Lauksaimnieki un mežsaimnieki
Pēc Finanšu ministrijas (FM) Tautsaimniecības analīzes departamenta direktores Intas Vasaraudzes teiktā, nozaru griezumā vislielākā pozitīvā ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī bijusi lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei, kas salīdzinājumā ar 2019. gada trešo ceturksni palielinājusies par 6,3%. Tāpat savu artavu sniedza arī tirdzniecība, kura, rēķinot gada izteiksmē, pieauga par 1,7%.
Vienlaikus izaugsmi pozitīvi ietekmēja 5,1% lielais pieaugums veselības aprūpē, kā arī nelielais kāpums valsts pārvaldē un izglītībā.
Savukārt lielākais negatīvais rezultāts FM ekspertes skatījumā bija transporta nozarei, jo turpinājās Krievijas kravu tranzīta kritums un saglabājās ļoti ierobežoti aviopārvadājumu apjomi, nozarei kopumā samazinoties par 14,7%. ''Spēcīgs kritums joprojām bija arī izmitināšanā un ēdināšanā – par 28,6%, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 22,4%. Tomēr krituma tempi bija mazāki nekā otrajā ceturksnī un arī nedaudz zemāki, nekā varēja sagaidīt, un tas, pateicoties straujajam tūristu pieplūdumam no Lietuvas un Igaunijas,'' vērtē Vasaraudze. Komentējot situāciju citos sektoros, viņa teic, ka apstrādes rūpniecība un būvniecība trešajā ceturksnī saglabājušas pērnā gada apjomus, apstrādes rūpniecībai pieaugot par 0,1% un būvniecībai samazinoties par 0,3%.
FM tautsaimniecības speciāliste norāda arī uz investīciju devumu salīdzinoši labajos ekonomikas rādītājos, proti, salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo ceturksni investīcijas samazinājušās tikai par 0,8%. Valsts patēriņš trešajā ceturksnī bijis par 2,5% lielāks nekā pirms gada, bet joprojām strauju kritumu – par 7,3% – uzrādījis privātais patēriņš. Ziņa par privātā patēriņa kritumu nav laba, ja ceram uz ekonomikas sildīšanu, izmantojot tieši vietējo, Latvijas patēriņu, un šī ziņa izskaidro veikalnieku pēdējā laikā teikto par iedzīvotāju lielāku piesardzību tēriņos.
Rīkojas apdomīgāk
''Pircēji rūpīgāk izvērtē savu budžetu un tādējādi apdomīgāk rīkojas ar finansēm, kas iepriekš bija paredzētas premium kategorijas precēm,'' situāciju ieskicē tirdzniecības uzņēmuma Rimi Latvija Kategoriju departamenta direktors Milans Blūms un uzsver, ka iedzīvotāji sākuši iepirkties citādi – uz veikaliem nāk daudz retāk un vienā reizē iepērkas ilgākam laika periodam.
Mainījusies ir iepirkšanās formātu tendence: iepriekš dominēja mazāka formāta veikali ātriem ikdienas pirkumiem, bet Covid-19 pandēmijas laikā pircēji tos apmeklē retāk, dodot priekšroku lielāku formātu veikaliem – hipermārketiem. Saskaņā ar kompānijas Nielsen pētījuma datiem šī tendence ir aktuāla arī šobrīd.
Attiecībā uz patērētāju aktivitāti zināmu ieskatu sniedz arī veikalu tīkla Maxima pētījuma Mazumtirdzniecības kompass iedzīvotāju aptaujā apkopotie dati. Saskaņā ar tiem teju trešdaļa šā gada septembrī atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem samazinājušies ienākumi. Vienlaikus noskaidrojies, ka 19,9% iedzīvotāju ienākumi pēdējā gada laikā pieauguši, taču šādas atbildes sniedzēju skaits krietni vien sarucis salīdzinājumā ar iepriekšējām aptaujām. Tā, piemēram, šā gada martā 32,7% respondentu bija atzinuši, ka viņu ienākumi gada laikā pieauguši, bet pagājušā gada aprīlī šāds viedoklis bija 40,6% aptaujāto. Lai gan lielākā daļa jeb 52,8% respondentu uzskata, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņu tēriņi palielinājušies, tas ir par 12 procentpunktiem mazāk, nekā bija šā gada sākumā. Ir pieaudzis gan to pircēju skaits, kuri atzinuši, ka viņu tēriņi pēdējā gada laikā ir stabili (36,2% jeb par 8,5 procentpunktiem vairāk nekā šā gada sākumā), gan to pircēju skaits, kuri norādījuši, ka viņu tēriņi pēdējā gada laikā samazinājušies (8%, un tas ir par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā šā gada sākumā). ''Tas var būt saistīts gan ar ienākumu samazināšanos, gan ar izmaiņām patēriņa cenu uztverē – vairāk cilvēku atzīst, ka cenas pēdējā laikā nav mainījušās vai arī ir samazinājušās,'' atzīst pētījuma autori.
Gan ienākumu izmaiņu, gan patēriņa cenu izmaiņu uztvere ļauj izvirzīt hipotēzi, ka nākamo ceturkšņu gaitā mazumtirdzniecības un citu ar iedzīvotāju patēriņu saistīto nozaru izaugsmes tempi var kļūt lēnāki.
Tas savukārt nozīmē, ka var sarukt šo nozaru pienesums kopējās tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā vai drīzāk gan amortizējošais efekts, lai ziemā nobremzētu tās kritumu.
Tomēr attiecībā uz mazumtirdzniecību un tās varbūtējo artavu valsts ekonomikas atbalstīšanā ļoti nozīmīga ir liela vietējo preču īpatsvara uzturēšana pārdošanas sortimentā. Blūms teic, ka šajā sakarā jau vairākus gadus Rimi īsteno dažādas atbalsta aktivitātes Latvijas vietējiem ražotājiem un palielina vietējo produktu sortimentu veikalos. ''Redzam, ka pircēju izvēle par labu vietējiem produktiem ar katru gadu pieaug. Piemēram, šā gada pirmajos trīs ceturkšņos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, Latvijas izcelsmes dārzeņiem novērojams pieaugums par teju 10% pārdotajās vienībās,'' teic Rimi pārstāvis. Šajā ziņā palīdzīgu roku sniedz arī iedzīvotāji. Kā liecina jau pieminētā pētījuma Mazumtirdzniecības kompass apkopotās aptaujas dati, pieaudzis to cilvēku skaits, kuri cenšas izvēlēties vairāk Latvijā ražotu produktu. Septembrī šādu atbildi snieguši 25,9% respondentu salīdzinājumā ar 22,4% šā gada martā. Raugoties no šāda viedokļa, vismaz daļai Latvijas rūpniecības – lielākoties gan ar pārtiku un sadzīves ķīmiju saistītajiem rūpniecības segmentiem – vajadzētu atrasties salīdzinošā drošībā, ko garantē patērētāju uzticība.
Turas arī ražošana
Lai arī ekonomikas attīstībā vēl ir visai daudz nezināmo, var izvirzīt hipotēzi, ka no būtiskas krīzes izdosies izvairīties ne vien pārtikas un ķīmijas rūpniecībai, bet arī citām ražošanas sfērām. Lielā mērā tas ir saistīts ar to, ka mūsu uzņēmumi apgādā Eiropas būvniecības sektoru, ar kura palīdzību tiek stutēta ekonomika rietumvalstīs. Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš zina teikt, ka oktobrī tautsaimniecībā vērojamā noskaņojuma pētījumā gaidas par ražošanas izmaiņām vēl bija pozitīvas, bet novembrī – gandrīz neitrālas. Neizskatās, ka problēmas ar pieprasījumu būs pat decembrī, bet Covid-19 pārņemtajā ekonomikā var rasties sarežģījumi ražošanas procesā, uzskata Luminor ekonomists. Raksturojot ekonomiku kopumā, tautsaimniecības speciālisti teic, ka gada pēdējā ceturksnī jārēķinās ar to, ka tautsaimniecības apjomi kritīsies – gan pret iepriekšējo – trešo – ceturksni, kad tika sasniegts ievērojams uzrāviens, gan arī pret pagājušā gada ceturto ceturksni. Vasaraudze uzskata, ka pašlaik ieviestie Covid-19 ierobežošanas pasākumi var izrādīties nepietiekami, lai vēl šogad būtiski samazinātu slimības izplatību, un tas atstās negatīvāku ietekmi uz ekonomikas izaugsmi nākamā gada sākumā, samazinot visā 2021. gadā sagaidāmos ekonomikas izaugsmes tempus.
Vienlaikus FM eksperte norāda, ka lielā daļā Eiropas valstu ar visai stingrajiem ierobežojumiem, kas tika ieviesti Covid-19 izplatības kontrolēšanai, izdevies panākt, ka inficēšanās gadījumu skaits pēdējās nedēļās sācis mazināties, un tas dod pamatu optimismam.