Pret viņu ierosinātais Kriminālprocess ir pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 200. panta otrās daļas un 318. panta pirmās daļas. Tomēr nav izslēgts, ka drīz var pajukt arī šī versija.2016. gada februāra sākumā tiesībsargājošās institūcijas ziņoja, ka aizturēta augsta ranga VNĪ amatpersona, kas "apdraudējusi valsts ekonomisko un militāro drošību", mēģinot "pretlikumīgi iegūt ziņas par valsts militāro drošību". Tika ziņots, ka Kostigovs patvaļīgi piekļuvis datubāzei, kurā atrodama informācija par valsts ekonomisko un militāro drošību. Policijai izdevies atgūt nozagtos datus, bet neesot noskaidrots, vai informācija nodota trešajām personām. Tālāk policija ziņoja, ka tai izdevies novērst potenciālu apdraudējumu valsts ekonomiskajai un militārajai drošībai. Pēc tam Aizsardzības ministrija paziņoja, ka VNĪ vispār nav pieejama sensitīva rakstura informācija par valsts aizsardzības nozari un militārajiem objektiem, savukārt VNĪ vadītājs Mārtiņš Tols norādīja - "tika pārsūtīti budžeta dokumenti, projektu apraksti, informācija par personālu, par VNĪ darba plāniem. Tā ir informācija dienesta lietošanai un nesatur valsts noslēpumu." Pēc Kostigova advokāta Armanda Stumberga teiktā, tā kā Kostigovs februāra sākumā atlaists no darba VNĪ, viņam bija jānodod lietas. Laika atbilstošai dokumentu sakārtošanai bijis maz, tādēļ Kostigovs, pildot priekšnieka rīojumu un iekšējās kārtības noteikumus, dažus darba failus pārsūtījis uz savu privāto e-pastu. Šajā gadījumā varētu būt runa par disciplinārpārkāpumu, nevis krimināli sodāmu nodarījumu. Tomēr neskatoties uz praktiski nekavējoši sniegto AM paziņojumu, ka draudu valsts drošībai nebija un arī nevarēja būt, tiesa Kostigovam uz diviem mēnešiem piemēroja drošības līdzekli – brīvības atņemšanu. Viens no argumentiem bijis – lai viņš nevar iznīcināt pierādījumus. Vienīgie pierādījumi, t.i., datori, tajā laikā jau atradās policijā. Advokāts ir skeptisks arī par Kostigova vainošanu pretlikumīgā komercnoslēpumu saturošas informācijas iegūšanā. Krimināllikuma 200. panta otrā daļa un 318. panta pirmā daļa paredz sodus "par ekonomisko, zinātniski tehnisko vai citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai" un "par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm". Tomēr lai komercnoslēpumu varētu nelikumīgi iegūt, tam sākumā ir vismaz jābūt. VNĪ atrodas Finanšu ministrijas pārziņā un pārvalda valsts nekustamo īpašumu. Respektīvi, to atsavina, iznomā, izīrē un apsaimnieko. Informācija par šīm darbībām atrodama VNĪ mājas lapā, un ar to brīvi var iepazīties jebkurš interesents. Vēl viena VNĪ darbības joma ir "jaunu valstiski nozīmīgu būvniecības projektu attīstīšana un dažādu nekustamā īpašuma mērķprojektu realizēšana". Varbūt komercnoslēpums slēpjas informācijā, teiksim, par cenu, par kādu valsts nolēmusi celt kādu jaunu būvobjektu? Tomēr šādus projektus neviens neceļ no zila gaisa. Vēl projekta sagatavošanas sākumā top ministru kabineta rīkojums, kurā noteikts, cik liela nauda attiecīgajam projektam piešķirta, pēc tam minēto summu iebudžetē valsts budžetā, un visi šie dokumenti ir publiski pieejami. Tātad arī Ministru kabineta (nevis VNĪ) apstiprinātās valsts iepirkumu summas šajā gadījumā ir grūti traktēt kā komercnoslēpumu. Pats interesantākais, ka, saskaņā ar Kostigova advokāta teikto, viņa klientam VNĪ nekad nav licis parakstīt nevienu dokumentu, kurš noteiktu konkrētu komercnoslēpumu saturošas informācijas apjomu un loku. Komerclikuma 19. panta pirmajā daļā strikti noteikts, kādām piecām pazīmēm jābūt, lai komersants kādām saimnieciska vai cita rakstura lietām varētu piešķirt komercnoslēpuma statusu. Ja kaut viena no šīm pazīmēm iztrūkst, tad par komercnoslēpumu saturošu informāciju runāt nevar. Konkrētajā gadījumā runa ir par informāciju, kuras nonākšana citu personu rīcībā komersantam var radīt zaudējumus. Advokāts uzsver, ka ar Kostigova rīcībā esošo un uz privāto e-pastu pārsūtīto dokumentu palīdzību nekādus zaudējumus VNĪ nodarīt nemaz neesot bijis iespējams.Kāpēc tādā gadījumā cilvēkam, kurš slimo ar onkoloģisko saslimšanu 4.stadijā, divus mēnešus nācās pavadīt apcietinājumā? Viena no versijām ir, ka savā ziņā varētu būt vainojamas Kostigova sarakstītajā reliģiska satura grāmatā Iespējams, visi jautājumi par Desmito tiesu un Ziedojumiem paustās atziņas, kā arī viņa darbība draudzē Jaunā paaudze. Nav arī izslēgts, ka amatpersonas sacēla tik lielu vētru "ūdens glāzē", ka tagad pašas nezina, kā godam no tās izpeldēt. Ja nāksies atzīt, ka Kostigovs aizturēts un divus mēnešus cietumā pavadījis nepamatoti, viņam būs visas tiesības pieprasīt no valsts kompensāciju. Tas, savukārt, kaitēs kā VNĪ "spiegu atmaskotāju", tā arī kibernoziegumu apkarotāju mundiera godam.
Skandāls izčākstējis – Kostigovs nav spiegs
Pēdējā laika skaļākais Latvijas spiegu skandāls ar bijušo VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) Attīstības departamenta direktoru Vjačeslavu Kostigovu galvenajā lomā izčākstējis. Tagad Kostigovs vairs netiek turēts aizdomās par spiegošanu, bet gan par komercnoslēpumu saturošas informācijas nelikumīgu iegūšanu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.