Viņš uzskata, ka šāda VID rīcība ir absurdas likumdošanas interpretācijas sekas, jo vēl 2011. gada nogalē apstiprinātajās “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012. 2018. gadam” Ministru kabinets paudis atbalstu un centienus veicināt iedzīvotāju līdzdalību labākas Latvijas veidošanā, tostarp labdarībai un brīvprātīgajam darbam nevalstiskajās organizācijās.
"Tai pat laikā valsts pārvaldes iestāde – VID – brīvprātīgo darbu nevalstiskajās organizācijās ierobežo un uzliek naudas sodu par to, ka organizācijas grāmatvedību kārto brīvprātīgais, uzskatot to par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, neņemdams vērā Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto, ka šajā organizācijās ir tiesības nodarbināt personas brīvprātīgā darbā," stāsta A. Bērziņš.
Valmieras novada fondam šā gada februārī uzlikts 500 latu naudas sods par to, ka grāmatvedību veic grāmatvedis uz brīvprātīgā darba līguma pamata. "Arī citas organizācijas ir atzinušas, ka iepriekšējos gados vienkāršības labad ir piekāpušās VID prasībai un noslēgušas "viena lata līgumu" ar grāmatvedi. Tā ir formāla likuma apiešana, nevis risinājums ilgtermiņa pilsoniskās sabiedrības attīstībai Latvijā," norāda fonda valdes priekšsēdētājs.
Viņš skaidro, ka VID atsakās ņemt vērā Biedrību un nodibinājuma likuma 8. pantu, kas atļauj šīm organizācijām savu mērķu sasniegšanai iesaistīt brīvprātīgos.
"Uzskatām, ka brīvprātīgos nevar dalīt kategorijās un pēc uzticēto pienākumu rakstura. VID arī neuzklausa pamatojumu, ka Valmieras novada fonds ir bezpeļņas organizācija, kas veic sabiedriska labuma darbību. Uzskatām, ka sodīt labdarības organizācijas par brīvprātīgo darbu ir absurdi un absolūti neatbilstoši pilsoniskās sabiedrības pamatprincipiem, kurus Latvijā un visā Eiropas Savienībā cenšamies veicināt, cilvēkus mudinot uz līdzdalību un sabiedrisko aktivitāti.
Sevišķi absurds šāds brīvprātīgā darba noliegums šķiet, kad tik tikko noslēdzies Eiropas brīvprātīgā darba gads, kurā netika panākta brīvprātīgā darba likumdošanas sakārtošana, bet no Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgajām amatpersonām apgalvots, ka brīvprātīgo darbs ir veicināms ikvienā jomā un tā uzskaitei izmantojams brīvprātīgā darba līgums."
Ansis Bērziņš stāsta, ka pretrunas VID rīcībā vairo arī citi normatīvie akti. Piemēram, Sabiedriskā labuma organizāciju likums mudina organizācijas taupīt līdzekļus administratīvajiem izdevumiem, netērējot šim mērķim vairāk kā 25% no ziedojumiem. Līdz ar to organizācijas meklē veidus, kā ekonomēt un ziedotāju naudu izlietot efektīvāk, arī ikdienas darbos pēc iespējas vairāk iesaistot brīvprātīgos.
"Ja Ministru kabinets un Saeima, iesaistot arī VID vadību un nevalstiskās organizācijas, ar steigu nerīkosies, lai mainītu VID praksi, tad jau rīt jaunas soda kvītis 500 līdz 1500 latu apmērā var saņemt neskaitāmi simti mazāku un lielāku nevalstisko organizāciju, kas grāmatvedību kārto, pateicoties brīvprātīgo atsaucībai," brīdina Valmieras novada fonda vadītājs.
Tāpat valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka brīvprātīgā darba regulējums Latvijā šobrīd vispār ir vājš - par to runā tikai divi likumi – Jaunatnes likums un Biedrību un nodibinājumu likums, turklāt katrs pāris teikumu apjomā, bet civillikuma nodaļa par brīvprātīgo darbu ir iestrēgusi varas gaiteņos jau vairākus gadus.
"VID un Valsts Darba inspekcija to šobrīd izmanto, lai brīvprātīgo darbu ierobežotu. Uzskatām, ka ir pēdējais brīdis noteikt, kā Latvijā tiek īstenots brīvprātīgais darbs, nosakot tam atbalstošu regulējumu un uzraudzības institūciju praksi, kā arī dodot plašāku skaidrojumu, lai gan iedzīvotājiem, gan organizācijām, gan kontrolējošām iestādēm būtu viennozīmīgi saprotami nosacījumi brīvprātīgā darba organizēšanai un ieviešanai Latvijā.
Uzskatām, ka Kultūras ministrija, kura ir atbildīga par pilsoniskās sabiedrības rīcībpolitikas ieviešanu Latvijā, ir bijusi nolaidīga attiecībā pret šo tēmu, nevirzot un nesakārtojot to jau vairāk nekā divus gadus."