Lieldienas pazīstam kā pavasara saulgriežus. Jau izsenis tās tika svinētas par godu pavasara atnākšanai un saules atdzimšanai. Viena no populārākajām mūsdienu Lieldienu tradīcijām ir olu vārīšana un krāsošana, bet, šo jaunas dzīvības un pilnības svinēšanu atzīmējot, var celt galdā arī citas veltes, mielojoties svētkos ar dzīvniekiem un apkārtējai videi draudzīgākām izvēlēm.
Rūpēs par vistu labklājību
"Ja runājam par pārtiku, tad vegānisms paredz izslēgt no uztura visus dzīvnieku izcelsmes produktus, tajā skaitā arī olas. Lai arī, ēdot olas, vista netiek nogalināta, galvenais apsvērums ir ētisks – kādos apstākļos šie putni tiek turēti. Lielākoties tie ir briesmīgi apstākļi, jo vistas industriālajās putnu fermās joprojām bieži tiek audzētas sprostos, kur viņas nevar pat īsti pastaigāt vai izplest spārnus. Arī Latvijā katru gadu trīs miljoni vistu dzīvo sprostos. Pat ja mēs nevēlamies ikdienā vai Lieldienās iztikt pavisam bez vistu olām, mūsu spēkos ir izdarīt labāku izvēli," skaidro biedrības Dzīvnieku brīvība izaicinājuma Neapēd zemeslodi vadītāja Lilita Kenta. Viņa stāsta, ka sprostu olas var atpazīst pēc tā, ar kādu ciparu sākas kods, kas uzspiests uz katras olas. Skaitlis 3 ir sprostos dētām olām, 2 nozīmē kūtī dētas olas, bet ne sprostos, turpretim skaitlis 1 ir brīvos apstākļos turēto vistu olām, un 0 piešķir bioloģiskajām olām, kas nozīmē, ka vistas arī tiek barotas ar bioloģisko barību.
Ieklausoties savos patērētājos, arvien vairāk uzņēmumu Eiropā veic reformas, atsakoties no sprostos dētu olu izmantošanas. Dažās Eiropas valstīs vistu turēšana sprostos jau ir aizliegta. To, kādos apstākļos dzīvo vistas fermās pie mums Latvijā, var plašāk uzzināt, ielūkojoties mājaslapā www.atbrivo.lv. "Arī saņemt ieteikumus, kā ikviens no mums var cīnīties, lai pavisam izskaustu vistu turēšanu šādos briesmīgos apstākļos. Turklāt olu industrijā tikko dzimušus cālēnus sašķiro pēc dzimumiem. Vīriešu dzimuma cālēnus nogalina brutālā veidā, jo tie nespēj dēt olas. Daudzi uzņēmumi Latvijā jau ir izmainījuši savu politiku, taču daudzi to vēl nav izdarījuši. Mūsu spēkos ir šo situāciju izmainīt," ir pārliecināta L. Kenta.
Atbildīgi pret vidi
Tam, ko ēdam un kādu pārtiku izvēlamies, ir liela ietekme uz vidi. Mēs bieži neaizdomājamies, taču dzīvnieku valsts un augu valsts produktiem šī ietekme ir atšķirīga. Neatkarīgi no tā, no kurienes produkts pie mums ir atvests, augu valsts produkti ir daudz mazāk dabas resursu šķērdējoši nekā dzīvnieku valsts produkti. Produktu transportēšana ir atbildīga tikai par mazu daļu no visām pārtikas emisijām. Kopumā dzīvnieku produktu ražošana rada vairāk nekā pusi no visām pārtikas ražošanā radītajām emisijām.
"Svarīgi ir tas, ko ēdam, nevis kur tas izaudzēts un no kurienes tas nāk. Ja iedziļināmies, tad redzam, ka produktu ražošanas gaitā transports sastāda tikai mazu daļiņu emisiju un lielāko ietekmi uz vidi rada tas, kā produkti tiek audzēti un ražoti. Lai iegūtu olas, mums nepieciešamas vistas. Šīs vistas mums jāizaudzē un jāpabaro. Viss šis vistu audzēšanas un uzturēšanas process rada lielāku ietekmi uz vidi nekā, piemēram, avokado audzēšana un pēc tam to atvešana uz Latviju. Pirkt vietējos produktus ir apsveicama rīcība, bet tā vai tā vietējās vistu olas nebūs dabai draudzīgākas par kādu augli, kas atvests no ārvalstīm. Pat rīsiem, kuru audzēšanā izmanto lielu daudzumu ūdens, ietekme uz vidi ir mazāka nekā olām," skaidro iniciatīvas vadītāja.
Par labu veselībai
Visā pasaulē uztura zinātnieki brīdina, ka patērējam pārāk daudz dzīvnieku izcelsmes produktu. Tā vietā vajadzētu izvēlēties ēst vairāk augļu, dārzeņu un pākšaugu. Ne tikai dabas un klimata, bet arī mūsu veselības dēļ.
Arī šāgada izaicinājumā Neapēd zemeslodi cilvēku galvenā motivācija piedalīties bijusi tieši vēlme uzlabot veselību. Tāpēc ne tikai svētkos, meklējot jaunas receptes, bet arī ikdienā ir vērts pamēģināt augu valsts produktu alternatīvas tradicionālajos ēdienos. Ja domājam šogad nosvinēt Lieldienas dabai un dzīvniekiem draudzīgāk, bet rodas šaubas, ko likt uz svētku galda, biedrības mājaslapā atradīsiet vairākus recepšu bukletus, kā arī Lieldienu receptes.
"Mūsu ģimenē svētku galds nav iedomājams bez rasola. To ir viegli un garšīgi pagatavot vegāniski. Lai piešķirtu salātiem olu garšu, var izmantot melno sāli jeb kala namak, kam ir spēcīga olu smarža un garša. Klasisko vārīto desu var aizvietot ar kādu no vegāniskajām desiņām. Veikalos ir pieejama arī augu valsts majonēze. Lai arī pie mums nav tik daudz vegānisku alternatīvu kā citviet Eiropā, īpaši pietrūkst veikalos nopērkamu šķidro olu alternatīvas, taču daudzi gardi un veselīgi produkti tagad ir pieejami arī pie mums," gandarīta ir L. Kenta. Lai aizstātu vistu olu kādā no kūku receptēm, viņa iesaka izmantot, piemēram, saspiestu banānu, ābolu biezeni vai samaltas linsēklas ar ūdeni. "Variantu patiešām ir daudz. Ikdienā klasiskas omletes vietā esmu iecienījusi tofu kulteni ar dārzeņiem, bet saldajā – snikerīti, kas sastāv no datelēm, zemesriekstu sviesta un šokolādes. Dateles, apviļātas izkausētā šokolādē, atgādina nelielas oliņas. Labs variants Lieldienu galdam."