārējais – lauksaimniecībā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 7. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00