Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Paplašināt matraču ražošanu traucē strādāt gribošo trūkums

Matraču ražošanas nozarē būtiskas ir sava aroda prasmes, tomēr svarīgākais ir cilvēciskais faktors. Pietrūkst labu meistaru, kuri prot savu darbu.

Savulaik Jelgavas novada vietā, kur tagad atrodas industriālais parks Vītoliņi, tika gatavotas konfektes Gotiņa, ražoti alkoholiskie dzērieni un darbojās gateris. Tagad te top ar rokām darināts miega fundaments – matrači.

Lai arī agresīvā mārketinga ietekmē reizēm šķiet, ka tik funkcionāli sarežģītu sadzīves iekārtu kā matracis izgatavot prot tikai ārzemēs uz īpašiem laboratorijas pētījumiem balstītas pieredzes bagāti speciālisti, tomēr arī mūsu zemē ir meistari, kuri savā arodā pārzina vissmalkākās nianses, lai matracis kalpotu labam miegam, turklāt daudz ilgāk nekā oficiāli izreklamētās divu gadu garantijas termiņā.

Latvijā matraču meistara arodu nemāca, to Inārs Mednis apguvis pats. Ilgus gadus strādājis mēbeļu ražošanas nozarē, uzkrāto pieredzi pirms četriem gadiem nolēmis likt lietā, kopā ar dzīvesbiedri Ingu Medni veidojot savu uzņēmumu un attīstot zīmolu Matraču meistars. Pēc tam abi izveidojuši internetveikalu, atvēruši veikaliņu tirdzniecības centrā Bolero Shopping un cer veiksmīgi attīstīt uzņēmumu. "Kad pirms diviem gadiem mums piedāvāja piedalīties Baltic Furniture izstādē, bijām piesardzīgi, prātojām, vai mums to vajag. Gatavošanās izstādei nozīmē papildu rūpes, turklāt pie neliela apgrozījuma papildu tēriņi vairāku tūkstošu eiro apmērā ir finansiāls risks. Taču mēs riskējām, un tas bija labvēlīgs klikšķis attīstībai uz augšu," vienisprātis ir Inga un Inārs Medņi.

Viens sākuma ceļš

Pēc pamatprofesijas Inārs Mednis ir galdnieks. Ar Ingu satikušies pagājušā gadsimta 90. gados teoloģijas studiju laikā Jelgavā. "90. gados pabeidzot alternatīvo dienestu, Cēsu pusē tēva atgūtajos īpašumos cēlu "dziļos laukus". Pirms tam Cēsīs pabeidzu galdnieku arodskolu, kur mācību procesa laikā iepazīšanās ar mīksto mēbeļu tapsēšanu ilga tikai 30 sekundes. Tad kādu laiku mācījos teoloģiju," stāsta Inārs. Pievērsties teoloģijai viņu mudinājis kāds traģisks gadījums ģimenē. "Meklēju ceļu, lai saņemtu ārēju palīdzību tikt nelaimei pāri," paskaidro Inārs. Likteņa sakritība – arī Inga studēt teoloģiju uz Jelgavu devusies līdzīga iemesla dēļ. "Mūsu sākuma ceļš ir ļoti līdzīgs," apliecina Inga. Taujāti, vai mūslaikos izglītība reliģijas jomā palīdz uzņēmējdarbībā, Medņi atzīst: "Protams, palīdz. It īpaši komunikācijā ar cilvēkiem." Bet Inārs smej: "Es jau 70 reizes esmu gribējis biznesam pateikt – viss, vairāk nedarīšu! Apkalpošu pēdējo klientu un – prom. Pēc dabas neesmu tirgotājs." Taču viņš savā arodā ir jau vairāk nekā 20 gadu.
90. gadu pašās beigās Inārs saņēmis uzaicinājumu sākt jaunu projektu ar matračiem kādā mēbeļu ražošanas uzņēmumā. "Kā tajos laikos, tā arī tagad Latvijā ļoti bieži mēģina pārdot lietas, vispirms orientējoties uz cenu: sak, par kādu cenu jums vajag matraci, par tādu sakombinēsim – mīkstāku, stingrāku. Tas ir aplam. Jo jūs jau neizvēlaties lietas, jūs izvēlaties sajūtas," norāda Inārs un pamato: "Ja parēķināsiet, cik daudz diennakts laika pavadāt miegā un cik maksā matracis, uz kura guļat, tad sapratīsiet, ka apaviem, apģērbam tērējat neskaitāmas reizes vairāk nekā matracim, kuru nopērkat pieciem sešiem gadiem, bet lietojat piecpadsmit divdesmit gadu, uz tā pavadot trešdaļu diennakts laika. Matracim jābūt pareizi konstruētam, kvalitatīvam, ērtam!"

Atskatoties uz sava biznesa aizsākumiem, izrādās – Medņus veidot savu uzņēmumu pamudinājušas izmaiņas Ināra darbavietā un meitiņas ienākšana ģimenē. Arī vecāku vēlme iespējami vairāk laika pavadīt kopā ar pastarīti. Domājuši, ko šajā situācijā iesākt. Parunājuši ar draugiem, kuri ieteikuši Ināram nepamest nozari, kurā viņš ir profesionālis, kurš "zina, kas lācītim vēderā". 
 
Klienti redz visu 

Tolaik Medņiem kabatā bijis tikai 200 latu. "Draugi nāca ar mums strādāt kopā. Sākumā mums bija ļoti maziņš ģimenes un draugu uzņēmums," paskaidro Inga. Noīrējuši ražošanas telpas Vītoliņos, kur tās stāvējušas tukšas vairāk nekā 20 gadu. "Telpu saimnieks ir fantastisks, pretimnākošs cilvēks! Saprotot, ka uzņēmējdarbībā esam iesācēji, atbalstu esam saņēmuši no visiem, pie kā esam vērsušies," uzsver Inga. Kredītus gan nav ņēmuši, arī ar finansēm sākotnēji palīdzējuši draugi. Vien tad, kad uzsākuši ražošanu, aizdevumu saņēmuši no finanšu institūcijas Altum valsts atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Matraču izgatavošanai vajadzīgas vismaz 500 kvadrātmetru plašas telpas, lai arī Matraču meistars pasūtījumus izgatavo ar rokām un te nav datorizētu darbgaldu. Galvenie ražošanas palīglīdzekļi ir galdniecības piederumi kokapstrādei, šujmašīnas, šķēres un skavu pistoles – tiesa, to ir daudz un specifiskas, arī tūkstoš eiro vērtībā viena. "Svarīgākais šajā nozarē ir cilvēciskais faktors – ir vajadzīgi labi meistari, kuri prot šo lietu. Bet viņu nav. Jaunie atnāk, trīs četras dienas pastrādā un pazūd. Savus meistarus mācām paši – aptuveni četri pieci mēneši vajadzīgi, lai darbinieks izprastu šī aroda būtību. Šuvēja darbs ir ārēji redzamais, tā skaistā produkta daļa. Galvenais ir tapsētāja veikums," aroda specifiku raksturo Inārs.

Tomēr uzņēmumam izdevies nokomplektēt komandu, lai arī sākotnēji šuvējām tas bijis liels izaicinājums – uzšūt līdz milimetram precīzu matrača pārvalku. Inga raksturo šī biznesa galvenos principus: "Matracim jābūt nostrādātam ar glanci. Šo to jau var, protams, noslēpt, tomēr nedrīkst, jo klienti redz visu. Un klientiem ir taisnība, viņi par pirkumu maksā naudu."

Kā pirmo 2012. gadā Medņi attīstījuši zīmolu Matraču meistars, rūpīgi piemeklējot skanīgu nosaukumu. Sākumā preci realizējuši caur lielveikalu tīkliem, tad izveidojuši internetveikalu Miega bode un mājaslapu. "Esam izauguši. Tā kā strādājam pēc pasūtījuma, sapratām, ka klientiem nepietiek tikai ar informāciju un bildēm mājaslapā, vajag vietu, kur var uz matrača pagulēt, pa to palēkāt, aptaustīt. Matracis jāpiemēra vārda tiešā nozīmē. Tāpēc pirms pusotra gada atvērām veikalu Rīgā," uzņēmuma attīstības gaitu raksturo Inga. Savukārt Inārs strikti piekodina: "Pirms iegādājaties matraci, uz tā obligāti ir jāpaguļ. Obligāti! Tikai tad sapratīsiet, sajutīsiet, tieši kāds jums vajadzīgs. Nepietiek, ja to aptausta ar roku, jo uz rokām jūs taču neguļat." 

Inārs atgādina – viņam neesot tirgotāja talanta: "Man ir svarīgi uztaisīt tieši to, kas cilvēkam nepieciešams, nevis – lai iztērē naudu un pēc tam mokās. Dažkārt klients atnāk un prasa cietu matraci. Iebilstu – jūs taču neguļat uz dēļiem! Kad esmu pārliecinājis un klients rezultātā ir apmierināts, esmu gandarīts. Pie mums ļoti populāri ir pieprasīt ortopēdiskos matračus, taču tādu pēc definīcijas nevar būt, jo ortopēdija ir medicīnas nozare, kas ārstē balsta un kustību orgānu sistēmas bojājumus. Matracis var būt anatomisks un ergonomisks."

Patriotiski noskaņoti

Inārs aizrautīgi stāsta par miega procesu kā organismu atjaunojošu funkciju, par mugurkaulam nepieciešamo atslodzi miegā. Tikpat aizrautīgi viņš izrāda matrača iekšējo – pircējam neredzamo uzbūvi. Kas raksturo kvalitatīvu matraci? Inārs rāda matrača paraugu šķērsgriezumā, kas atspoguļo pielietoto tehnoloģiju, un secībā nosauc galvenās detaļas, sākot no matrača serdes: "Atsperes. Metāla stīpa, kas notur matrača izmēru un formu – piemēram, citi ražotāji to nostiprina ar porolonu. Tad ir vatīns, kas nepieciešams, lai matracis negurkstētu. Nākamā ir kokosa šķiedras kārta, ko iedala pēc stingrības un elastības, lai matracis ir elastīgs. Tai augšpusē izmanto kokvilnu, bet virspusē sinteponu, kas matracim kalpo kā putekļu filtrs."

Inārs arī atklāj – teorētiski matrača mūžs ir divi gadi, tas ir laiks, kad jāmaina matraču virsējie materiāli. "Bet, ja uzklājat virsmatraci, matrača mūžs pagarinās par pieciem gadiem. Tas nav pārdošanas triks. Tas ieteicams, lai pamatmatraci pasargātu no putekļu ērcītēm. Ārzemēs – jo īpaši Skandināvijā – ražotājs matracim nedod garantiju, ja nelietojat virsmatraci, savukārt, ja lietojat biezu virsmatraci, pamatmatracim dod mūža garantiju," atklāj meistars.

Mūsdienās cilvēkiem patīkot gulēt uz lieliem matračiem. Inga stāsta, ka tagad viņi spētu izpildīt pat Kristapa Porziņģa pasūtījumu. Uzkrājuši pieredzi un varot izpildīt jebkādu pasūtījumu, piemēram, izgatavot 2 X 2,30 metru platu vai ovālu matraci. Tiesa, pirms pasūtījuma veikšanas pircējam esot jāpārliecinās, vai smago, stīpoto konstrukciju varēs ienest pa durvīm. Inga labsirdīgi smej: "Kādi tikai gadījumi nav bijuši – lai dabūtu matraci mājā, esam to cēluši iekšā pa balkonu, citā mājā pat logi ņemti ārā. Vēl kāda māja būvēta tā, lai vispirms varētu matraci ienest, pēc tam pabeigt apdari. Jā, esam lepni." Taču Inārs piebilst: "Es varu braši apgalvot, ka esmu izgatavojis visaugstākās kvalitātes matraci, bet, ja klientam tas nebūs ērts, mans apgalvojums nelīdzēs."

Reklāmai uzņēmums lielus līdzekļus šobrīd neatvēl. "Mūsu labākā reklāma ir pircēju ieteikumi nākamajiem pircējiem, vēl arī internets, bet patīkamākais ir tas, ka aptuveni 50% pasūtītāju nāk pie mums, jo principiāli izvēlas tieši Latvijā ražotu preci, lai arī kaimiņvalstīs, ārzemēs ražotie matrači pieejami lētāk. Un tas nebūt nav sabiedrības turīgākais slānis. Prieks, ka cilvēki ir patriotiski noskaņoti," uzsver Inga.

Inārs neslēpj – par kvalitatīvu matraci divvietīgai gultai pircējam jābūt gatavam šķirties vismaz no 250 līdz 300 eiro. Tomēr cena nav matrača kvalitātes rādītājs. Matraču meistars savas preces izgatavošanai izvēlas augstvērtīgus, kvalitatīvus izejmateriālus no visas Eiropas. Piemēram, zirgu sarus un kokosa šķiedru iepērk Slovēnijā, audumus – Polijā, Francijā, Turcijā, finieri – Latvijā un Baltkrievijā, stieples – Vācijā. Inārs piebilst: "Par matraču metāliem esmu izgājis tādu skolu! Ir izmēģināts viss, līdz beidzot esmu atradis optimālo variantu, kādam jābūt atsperes vijumam. To iepērkam Lietuvā."

Konkurence šajā nozarē esot liela – Inārs lēš, ka Latvijā darbojas kādi septiņi vērā ņemami matraču ražošanas uzņēmumi, bet strādā arī pavisam mazie. "Par spīti visam, sākuši esam un turpināsim. Mēs cīnīsimies, attīstot visu, ko protam," apņēmības pilna ir Inga.

Uzņēmēji apzinās – lai biznesu attīstītu, nepieciešami vismaz pieci gadi. Diemžēl tieši labu darbinieku trūkums esot viens no attīstību bremzējošajiem faktoriem. Inārs atzīst: "Ar to, kā paplašināt ražošanu, saistās mūsu vislielākā sāpe. Lai arī valda bezdarbs un mēs pat sadarbojamies ar Nodarbinātības valsts aģentūru, cilvēki nenāk strādāt. Pērn pats personiski piezvanīju 30 cilvēkiem, aicināju nākt strādāt, taču no viņiem tikai četri bija atnākuši uz pārrunām. Šodien neviens no viņiem uzņēmumā nestrādā. Cilvēki nāk uz darbu ar attieksmi – par to vien, ka ieradies darbā, man jāsaņem minimālā alga, bet, ja pieliek roku pie darba, tad jau algai jābūt vismaz pusotram tūkstotim. Tā ir problēma, ko esam saņēmuši mantojumā pēc treknajiem gadiem."

Inga pārliecinājusies: "Var piedāvāt prēmijas, bet, tās saņemot vienreiz, otrreiz, sāk uztvert kā pašsaprotamas. Ir būtiski darbiniekam veltīt arī laiku un uzmanību. Kad startējām Baltic Furtniture izstādē, aizvedām darbiniekus paskatīties, kā izskatās glīti noformēts viņu darba galarezultāts. Pēc tam attieksme pret darbu viņiem mainījās."

Top komentāri

Lai maksā normālas algas
L
tad arī strādātgribētāju netrūks. Protams, ka šajā valstī maksāt normālas algas ir ļoti dārgi, jo valdība visu uzmanību ir veltījusi zemo un aplokšņu algu maksātāju atbalstam. Bet tādi nu mēs te esam.
novēlējums
n
Lai Jums izdodas piepildīt savus sapņus un arī pašiem atpūsties savos gatavotajos matračos! Lai pietiek izturības, pacietības, spēka un gudrības!
vergturi vaimanā atkal
v
Strādāt gribošo trūkums vai kārtējo reizi vergturu nevēlēšanās maksāt?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sociālajos tīklos jāuzmanās

Latvijā arvien vairāk dzirdam par krāpnieku nodarītajiem zaudējumiem. Šāgada pirmajā pusē tie pārsniedza desmit miljonus eiro.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses