Tranzīta nozares spēlētāji Latviju aizvien spilgtāk iezīmē Jaunajā Zīda ceļā

Latviju Āzijā labi zina

Rīgas priekšrocības kravu transportēšanā uz citām Eiropas valstīm, kā arī dažādu transporta savienojumu risinājumu iespējas akcentēja uzņēmuma DHL Global Forwarding Greater China augstas pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins. "Rīga var sniegt lielu pievienoto vērtību mūsu transporta sistēmai. Kravu transportēšanai uz Eiropu mēs varētu izmantot gan Rīgas, gan Ventspils ostas, lai daudz īsākos termiņos varētu nosūtīt preces uz galamērķiem Hamburgā, Roterdamā," akcentēja Engins, piebilstot, ka šo maršrutu ir iespējams izmantot arī kravu sūtīšanai pretējā virzienā, turklāt ne tikai uz Ķīnu, bet arī uz Dienvidkoreju un Japānu. "Ķīna ir pasaules lielražotāja valsts, kas eksportē lielu daudzumu dažādu preču. Taču vienlaikus Ķīna aizvien vairāk kļūst par importa zemi, jo mēs vēlamies iegādāties aizvien vairāk izejvielu, kā arī pirkt dažādas luksusa preces," uzsvēra eksperts. Viņš gan vienlaikus norādīja, ka joprojām nepieciešams palielināt robežu kapacitāti Eiropas teritorijā, vienādot muitas dokumentāciju un izveidot vienotu termināļu sistēmu, jo nereti nākoties piedzīvot, ka vilciena sastāvs ļoti savlaicīgā laika posmā mēro 8000 kilometru, bet dažādu formalitāšu un kavēkļu dēļ stāv uz kādas no Eiropas valstu robežām. "Nākamajos divos trīs gados tirgus attīstīsies vēl ātrāk, un mēs varēsim runāt par daudz plašāku vilcienu satiksmi," norādīja DHL eksperts.

Atgādinot, ka vēsturiskas saites vieno arī Indiju un Latviju, Indijas Kravu pārvadātāju federācijas priekšsēdētāja vietnieks Šankars Šinde konferencē uzsvēra Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, tajā skaitā neaizsalstošās ostas, kas ļautu Indijai apgūt jaunus tirgus Rietumeiropā un Ziemeļeiropā. "Indijas ekonomika diezgan strauji aug, un mums ir nepieciešami jauni tirgi savu preču realizācijai. Tāpēc katra jauna iespēja ir būtiska," akcentēja Šinde, piebilstot, ka Indijai nav palicis nepamanīts arī projekts Rail Baltica. Pēc viņa teiktā, šis ir vēl viens būtisks Latvijas pluss konkurencē par preču tranzītu no austrumiem uz rietumiem, jo Baltijā paralēli darbosies divu platumu sliežu ceļi, no kuriem viens atbilst Rietumeiropas sliežu ceļu standartam, ļaus efektivizēt tranzīta plūsmu, tajā skaitā caur Latviju, ņemot vērā Indijas kravu īpašnieku vēlmi pēc iespējas samazināt kravu transportēšanas laiku uz un no Eiropas.

Savukārt Duisburger Hafen AG korporatīvās un stratēģiskās attīstības vadītājs Larss Nenhauss atgādināja par Baltkrievijā topošo loģistikas centru Lielais akmens. Duisburgas osta gan tajā, gan citos maršrutos piedāvā dažādus integrētus risinājumus, un Latvijai ir lieliska iespēja pieslēgties šiem punktiem, organizējot dzelzceļa kravu ceļu no Ķīnas uz Skandināviju caur Rīgu. "Apmeklējot Rīgas brīvostu, redzējām, ka iespēja nodrošināt satiksmi starp Rīgu un Minsku ir lieliska. Rīgai ir visas izredzes spēlēt izšķirošo lomu tranzīta nodrošināšanā starp Ķīnu un Eiropu," uzskata Nenhauss.

"Šodien, veidojot jaunas partnerības un stiprinot esošās, es redzu iespēju Latvijai kļūt par visa reģiona izcilības centru. Sadarbība starp nozarēm pieaug. Tas liek kļūt atvērtākiem, elastīgākiem un gataviem rīkoties, lai soli pa solim ieviestu pārmaiņas un attīstītos," akcentēja LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

Uzņēmuma Riga Container Terminal valdes priekšsēdētājs Valdis Andersons, rezumējot ekspertu atziņas par Latvijas lomu starptautiskajā kravu pārvadājumu sistēmā, uzsvēra, ka transporta nozare ir ceļā uz pārmaiņām un Latvija pirmo soli Jaunajā Zīda ceļā spēra pagājušā gada novembrī, kad Rīgā ieradās pirmais testa konteinervilciens no Ķīnas. "Latvijai ar tās neaizsalstošajām ostām ir milzīga kapacitāte, kas ļauj dubultot esošos apjomus," norādīja Andersons. Viņš uzsvēra, ka Latvija var piedāvāt gan ilggadēju pieredzi kravu pārvadājumos, gan arī profesionālus pakalpojumu sniedzējus, kļūstot par visa reģiona loģistikas izcilības centru.

Ne tikai par tranzītu

"Loģistika un transports acīmredzami ir joma, kas piedzīvo visstraujākās un visaptverošākās pārmaiņas. Tās ir nenovēršamas, un šā gadsimta jaunie, vētrainie divdesmitie gadi kļūs par desmitgadi, kad šķietami tradicionālā un grūti iekustināmā transporta nozare ieies digitālajā ērā," pauda Bērziņš.

Uzņēmuma Siemens Osakeyhtio Mobility Division direktors Juha Lehtonens, komentējot tehnoloģiju lielo ietekmi uz uzņēmējdarbību un arī cilvēku ikdienu, uzsvēra, ka tā neizbēgami liek cilvēkiem kļūt arvien ātrākiem. Tempa pieaugums sagaidāms arī digitalizācijas attīstībā, kas tajā skaitā būtiski ietekmēs transporta jomu, uzlabojot tās drošību, elastību un spēju radīt arvien jaunus pakalpojumus. Vairāk nekā 5,5 miljoni jaunu ierīču šodien ir savienotas ar internetu, sākot ar tosteriem un ledusskapjiem, līdz pat autobusiem un vilcieniem. Nākotnē arvien lielāks potenciāls būs transporta veidiem, kas darbināmi ar elektroenerģiju, – lokomotīvēm, kas spēj pavilkt gan kravas, gan pasažieru vagonus, pasažieru autobusiem, lidmašīnām, prāmjiem, prognozēja Lehtonens. "Viens no digitalizācijas piemēriem, kas jau sekmīgi strādā, ir Siemens realizētais LDz Rīgas Šķirotavas stacijas projekts, kurā nodrošinājām Siemens ražoto tehnoloģisko aprīkojumu un centralizētu vadības sistēmu vagonu šķirošanas uzkalnam. Automatizācija radījusi tīģera cienīgu lēcienu darba drošībā, un droši varam apgalvot, ka risinājums ir starp modernākajiem Eiropā. Mēs prognozējam, ka 2050. gadā mobilitāte būs digitāli saistīta, autonoma un elektriska visos transporta veidos, un vilcieni joprojām būs – autonomie transportlīdzekļi nepārņems sabiedrisko transportu, bet digitalizācija mainīs arī to," uzsvēra Siemens pārstāvis.

Futūrists, humānists, The Futures Agency izpilddirektors Gerds Leonhards akcentēja, ka, arvien straujāk attīstoties tehnoloģijām un to pielietojuma iespējām, sabiedrībai un uzņēmējiem jāmācās domāt no nākotnes perspektīvas, savas stratēģijas un rīcības plānus izstrādājot nevis balstoties uz šodienas realitāti, bet pamatojoties uz to, kādā pasaulē dzīvosim pēc pieciem gadiem. "Pasaule, kādā dzīvos mūsu bērni, būs pilnīgi citāda, un cilvēce nākamo 20 gadu laikā mainīsies vairāk nekā iepriekšējos 300 gados. Es nenodarbojos ar nākotnes pareģošanu, bet gan novēroju norises un izdaru secinājumus. Aizdomājieties – jau patlaban cilvēki un tehnoloģijas kļūst arvien savienotāki, un nākotnē šī tendence vēl vairāk nostiprināsies. Zinātniskā fantastika kļūst par zinātnisko faktu. Taču nākotne ir labāka, nekā mums šodien šķiet," pauda Leonhards, uzsverot, ka tieši tāpēc cilvēku lielākās vērtības nākotnē būs kritiskā domāšana, emocionālā inteliģence un kreativitāte, kas būs galvenā atšķirība starp cilvēku un tehnoloģijām.

Ilustrējot straujo tehnoloģisko attīstību, Leonhards prognozēja, ka pārskatāmā nākotnē visdažādākās detaļas būs iespējams izgatavot ar 3D printera palīdzību, un tas mainīs arī transporta nozares attīstību, jo būs nepieciešams pārvadāt nevis saražotās detaļas, bet gan printerus to ražošanai vietā, kur tas nepieciešams. Arī loģistikas nozare mainīsies, un galvenais tās dzinējspēks būs dati. Tiesa, futurologs aicināja lietot tehnoloģijas gudri, nemazinot cilvēcisko attiecību un prāta lomu sabiedrībā.