Warner Bros. pārstāvis brīnās, ka Holivuda vēl nav pamanījusi Latviju

«Es domāju, ka Rīga var konkurēt ar Prāgu un Budapeštu. Rīgai noteikti ir jāstrādā aktīvāk sevis reklamēšanā,» viņš apgalvo.Warner Bros. pārstāvis Latvijā tikās ar teju visiem Latvijas kino nozares pazīstamākajiem spēlētājiem un pirmajā vizītes dienā bija acīmredzami iespaidu pārpilns. Piemēram, viņš augstu vērtē vietējo profesionāļu angļu valodas un izglītības līmeni. «Tas ir ļoti svarīgi ASV vai Lielbritānijas uzņēmumam, jo tas nozīmē, ka saziņa filmas uzņemšanas laikā būs vienkārša un bez sarežģījumiem.»Latvijai ir virkne priekšrocību, un tā varētu mest izaicinājumu tradicionālajiem kino centriem. Piemēram, šeit salīdzinoši neilga brauciena attālumā pieejami gan meža, gan pludmales, gan pilsētas skati. Ļoti nelielā teritorijā ap Rīgu ir ļoti skaista dažādu ainavu izvēle, kas neapšaubāmi ir svarīgi, jo ir iespējams uzņemt ļoti dažādas ainas atšķirīgās vietās bez nepieciešamības braukt kur tālu. «Turklāt jums diena vasarā ilgst 17 stundas. 17 dienasgaismas stundas!»Izvērtējot iespējas kādā valstī vai pilsētā uzņemt filmu, Warner Bros. analizē dažādus aspektus – vietējo profesionāļu iemaņas, talantus, infrastruktūru, lokācijas vietu iespējas. «Saliekot visas šīs daļas kopā, mēs izlemjam vai viena vieta ir ekonomiski izdevīgāka un efektīvāka nekā citas,» atklāj K. Treijs.Pēdējo desmit gadu laikā situācija Eiropā ir ievērojami mainījusies, viņš uzsver. «Visi devās uz Prāgu, Prāga bija jaunais kino centrs. Bet tad Prāga kļuva arvien dārgāka, un, šķiet, visi pamazām pārvietojās uz Ungāriju. Budapešta tagad ir ļoti populārs centrs. Mēs jau cenšamies būt citiem priekšā, jo jau ir redzams, ka Budapešta kļūst nedaudz dārgāka. Kur būs nākamā vieta? Varbūt tā būs Latvija, neviens to nezina. Es noteikti esmu pamanījis ļoti interesantas iespējas.»K. Treijs slavē plānus Latvijā no nākamā gada piedāvāt ārvalstu filmu kompānijām piedāvāt līdzfinansēt filmu uzņemšanu. «Tas ir ļoti gudrs solis, tas piesaista cilvēku uzmanību. Cerams, ka tad to varēs pacelt jaunā līmenī, un nākamajā reizē, kad parādīsies kas piemērots un kāds teiks: «Kā būtu ar Budapeštu?» es varēšu teikt: «Bet kā būtu ar Rīgu?» Saskaņā ar to, ko esmu līdz šim dzirdējis, Lietuva kino jomā Latvijai ir soli priekšā. Manuprāt, tam nav nekāda pamata. Te ir visas sastāvdaļas, kas ir arī Budapeštai un Prāgai.»Tiesa gan, kinoindustrijas flagmaņu pievilināšanu Latvijā varētu apgrūtināt cilvēkresursu trūkums, proti, dažādu speciālistu nepietiekamība. Nozares specifika slēpjas tajā, ka filmas uzņemšanas brīdī ir jāmobilizē milzīgs skaits visdažādāko jomu pārstāvju – māksliniekus, grimētājus, aktierus, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, protams, kino nozares profesionāļus.«Jebkurā vietā, kur paredzēts uzņemt filmu, būs nepieciešami cilvēki, kas mācēs būvēt dekorācijas, būs jāizgatavo tērpi, būs vajadzīgs ļoti plašs iemaņu spektrs. Dodoties uz kādu vietu, mēs vēlamies piesaistīt pēc iespējas vairāk vietējo speciālistu un līdzi vest pēc iespējas mazāk cilvēku. Citādi izmaksas pārlieku pieaug,» skaidro K. Treijs.