Pētījums tika veikts pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) iniciatīvas. ''Lai veiktu jebkādas pārmaiņas nodokļu politikā – vai tās ir izmaiņas akcīzes nodoklī, dabas resursu nodoklī vai darbaspēka nodokļos –, vispirms obligāti nepieciešams veikt visaptverošu un padziļinātu analīzi, lai pieņemtu datos, citu valstu pieredzē un makroekonomiskā analīzē balstītus lēmumus. Tas ir pareizais ceļš, kā politikas veidotājiem un visām iesaistītajām pusēm rīkoties un savstarpēji sadarboties, veidojot konkurētspējīgu nodokļu politiku reģionā,'' skaidro LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. ''LTRK mērķis, pasūtot šo pētījumu, ir informēt, analizēt un piedāvāt pētījuma rezultātā tapušās rekomendācijas atbildīgajām nozaru ministrijām turpmākam darbam nodokļu sistēmas uzlabošanai un sadarbības paplašināšanai akcīzes nodokļa politikas veidošanā kaimiņvalstu starpā.»
Akcīzes nodokļa politikai nepieciešams ''būt vienotai visā Baltijā, lai mēs izvairītos no vairākiem riskiem, kas padara to neefektīvu. Ja nodokļa paaugstināšanu nepapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem vai ražotāju iesaisti produktu pārveidē, nodokļa ieviešanas ietekme uz patēriņu varētu būt neitrāla vai pat negatīva uz valsts budžetu, bet faktiskais akcīzes preces patēriņš rezultātā nesamazināsies,'' uzskata iepriekš minētā pētījuma vadītājs, ekonomists un SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs Arnis Sauka.
LTRK atgādina, ka ''viens no galvenajiem akcīzes piemērošanas mērķiem ir mazināt pārmērīgu dažādu produktu, kas nav pirmās nepieciešamības preces, patēriņu''. Pētījuma rezultāti liecina, ka alkoholisko dzērienu pieprasījums ir neelastīgs pret cenu izmaiņām, un secināts arī, ka ''zema pieprasījuma reakcija uz cenu izmaiņām Baltijas valstīs padara akcīzes nodokli cigaretēm mazāk efektīvu cigarešu patēriņa samazināšanā, bet tajā pašā laikā padara cigaretes par piemērotu bāzi nodokļu ieņēmumu palielināšanai,'' vēsta LTRK.
Saistībā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem secināts, ka cukura nodoklis ir efektīvs, lai samazinātu uzņemto kaloriju daudzumu, ja tas tiek uzlikts plašam produktu klāstam, nevis tikai dažiem produktiem, kas patērētājiem dod iespēju pāriet uz citiem pārtikas produktiem ar pievienotu cukuru, sāli un taukiem.
Pētījuma gaitā arī secināts, ka politikas veidotāji Latvijā varētu izmantot pozitīvo Lietuvas un Igaunijas pieredzi un mēģināt vienoties ar Latvijas bezalkoholisko dzērienu un cukuroto produktu ražotājiem par savu produktu pārveidošanu, samazinot cukura daudzumu produktos, kā arī ieviest nodokļu atvieglojumus inovatīviem produktiem, piemēram, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar zemu cukura saturu vai bez pievienota cukura.