Zinātne gūst panākumus bez nozīmīga valsts atbalsta

Latvija pēc zinātnes potenciāla apsteidz Japānu, bet atpaliek no Igaunijas, liecina Spānijā bāzētās pētnieku grupas SCImago apkopotā statistika. Par to jau iepriekš vēstīja gan laikraksts Diena, gan žurnāls Dienas Bizness.

Rakstā Zinātne nav mūsu valsts galvenā prioritāte, kas publicēts laikrakstā Diena 26. martā, jau tika norādīts, ka Latvija ar 1,51 zinātnisko publikāciju uz 1000 iedzīvotājiem 2022. gadā bija 46. vietā pasaulē. Nedaudz virs Latvijas līmeņa bija Saūda Arābija, bet Latvija apsteidza Ungāriju (1,46 zinātniskās publikācijas uz 1000 iedzīvotājiem), Poliju (arī 1,46), Serbiju (1,36), Malaiziju (1,24), Bahreinu (1,19), Bulgāriju (1,07), Japānu (1,04) un Rumāniju (0,93).

Kad pirmo reizi publiskoju šos rezultātus, saņēmu visai skeptisku attieksmi un jautājumus, kuros tika pieprasīts nosaukt tās jomas, kurās parādās Latvijas augstais zinātnes potenciāls, piemēram, salīdzinot ar Japānu.  

Ir vispārzināms, ka Latvija ir starp pasaules līderēm dēļu un citu koksnes izstrādājumu eksportā. Mūsu valsts ir arī pasaules līdere kūdras un graudu eksportā. Lūk, lai eksportētu pelēkos zirņus (Latvija ir otrajā vietā pasaulē pēc pelēko zirņu eksporta uz vienu iedzīvotāju), nekāds īpašais zinātnes potenciāls nav vajadzīgs.

Divas atbildes

Pirmā atbilde par Latvijas zinātnes situāciju ir šāda – lieli panākumi, piemēram, lauksaimniecības produkcijas eksportā, ir cieši saistīti ar jaunāko tehnoloģiju izpēti un ieviešanu. Piemēram, uztura mācība ir tā nozare, kurā Latvijai 2022. gadā bija labi panākumi. Uztura mācībā aizpagājušajā gadā pasaules līdere bija Ķīna, kuras zinātnieki nodrošināja vairāk par vienu ceturto daļu (27,3%) no visām pasaules zinātniskajām publikācijām par uzturu. Otrajā vietā ierindojās ASV (7,7%), bet trešajā vietā – Indija (4,1%). Latvija ar 170 zinātniskajām publikācijām bija 64. vietā pasaulē, Lietuva ar 125 publikācijām – 71. vie