Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +13 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Darbības virzieni ir skaidri. Juris Pūce dalās ar šī gada plāniem vides politikas jomā

Eiropas valstīs kopumā vides kvalitāte pašlaik ir vērtējama kā laba, kas pierāda, ka vides aizsardzības politika ir efektīva, – uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce (A/P). Jaunajam gadam iesākoties, ministrs dalās ar šī gada plāniem vides politikas jomā.

Ja salīdzinām Baltijas un Eiropas līmenī, kā vērtējat šī brīža situāciju vides jomā Latvijā?

Vispirms gan jāuzsver, ka Eiropa, it īpaši Eiropas Savienības valstis, ir vieta, kur vides politikas aizsākumi meklējami jau XX gs. 70. gados. Vides aizsardzības prasības laika gaitā tikai paplašinājās un kļuva stingrākas, tādēļ Eiropas valstīs kopumā vides kvalitāte pašlaik ir vērtējama kā laba. Tas pierāda, ka vides aizsardzības politika ir efektīva.

Vienlaikus, raugoties uz nākamajām desmitgadēm, redzami dažādi būtiski izaicinājumi, kas apdraud gan vides kvalitāti, gan iedzīvotāju labklājību. Tehnoloģiju attīstība transformē cilvēku ikdienu, bieži vien radot jaunas iespējas, taču arī nes līdzi jaunus riskus videi.

Pagājušajā gadā plašas diskusijas bijušas ap ilgtermiņa stratēģiju klimata neitralitātei līdz 2050. gadam. Kādām nozarēm Latvijā būtu vairāk jācenšas klimata neitralitātes jautājumos? Ko mēs varam darīt labāk?

Klimata pārmaiņas ir viena no būtiskākajām mūsdienu problēmām, kurai arvien pieaugošu risku un apdraudējumu dēļ steidzami nepieciešams meklēt risinājumu. Lai nodrošinātu iekļaujošu, izmaksefektīvu, pārredzamu un paredzamu ES dalībvalstu rīcību klimata politikas jomā, katrai ES dalībvalstij jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Komisijā nacionāla ilgtermiņa stratēģija klimata pārmaiņu mazināšanai vismaz 30 gadu ilgam periodam, t. i., līdz 2050. gadam. VARAM ir izstrādājusi un iesniegusi Valsts kancelejā Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.

Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi ir jāintegrē visu nozaru politikās, stratēģija ir ilgtermiņa vīzijas dokuments, ietvardokuments politikas plānotājiem, kas nepieciešams, lai nozaru politikām un valsts attīstībai kopumā tiktu noteikts vienots virziens.

Stratēģijā noteiktais mērķis ir 2050. gadā sasniegt klimatneitralitāti, un būtiski ir ne tikai samazināt SEG emisijas, bet arī paaugstināt CO2 piesaisti. Ņemot vērā, ka emisiju samazinājums prasīs jaunu tehnoloģisku risinājumu ieviešanu, jāattīsta jaunas nozares, izmantojot pētniecību, inovācijas un tirgu, tādējādi stiprinot konkurētspēju nākotnē. Šo saskatu kā Latvijas iespēju attīstīt jaunas nozares un radīt jaunas darba vietas.

Pērn vasarā Dabas aizsardzības pārvalde sagatavoja un VARAM apstiprināja Latvijas ziņojumu Eiropas Komisijai par sugu un biotopu aizsardzības stāvokli. Ziņojums apliecina, ka tikai 10% biotopu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, kopējā situācija neuzlabojas un īpaši slikti klājas dabiskajiem zālājiem un mežu biotopiem. Kā redzat situācijas uzlabojumu tuvākajā nākotnē?

Attiecībā par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem būtiskus uzlabojumus var sasniegt salīdzinoši ilgā laikā, un attiecīgi grūtāk izmaiņas pamanāmas īstermiņā. Nākamajā gadā plānots uzsākt atsevišķu īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu, sākotnēji nelielā apjomā, bet ceram, ka daudz plašākā mērogā to varēsim darīt pēc 2021. gada.

Jau Vides politikas pamatnostādnēs 2014–2020. gadam paredzēts, ka, balstoties uz biotopu kartēšanas rezultātiem, jāpilnveido īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīkls, uz to vedina arī Eiropas Komisijas uzsāktā pārkāpumu procedūra. Lai nodrošinātu visu dabas vērtību pietiekamu aizsardzību, vienlaikus rodot risinājumus arī saimnieciskajām interesēm, jānosaka aizsardzības mērķi sugām un biotopiem gan nacionālā, gan katras Natura 2000 teritorijas līmenī.

Kuras būtu trīs pamatlietas, ko jūs uzskatāt par nepieciešamu šī gada laikā Latvijā vides politikas jomā izdarīt?

Tas drīzāk ir 2020.–2021. gada jautājums ieviešanai, bet aktīvs darbs jāveic un lēmumi jāpieņem 2020. gadā. Pirmkārt, atkritumu apsaimniekošanas modeļa transformēšana, būtiski paplašinot atkritumu dalīto vākšanu un pārstrādi, uzlabojot kontroli, mainot atbildību sadalījumu. Otrkārt, finanšu instrumentu attīstīšana, radot iespējas Latvijas uzņēmumiem un pašvaldībām iesaistīties klimata pasākumu īstenošanā, klimata tehnoloģiju attīstīšanā, tostarp radīt jaunas darbavietas. Treškārt, kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās mehānisma pilnveidošana: jārada finansiāla motivācija zemju īpašniekiem dabas vērtības saglabāt, nevis no tām izvairīties vai pat iznīcināt. 

Būt videi draudzīgi varam būt gan mājās, gan savā darba vietā, ievērojot, piemēram, zaļā biroja principus. Kādus jūs videi draudzīgus risinājumus izvēlaties savā ikdienā?

Pagājušajā gadā ministrija atteicās no PET pudelēm. Turpmāk ministrijas darbinieki dzeramo ūdeni varēs pildīt jaunākās paaudzes ūdens padeves iekārtās, kas pieslēgtas pilsētas ūdensvadam. Šī iniciatīva ministrijā tika uzņemta ar lielu atsaucību, kas apliecina zaļi domājošu ideju atbalstīšanu ikvienā ministrijas departamentā. Mēs aicinām īpaši valsts pārvaldi sekot šim piemēram un atteikties no PET plastmasas izmantošanas. Ikdienā arī pats piedomāju pie iepirkšanās paradumiem, cenšoties izvairīties no nevajadzīga iepakojuma, ģimenē izmantojam atkārtoti lietojamās pudeles ūdens dzeršanai. Mājās šķirojam atkritumus un sekojam līdzi elektroenerģijas patēriņam, bet man gribētos domāt, ka tas nu jau nav nekas neparasts un tā rīkojas arvien vairāk ģimeņu Latvijā. 

Top komentāri

Protams
P
Pats visu zīmējis un izkrāsojis!
Voldemārs
V
VARAM ir izstrādājusi un iesniegusi Valsts kancelejā Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.-Par kuru laiku, un KONKRĒTI kuri cilvēki to darīja ? Un kā tas izpaudīsies uz Latvijas iedzīvotājiem, un jā.Ar kādiem auto pārvietojas Pūces ģimene,radinieki.
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
A
"Darbības virzieni ir skaidri" .... bet to ekonomiskās sekas - pilnīgā miglā!!!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Rūpīgi seko līdzi reto putnu labklājībai(2)

Reto un īpaši aizsargājamo putnu klātbūtne dabā ir dzīvotnes bioloģisko daudzveidību raksturojoši indikatori, arī īpaši mežu zemēs. Tādēļ a/s Latvijas valsts meži ik gadu veic septiņu īpaši aizsa...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena