Laika ziņas
Šodien
Migla
Pieci jautājumi Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam

Cēsis – pilsēta bez atkritumiem

Lai veicinātu bezatkritumu dzīvesveidu Latvijā un izglītotu sabiedrību par tā pamatprincipiem, Cēsu pašvaldība sadarbībā ar biedrību Zaļā brīvība īsteno pirmo bezatkritumu pilsētas iniciatīvu Latvijā – Tīri. Labi. Par to, kā Cēsīm kļūt par bezatkritumu pilsētu un samazināt radīto atkritumu daudzumu, stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Kā radās ideja, ka Cēsis varētu kļūt par bezatkritumu pilsētu? 

Šī ideja nebija gara politikas procesa rezultāts un drīzāk nāca negaidīti, jo pagājušā gada nogalē mūs aicināja kļūt par sadarbības partneriem atkritumu daudzuma samazināšanas un šķirošanas projektā, un mēs piekritām. Piedaloties dažādās diskusijās par klimata jautājumiem ārpus Latvijas, it sevišķi Ziemeļeiropā, saproti, ka atkritumu problēma ir vides politikas prioritāte numur viens. Līdz ar to arī mēs esam daļa no šīm pārmaiņām, tāpēc tas šķita tikai loģiski. Nebija īpaša ekonomiska pamatojuma vai iepriekš veiktas izpētes, ka mums tagad ir jāpiedalās vai nav jāpiedalās. Šis zināmā mērā bija spontāns lēmums, bet mēs to nenožēlojam. Cēsis atrodas Gaujas Nacionālā parka centrā, un Gaujas Nacionālais parks ir lielākais valstī. Mūsu iedzīvotāji novērtē tīru, zaļu vidi un svaigu gaisu. Atkritumu daudzums, arī tie atkritumi, kas nonāk apkārtējā vidē, iespaido mūsu dzīvi. Tāpēc, ja mēs paši gribam dzīvot tīrā vidē un atstāt tādu arī saviem bērniem, par atkritumu samazināšanu ir ļoti svarīgi domāt. 

Kā reāli šī apņemšanās tiek īstenota?

 Mēs esam parakstījuši memorandu. Šis solis, tēlaini izsakoties, ir kā tāda kociņa pamešana uz priekšu, un tagad mums pēc šī kociņa ir jāiet. Patlaban mēs domājam, kā vēl vairāk samazināt atkritumu apjomu pilsētā. Piemēram, tikko bija Cēsu pilsētas svētki. Milzīgs daudzums ar atkritumiem: glāzes, vienreizlietojamie trauki, maisiņi, pudeles. Nesen Cēsīs norisinājās sarunu festivāls Lampa, un šogad pirmo reizi festivāla laikā darbojās depozīta sistēma. Tas nozīmē, ka tu atnāc uz festivālu, vēlies padzerties, nopērc glāzi, kas maksā trīs eiro, un visu festivāla laiku to izmanto, iegādājoties dzērienus. Kad vēlies doties prom no festivāla, atdod glāzi un saņem atpakaļ savus trīs eiro. Esmu nosūtījis festivāla rīkotājiem lūgumu mani informēt, cik šāda depozīta sistēmas ieviešana ir izmaksājusi, kādi ir ieguldījumi un riski, jo plānojam nākotnē liela formāta pasākumos izmantot ko līdzīgu. Atkritumu daudzums, kas paliek pēc šādiem lieliem pasākumiem, ir milzīgs. Iepriekšējos gados tās bija 60 tonnas plastmasas un dažādu citu atkritumu. Šis ir viens no redzamākajiem veidiem, kā kaut ko varam mainīt. 

Kādas vēl aktivitātes šogad Cēsīs plānotas, lai radītu izpratni par bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipu ieviešanu? 

Pirmkārt, tās ir dažādas izglītojošas, informējošas aktivitātes, jo pašvaldībai ir iespēja runāt gan ar skolēniem, gan senioriem, gan sabiedrību kopumā. Otrkārt, šāda veida aktivitātes, kā minēju par depozīta sistēmu pilsētas svētkos vai cita veida masu pasākumos, noteikti uzreiz pievērstu daudz plašāku sabiedrības uzmanību. Treškārt, Cēsis ir viena no pilotpilsētām sadarbībā ar ZAAO, kas ir atkritumu apsaimniekotājs un jau dara daudz sabiedrības, it īpaši skolu jauniešu, izglītošanā. Cēsīs ir šķiroto atkritumu sistēma daudzdzīvokļu māju rajonos, un kopš šī gada pavasara ZAAO nodrošina arī trīs atkritumu konteinerus privātmāju īpašniekiem. Arī pie manas privātmājas ir viens atkritumu konteiners stiklam, otrs – dažādiem PET un kartona izstrādājumiem un trešais – sadzīves atkritumiem. Šie konteineri ir bez maksas, un tos savāc bez maksas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam iedzīvotājam šķirot un samazināt to atkritumu daudzumu, par kuriem ir jāmaksā, lai tos izvestu. Vismaz mūsu mājsaimniecībā tas teicami darbojas. 

Ko jūs pats vēl savā ikdienā darāt, lai samazinātu atkritumu daudzumu?

Pirms memoranda parakstīšanas kafiju bieži dzēru no vienreizlietojamām papīra krūzītēm, ūdeni dzēru no dzeramā ūdens automāta, izmantojot vienreizlietojamās plastmasas glāzītes. Tagad no šiem niķiem esmu atteicies un vienreizlietojamo krūžu un glāžu vietā izmantoju stikla traukus, kurus var izmazgāt un lietot atkārtoti. Tie varbūt ir sīkumi, bet, ja mēs katrs ikdienā par to aizdomātos, tas viss sasummētos. 

Kā Cēsu iedzīvotāji, uzņēmēji uztver zero waste ideju? Kāda ir viņu atsaucība? 

Šo memorandu ir parakstījuši vairāki uzņēmēji: Beātus, kam ir vairāki veikali, viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas iestādes, IT uzņēmums Draugiem Group un arī veikals Ieber.lv, kas ir zero waste principa veikals, kurā ikviens pircējs var ierasties ar savu trauku, maisiņu, kurā pats var iebērt vai iesvērt preci. Jāsaprot, ka vienā dienā nebūs revolūcijas, bet mani priecē, ka Cēsu uzņēmēji atbalsta šādu iniciatīvu. Tas neuzliek tūlītējas saistības, bet tā ir apņemšanās ikdienā aizdomāties par atkritumu samazināšanu. Kaut vai sākt ar sīkumiem. Redzot, ka tas darbojas, domāju, ka arī citi gribēs to pārņemt. Tādējādi tas var vērsties plašumā. Uzskatu, ka labās lietas pielīp pašas no sevis. Ja šī prakse veiksmīgi attīstīsies, piemēram, tie paši pilsētas svētki un depozīta sistēma, ticiet man, tas ir tikai laika jautājums, kad šo modeli gribēs pārņemt arī citas pilsētas, rīkojot masu pasākumus. Arī citu pilsētu iedzīvotāji pieprasīs šādas pārmaiņas. Galvenais ir gribēt mainīt savus paradumus. Sākotnēji varbūt šķiet, ka atteikties no plastmasas glāžu lietošanas ikdienā ir apgrūtinoši, bet, sākot to darīt, saproti, ka nemaz tik grūti tas nav.  

Top komentāri

Burlaks
B
Vajag tur aizsūtīt Ušakovu.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Dabu var sargāt ar saukļiem, likumiem un darbu!

Ja kādā drēgnā rudens brīvdienā, atrodoties siltā mājā, teiksim, pie kamīna ar aizvadītajā vasarā dabiskā pļavā ievāktu aromātisku zāļu tēju, gadās iegrimt apcerīgā vai paškritiskā noskaņojumā ...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena