Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga
Krievijas kravas šobrīd kopā veido aptuveni 80% no Latvijas pa dzelzceļu pārvadātajām kravām, savukārt Baltkrievijas kravas – lielu daļu no atlikušā apjoma

Transports konkurences cīņā

Neraugoties uz to, ka šis gads Latvijas tranzīta nozarei sācies ar izaugsmi, palielinoties gan dzelzceļa pārvadājumu, gan ostās pārkrauto kravu apjomiem, kopumā transporta un uzglabāšanas nozares pienesums valsts ekonomikas struktūrā, visticamāk, būtisku izaugsmi nepiedzīvos.

Notiekošais nekādā ziņā nenozīmē, ka ostu kravu celtņi masveidā sāks rūsēt, vai to, ka būtu jādomā par dzelzceļa vagonu sagriešanu metāllūžņos, bet gan to, ka nākamo gadu gaitā citas nozares, piemēram, apstrādes rūpniecība un būvniecība, varētu piedzīvot krietni straujāku kāpumu. Līdz ar šādu ekonomisko konjunktūru palielinātos iepriekš minēto nozaru daļa valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā, un, ja vien tranzīta nozarei izdodas saglabāt savus pašreizējos apjomus, tas patiesībā nav tik slikti, jo Latvijas tautsaimniecība kļūtu daudzveidīgāka, līdz ar to mazāk atkarīga no atsevišķu valstu politiskās nostājas. Vienlaikus vērts piebilst, ka vismaz šā gada sākumā ostās pārkrauto kravu apjoms bija visai tuvs tam, kāds bija attiecīgajā laika posmā 2013. gada sākumā. 

Te jāņem vērā, ka lielu daļu pārvadājumu caur Latviju veido ar enerģētiku saistītās kravas, bet daudzi pasaules reģioni, to vidū virkne Eiropas valstu, aizvien vairāk sliecas uz energoefektivitāti. Līdz ar to naftas un ogļu liktenī var vilkt zināmas paralēles ar to, kas iepriekšējos gados noticis ar tēraudu, proti, tehnoloģiskais progress pieprasījumu pēc izejvielām var mazināt, neraugoties uz to, ka planētas iedzīvotāju skaits turpina palielināties.
 

Mazāka daļa

Komentējot transporta un uzglabāšanas nozares pienesumu Latvijas tautsaimniecībā, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš stāsta, ka šīs nozares daļa valsts IKP struktūrā sarukusi no 13,2% 2001.–2003. gadā līdz 9,1% pērn un ka "īpatsvars tuvinājies ES valstu caurmēra līmenim, kas ir ap 6%. Konverģence nav liktenis, un vēsture nevirzās taisnās līnijās. Es gan sagaidu, ka nozares daļa ekonomikā turpinās samazināties," spriež DNB bankas eksperts. Viņš skaidro, ka transporta nozares īpaši augsto īpatsvaru noteicis lielais pakalpojumu eksports. "Situācijā, kad Latvijas eksportam kopumā izredzes ir ļoti labas, transporta pakalpojumu eksporta lielākajā segmentā – izejvielu un starppatēriņa preču pārvadāšanā no austrumiem uz rietumiem – nākotne ir labākajā gadījumā nenoteikta. Transporta nozares īpatsvars saglabāsies virs ES vidējā līmeņa, jo Latvijas ģeogrāfija ir un būs īpaša, taču starpība vairs nebūs tik liela," situāciju vērtē Strautiņš. Tiek arī pieļauts, ka nozares kopējo pienesumu palielināt ir grūti, jo šobrīd nav pārāk lielas iespējas pārorientēt kravu apjomu struktūru un ģeogrāfiju. 

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš zina teikt, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas Krievijas kravas kopā veido aptuveni 80% no Latvijas pa dzelzceļu pārvadātajām kravām, savukārt Baltkrievijas kravas – lielu daļu no atlikušā apjoma. "Šādu kravu apjomu aizvietot ir teju neiespējami, turklāt pēdējos gados sarukuši arī kravu apjomi no Kazahstānas. Bez šīm valstīm potenciālai izaugsmei būtiskas ir konteineru kravas no Ķīnas, taču to apjomi pagaidām ir ļoti mazi, savukārt Ķīnas loģistikas ražošanas centrs šobrīd jau tiek veidots pie Minskas un vēl nav skaidrs, cik spējīgi būsim konkurēt par kravām no tām, ja tur tiks uzsākta liela apjoma ražošana," spriež ekonomists.   
 

Auto un avio

Vienlaikus ekonomisti samērā labas perspektīvas saskata tajās transporta nozarēs, kas nav saistītas ar tranzīta kravām. "Nākamajos gados lielākās izaugsmes iespējas es redzu noliktavu un uzglabāšanas segmentā, kā arī autopārvadājumos. Tāpat airBaltic lidmašīnu flotes nomaiņa dod iespēju tālākai gaisa transporta izaugsmei, lai gan aviācijas bizness kā parasti ir ļoti grūti prognozējams," vērtē Āboliņš. 

Šiem sektoriem varētu palīdzēt arī kopējā valsts ekonomikas izaugsme. Bankas Citadele eksperts norāda, ka pēdējos gados Latvijā diezgan strauji palielinās darba algas, kas veicina iekšējo patēriņu un papildus tam mainās arī iedzīvotāju iepirkšanās paradumi. "Interneta tirdzniecība šobrīd ir pārliecinoši straujāk augošais tirdzniecības segments Baltijā, un vietējie interneta veikali saņem tikai daļu no šī pieprasījuma, jo iedzīvotāji arvien vairāk iepērkas ārzemju interneta vietnēs. Tas viss kopā rada papildu pieprasījumu pēc loģistikas, noliktavu un kurjeru pakalpojumiem," skaidro Āboliņš. 

Viņaprāt, straujāka ekonomiskā izaugsme pozitīvi ietekmē arī autotransporta pārvadājumus. Proti, šā gada pirmajā pusē straujāk augošās nozares Latvijā bija būvniecība un apstrādes rūpniecība, kā rezultātā preču eksports audzis par 10%. Pēc Āboliņa domām, šīs ir tās nozares, kur pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem ir ļoti liels. Papildus tam pēdējos gados Latvijas uzņēmēji sekmīgi palielinājuši arī starptautisko kravu pārvadājumu apjomu, un šī gada pirmajā ceturksnī eksporta ieņēmumi no autotransporta pārvadājumiem sasniedza 150 miljonus eiro, kas ir par 42% vairāk nekā pērn, piebilst eksperts. 

"Šīs nozares eksports šobrīd jau ir lielāks nekā jūras vai dzelzceļa pakalpojumu eksports. Vismaz tuvākajā laikā starptautisko autopārvadājumu jomā redzu potenciālu tālākai izaugsmei, taču nozares lielākie riski saistīti ar likumdošanas izmaiņām Eiropā, kravu atļaujām uz Krieviju, kā arī darbaspēka pieejamību, jo nozarē ļoti maz ienāk jauni darbinieki," situāciju vērtē bankas Citadele eksperts. 

Arī pēc Strautiņa domām autotransporta uzņēmumi nākotnē var raudzīties ar rāmu pārliecību, jo augošā ekonomika nodrošinās viņiem apjomu kāpumu iekšējā tirgū. Turklāt iespējas attiecībā uz eksportu ir pašu šo uzņēmumu rokās, jo tās daudz neietekmējot t. s. lielā politika un kaimiņvalstu stratēģiskie lēmumi. 

Strautiņš norāda arī uz tūrisma lomu, proti, augot ienākumiem, Latvijas iedzīvotāju vēlme un iespējas doties ārzemju ceļojumos augs, tāpat kā pieprasījums pēc luksusa precēm un pakalpojumiem. Viņš piebilst, ka arī ienākošais tūrisms Latvijā sekmīgi attīstās un patlaban šķiet, ka apstākļi tam arī turpmāk būs labvēlīgi. "Jo vairāk tūristu Latvijā ir, jo vairāk tiek radīti pakalpojumi viņu interesešu un prasību apmierināšanai, piemēram, tiek paplašināta viesnīcu kapacitāte. Lai gan Rīga nav Venēcija, kur uz 50 000 iedzīvotāju ir 30 miljoni tūristu, ārvalstu ceļotājiem interese par Rīgu ir, tāpēc aviopārvadājumu daļa ekonomikā augs," uzskata Strautiņš.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses