Vides aspekts ir tas, par kuru projekts izpelnījās lielu devu kritikas vēl pirms darbu sākšanas. Tomēr Nord Stream īstenotāji neskopojas, mēģinot parādīt, ka ietekme nav postoša un iztraucētā daba gana drīz spējot atjaunoties. Līdzās vairāku gadu vides monitoringiem un ziņojumiem par situāciju, projektā regulāri tiek aicināti mediji, kā šajā braucienā arī Diena, lai skaidrotu veiktos darbus un pētījumu rezultātus. Divos gados darbā ar vides aspektiem ir ieguldīti 20 miljoni eiro, un līdz 2016. gadam šo summu plāno divkāršot.
Latvijai garām
Kā stāsta Nord Stream algotu vides pētījumu kompāniju zinātnieki, izpētot savāktos jūras gultnes paraugus un tajā atrastos dzīvos organismus, iespējams noteikt, kā norit vides atjaunošanās vada tuvumā. Pētnieki apgalvo, ka iztramdītā virsma sākusi jau atjaunoties, un prognozē - trīs gadu laikā tā varētu izskatīties līdzīgi kā pirms projekta sākšanas.
Regulāri jūras vides monitoringi tiek veikti piecās vietās gāzesvada tuvumā, tomēr izpētes metodes tajās atšķiras. Tā šelfa zonā tiek skatīti nogulumi, savukārt citviet - arī ūdens kvalitāte, putni un zīdītāji. Paraugus pēta ne tikai tiešā vada tuvumā, arī tālāk no tā, lai būtu iespējams salīdzināt ietekmi, ko atstāj projekts, nevis kādi citi dabas faktori. Vides monitorings sākts jau pirms būvniecības darbiem, un to plāno turpināt arī vairākus nākamos gadus, stāsta Nord Stream pārstāvis Baltijas valstīs Romāns Baumanis.
Taujāti par projekta ietekmi uz vidi Latvijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norāda, ka par gāzesvada ietekmi uz Baltijas jūru pašlaik pāragri runāt, bet esot jāņem vērā fakts, ka projektā ieguldīti apjomīgi finanšu resursi un izmantotas jaunākās tehnoloģijas un materiāli. VARAM atzīmē, ka projektam tika sekots līdzi jau no tā pirmsākumiem un ministrija iesaistījās arī ietekmes uz vidi novērtējuma procesā. Nord Stream attīstītāji saņēmuši atļaujas no valstīm, kuru ekonomiskās zonas skar cauruļvads: Somijas, Krievijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas. Savukārt Latvija šajā procesā iesaistījās kā ietekmētā valsts, jo mūsu teritoriālos ūdeņus projekts nešķērso.
Tiek pie kompensācijām
Savulaik, 2010. gadā, Latvijas zvejnieki kā vienreizēju kompensāciju no Nord Stream saņēma ap 70 tūkstošiem latu. Latvijas Zvejsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits apstiprina, ka kompensācija saņemta un sadalīta starp 28 kuģiem. Viņš skaidro, ka tā piešķirta kuģiem, kas zvejo ar traļa tīkliem, velkot tos pa jūras dibenu. Šo naudu varēja izlietot zvejas rīku iegādei, zvejas veidu maiņai vai atstāt rezervei. Tomēr, kā realitātē zvejnieki izlietoja kompensācijas, I. Voits pastāstīt nemācēja, jo neesot veicis zvejnieku aptauju: «Atskaites mums nav jādod, jo līgums ar Nord Stream to neparedz.» Vaicāts par projekta ietekmi uz zvejniecību, stāsta, ka negadījumi Latvijas zvejniekiem nav bijuši un viņi arī neesot sūdzējušies par ietekmi. R. Baumanis norāda, ka kompensāciju apmērs dažādu valstu zvejniekiem bija atšķirīgas - lielākas tās bija valstīs, kur gāzesvada būvniecība skāra ekonomisko zonu.
Pat mēra atšķirīgi
Pat pieeja gāzes daudzuma mērīšanai cauruļvadā atšķiras tā abos galapunktos - Krievijā un Vācijā, tomēr jau kopš pērnā gada rudens darbojas pirmais no diviem cauruļvadiem, un šogad darbu sāks arī otrais jau uzbūvētais vads. Pa Baltijas jūru vairāk nekā 1200 kilometru garo ceļu līdz Eiropai gāze mēro aptuveni četrās dienās, apejot veselu virkni valstu, tostarp Latviju. Kopējais vērienīgā projekta budžets ir 7,4 miljardi eiro.
Lielākā daļa jeb 51% projekta Nord Stream pieder Krievijas uzņēmumam Gazprom, mazākās daļas Vācijas uzņēmumiem BASF/Wintershall Holding un E.ON Ruhrgas, kā arī Nīderlandes valsts uzņēmumam Nederlandse Gasunie un Francijas enerģētikas uzņēmumam GDF SUEZ. R. Baumanis Nord Stream darbu salīdzina ar kuģu pakalpojumiem, kas pārvadā kravu, bet pašiem tā nepieder. Abi cauruļvadi ik gadu uz Eiropu spēs nogādāt līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes. Pašlaik gan darbojas tikai viens un tas noslogots par trešdaļu no kapacitātes.
Netiek slēpts, ka pašlaik noris pirmējā izpēte par iespēju būvēt arī trešo un ceturto cauruļvadu, kas varētu atrasties jau esošo tuvumā. Projekta iespējamais turpinājums tiek pētīts no juridiskā, tehniskā, finansiālā un arī vides aspekta. R. Baumanis gan neatklāj, kādi izvietojuma un pieslēgumu varianti tiek izskatīti. Koncerns Gazprom jau paspējis paziņot, ka viens no nākamajiem gāzesvadiem varētu sniegties līdz Lielbritānijai, vēstīja aģentūra RIA Novosti.