Plaša amplitūda
Tas, ka tirgus svārstību diapazons var būt visai plašs, bija redzams jau šā gada pavasarī, kad iepriekšējo toleranci pret dažādiem ieguldījumu riskiem nomainīja nervozitāte, augot neziņai par nākotni. Ja apskatām konkrētas populārākās preču biržā tirgotās izejvielas, īpašu uzmanību izpelnās nafta, kuras cenu bez Covid-19 uzliesmojuma šogad ir ietekmējuši arī tādi faktori kā t. s. cenu karš Krievijas un Saūda Arābijas starpā, kā arī saspīlējums ASV un Irānas attiecībās, kas draudēja pāraugt plašā militārā konfliktā, bet tas, par laimi, nenotika.
Tādējādi jau kopš janvāra sākuma naftas cena tika pakļauta visai ievērojamām svārstībām. Cenas strauji auga, bet pēc tam visai ātri atgriezās samazināšanās tendences. Ja lidmašīnas lido maz un liela daļa pasaules kuģu flotes stāv ostās, likumsakarīgi samazinās degvielas patēriņš un nafta kļūst mazāk pieprasīta.
Negāciju kulminācija tika sasniegta 20. aprīli, kad ASV Teksasas gaišās jēlnaftas WTI cena kļuva negatīva, maija kontraktu cenai īslaicīgi nokrītoties pat zem mīnus 40 ASV dolāru atzīmes par barelu. Investoriem, kuriem nafta bija tikai ieguldījuma portfeļa diversifikācijas līdzeklis, bija lētāk naftu pārdot par negatīvu cenu nekā to uzglabāt. Līdz ar to tika darīts viss iespējamais, lai no šiem melnā zelta kontraktiem atbrīvotos, pat par to piemaksājot pircējam. Tobrīd varēja šķist, ka naftas tirgus arī nākamajos mēnešos sola kaut ko līdzīgu, tomēr, pasaules tautsaimniecībai atjaunojoties, melnais zelts kļuva par visai ienesīgu investīciju, un jūnija beigās WTI naftas cena atradās jau pie plus 40 dolāru robežas. Aplūkojot WTI naftas gaitas kopš 21. aprīļa, ir redzams, ka tās cena līdz jūnija beigām ir gandrīz četrkāršojusies. Kopš pavasara zemākā punkta labas peļņas iespējas solīja arī Ziemeļjūras jēlnafta Brent, kuras cena kopš minētā 21. aprīļa pieaugusi par 112,8%.
Šogad augošā nervozitāte un dažādu risku apzināšanās ir bijusi ļoti pozitīva zelta cenai, dzeltenajam metālam atrodoties augstākajos punktos kopš desmitgades sākuma, kad tā cenu sāka graut deflācijas izplatīšanās draudi pasaulē. Laika posmā no pagājušā gada beigām līdz otrā ceturkšņa izskaņai zelta cena pieaugusi par 17,2%, savukārt kopš zemākā punkta pavasara sākumā šī investīciju metāla cena pakāpusies par 23,3%.
Arī citu metālu, piemēram, vara, cena piedzīvojusi visai plašu svārstību diapazonu, tomēr īpaši izcēlies par zelta "mazo brāli" dēvētais sudrabs. Tā cena kopš zemākā punkta martā līdz jūnija beigām pieaugusi aptuveni par 60%. Šis metāls ir ļoti svārstīgs, jo atšķirībā no zelta tas ne tikai pilda uzkrājuma un naudas aizsardzības pret inflāciju funkciju, bet arī tiek izmantots rūpniecībā, piemēram, saules enerģijas paneļu ražošanā. Līdz ar to sudraba cenu svārstības ir pakļautas stipri daudzveidīgai, reizēm pat pretēju cenas ievirzi veidojošai faktoru buķetei. Ja paraugāmies uz tā cenas virzību salīdzinājumā ar citiem metāliem, šķiet, ka šogad vairāk izpaudusies tā funkcija, kura izpaužas, tirgus dalībniekiem meklējot ieguldījuma alternatīvas laikā, kad citu riskanto finanšu tirgus segmentu – akciju, augstāka investīciju riska obligāciju, industriālo metālu un kurināmā resursu – cenas biržā samazinās. Laika posmā no pagājušā gada beigām līdz šā gada pirmā pusgada izskaņai tā cena ir pieaugusi par 3%.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 6. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!