Zirņi gan Ziemassvētku maltītē, gan Latvijas ekonomikā

Latvijā neiztrūkstoša Ziemassvētku mielasta daļa ir vārīti pelēkie zirņi. Taču zirņi ir ne tikai svarīga Latvijas tradicionālās ēdienkartes sastāvdaļa svētku vakariņās un ikdienā, bet arī nozīmīga lauksaimniecības kultūra ar ļoti augstiem eksporta apjomiem.

Pazīst jau tūkstošiem gadu

Zirņi ir viens no vissenākajiem kultūraugiem, kas pazīstams jau 9000 gadu. Zirņi bija nozīmīga lauksaimniecības kultūra Senajā Grieķijā un Senajā Romā. Savukārt Latvijas teritorijā zirņus sāka audzēt vēl pirms Romas impērijas izveidošanās. Arheoloģiskajos izrakumos zirņi Latvijā ir atrasti senākos slāņos nekā Zviedrijā (Rasiņš A., Tauriņa M. Pārskats par Latvijas PSR arheoloģiskajos izrakumos konstatētajām kultūraugu un nezāļu sēklām. Arheoloģija un Etnogrāfija XIV, Rīga, Zinātne, 1983., 152. lpp.).

Zirņi ir atrodami arheoloģisko izrakumu slāņos, kas attiecas uz senāko dzelzs laikmetu (līdz V gadsimtam pirms mūsu ēras). Lai gan tālaika zirņu lielums bija niecīgāks nekā mūsdienās, tie tika lietoti cilvēku uzturā. Tomēr, kā norādījis vēsturnieks Heinrihs Strods (1925–2012), tad vēl mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša otrajā pusē zirņu audzēšanai Latvijas teritorijā nebija ļoti lielas nozīmes, taču pēc tam zirņu sējumu platības pakāpeniski paplašinājās (Strods H. Latvijas lauksaimniecības vēsture. Rīga, Zvaigzne, 1992. g., 47. lpp.).

Zirņu plašo izplatību veicināja tas, ka to sagatavošana uzglabāšanai bija relatīvi