Neraugoties uz zemā ārējā pieprasījuma bremzēto eksportu un tādējādi gauso tautsaimniecības dinamiku, ekonomikas dalībnieku noskaņojums stabilizējas. Bankas ir atvieglojušas mājsaimniecību kreditēšanas standartus, un aug pieprasījums pēc atsevišķiem aizdevumu veidiem. Šiem apstākļiem pievienojot ECB jau veiktos procentu likmju samazināšanas soļus, kas veicinājuši gan Euribor, gan mājsaimniecībām izsniegto kredītu procentu likmju kritumu, gan arī īstermiņa aizņemšanās izmaksu sarukumu uzņēmumu sektorā, redzams, ka virziens uz kreditēšanas atkopšanos ir likumsakarīgs.
Iekšzemes kredītportfelis trijos mēnešos (jūnijs – augusts) pieaudzis par 253 miljoniem eiro jeb 1,8%, palielinoties gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kreditēšanai. Kredītu gada pieauguma temps svārstās ap 3% līmeni, apsteidzot tautsaimniecības kopējos pārmaiņu tempus. Vēl straujāks bijis mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada kāpums (augustā tas sasniedzis 5% (t. sk. mājokļa kredītiem – 4%, patēriņa kredītiem – 17%).
Pozitīvi ir tas, ka kredītportfeļa kāpumu ietekmējis no jauna izsniegto kredītu palielinājums. Mājsaimniecībām tas jūnijā – augustā bija par 20% un nefinanšu sabiedrībām – par 5% lielāks nekā 2023. gada atbilstošajā periodā.
Līdz ar lēno kreditēšanās atkopšanos iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu 2024. gada otrajā ceturksnī ir mazliet uzlabojusies, sasniedzot 27,7%, tomēr joprojām saglabājās viena no zemākajām Eiropas Savienībā.
Uzkrājumu jomā situāciju turpina ietekmēt pasaules ģeopolitiskā situācija un neskaidrība par iekšzemes ekonomikas perspektīvām. Patērētāji saglabā piesardzību un, neraugoties uz pirktspējas pieaugumu, turpina atjaunot augstās inflācijas periodā sarukušos kontu atlikumus.
Mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma temps jūlijā pirmo reizi kopš 2022. gada pārsniedzis 5% līmeni. (Tas noticis, mājsaimniecību termiņnoguldījumu ienesīguma līmenim pēdējā pusgada laikā samazinoties no 3,5% līdz 3%.) Vienlaikus turpinājuši augt arī iedzīvotāju ieguldījumi valdības krājobligācijās, kuru ienesīgums ir pat nedaudz augstāks nekā noguldījumiem bankās (populārākajām, t. i., 12 mēnešu obligācijām tas ir 3,3%).