Vācijas, kas ir viena no lielākajām eirozonas ekonomikām, perspektīvas patlaban ir drūmas. Pagājušajā gadā Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās. Šogad prognozes liecina par minimālu izaugsmi. Neliela paātrināšanās gaidāma vien nākamgad. Eiropas Komisija prognozē, ka šogad Vācijas ekonomika stagnēs (IKP pieaugums par 0,1%), bet 2025. gadā augs par 1%.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka arī izaugsmes temps par 1% norāda uz ekonomikas vājumu. Vācijas ekonomika ir cietusi no ārkārtīgi augstām energoresursu cenām un vājā ārējā pieprasījuma strukturālo problēmu un sašķeltās valdības īstenotās ierobežotās fiskālās politikas dēļ.
"Mūsu eksportētājiem svarīgajā tirgū Vācijā šogad salīdzinājumā ar situāciju pagājušā gada nogalē bijis vērojams neliels kāpums apstrādes rūpniecības saražotajā apjomā, jo tiek pildīti iepriekšējie pasūtījumi. Tomēr jaunie pasūtījumi maijā turpināja sarukt jau piekto mēnesi pēc kārtas, un tas liek bažīties par Vācijas rūpniecības attīstību gada otrajā pusē," teic Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Maijā ražošanas apjomi Vācijā negaidīti kritās (par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi), un tas pastiprina signālus, ka turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecība Eiropas lielākajā ekonomikā neatkopsies. Aģentūras Reuters aptaujātie analītiķi bija prognozējuši 0,2% kāpumu. Līdz ar to ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka Vācijas ekonomika labākajā gadījumā tikai otrajā pusgadā piedzīvos mērenu atveseļošanos. Pieprasījums joprojām ir vājš, lai gan gada sākumā bija jūtams optimisms. Spēcīgam algu pieaugumam vajadzētu veicināt piesardzīgu privātā patēriņa atlabšanu, kas šogad pakāpeniski radītu vismaz vāju atsitienu rūpnieciskajā darbībā.
Svarīgs eksporta tirgus
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 24. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00