Pagājušajā gadā dabīgā minerālūdens zīmols Mangaļi kopā ar Pasaules Dabas fondu uzsāka projektu Par tīrām upēm, kura mērķis ir rūpēties par Latvijas upju tīrības un tecējuma uzlabošanu. Šogad projekta ietvaros plānots nojaukt pirmo aizsprostu – Bejas dambi, kas atrodas uz Alūksnes upes.
Sliktāk nekā vidēji Eiropā
Tikai trīs procenti no visas pasaules ūdens ir saldūdens, un mazāk nekā viens procents no tā ir svaigs un pieejams lietošanai. "Ja skatāmies uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, tad varam redzēt, ka tikai 30% no Latvijas virszemes ūdens ir labā stāvoklī, turpretim 70% ir vidējā vai sliktā ekoloģiskajā kvalitātē. Turklāt šis ir zemāks rādītājs nekā citviet, jo Eiropā vidēji 40% ūdens ir labā stāvoklī. Ja vēl detalizētāk papētām Latvijas karti, tad mums ir Gaujas, Salacas, Lielupes, Daugavas un Ventas upju sateces baseini. Vislabākajā stāvoklī šobrīd ir Gaujas, bet vissliktākajā – Lielupes baseins," saka Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
Aizsprostu likvidēšana ir ātrākais un efektīvākais dabiskā upes tecējuma atjaunošanas veids, jo tikai pāris mēnešu laikā pēc aizsprosta likvidēšanas upes gultne atgūst dabisko veidolu un ievērojami uzlabojas ūdens kvalitāte.
Jāuzlabo ūdens kvalitāte
"Atjaunojot upes tecējumu, varam uzlabot ūdens kvalitāti, jo upes ir veidojušās gadu tūkstošiem. Ja pēkšņi upe tiek pārveidota par dīķi vai ezeru, apstādinot upes tecējumu, mēs izmainām visu tās būtību. To varam salīdzināt ar cilvēka asinsriti un trombiem. Ja mūsu asinsvados ir kāds trombs, tas nosprosto asins plūsmu un rodas veselības problēmas. Tieši tāpat ir ar upēm un aizsprostiem. Kad nosprostojam upi, ūdens vairs netek, tādēļ piesārņojums uzkrājas vienā vietā un ūdens nevar attīrīties. Turpretim, kad ūdens plūst pa upi, dabīgās upēs, tas līkumo, atsitas pret kādu akmeni, mutuļo, tādā veidā paaugstinās arī skābekļa līmenis upē un līdz ar to organiskās daļiņas ūdenī var ātrāk sadalīties, uzlabojot ūdens kvalitāti. Kad aizsprostojam, taisnojam vai pārmainām upi, mēs atņemam tai dabiskās spējas atjaunoties. Tas ir iemesls, kāpēc aizsprosti būtiski ietekmē upju ekosistēmu un kāpēc to nojaukšana var būtiski uzlabot upju stāvokli," skaidro Magda Jentgena.
Pateicoties sabiedrības iesaistei, aizvadītajā gadā tika apkopoti teju 70 aizsprostu uz Latvijas upēm un Pasaules Dabas fonda eksperti atlasīja desmit, kas nodara nopietnu kaitējumu Latvijas upju ekosistēmai. "Tika noteikti trīs nozīmīgākie aizsprosti, kurus plānots nojaukt jau tuvāko gadu laikā, bet lielāko no tiem – Bejas dambi uz Alūksnes upes – plānojam kopīgiem spēkiem nojaukt jau šogad. Bejas dambis ir vienīgais aizsprosts 24 kilometrus garajā Alūksnes upē, un, to nojaucot, tiks atbrīvota upe visā tās garumā," stāsta SIA Cido grupa mārketinga vadītāja Ilze Auziņa-Grabeca.
Aizsprosti bloķē zivju migrācijas ceļus
Aizsprosti, dambji un citi šķēršļi upē bloķē arī zivju migrācijas ceļus. To dēļ bieži tiek zaudētas nārstošanas vietas un samazinās vairāku sugu, piemēram, lašu, storu, foreļu un zušu, kas ietekmē plašāku ekosistēmas bioloģisko daudzveidību jeb tādu dzīvnieku kā ūdru un ērgļu, izdzīvošanu.
"Pēdējo 50 gadu laikā migrējošo zivju skaits Eiropā sarucis par 93%, kas ir vairāk nekā vidēji globāli. Globāli migrējošo zivju sarukums ir 75%, Eiropā šis skaitlis ir lielāks, jo šeit ir vairāk aizsprostu. Mūsu upes ir pārveidotas un aizsprostotas, tādēļ tās vairs nav dabiskas un zivīm neizdodas pārvarēt šos šķēršļus," piebilst Magda Jentgena.
Ikviens, kas pamana kādu aizsprostu, ir aicināts par to ziņot projekta mājaslapā www.partiramupem.lv. "Projekta ietvaros veicām pētījumu, lai noskaidrotu, cik Latvijas sabiedrība ir informēta par mūsu upju tīrību, kvalitāti un kā aizsprosti to ietekmē. 60% iedzīvotāju novērojuši, ka Latvijas upju krasti nav pietiekami sakopti, savukārt 69% ir satraukti par pieaugušo piesārņojumu Latvijas upēs. Vienlaikus 92% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas upes ir dabas mantojums, par ko mums jārūpējas visiem kopā – tas apliecina, cik svarīgi rūpēties par Latvijas upju ekosistēmu, kā arī izglītot sabiedrību, jo tikai visi kopā mēs varam uzturēt ūdens tecējumu brīvu, dabīgu un tīru," saka Ilze Auziņa-Grabeca.
Cilvēku ietekme uz upju stāvokli ir milzīga, un ir vērts aizdomāties, ka, pat nedaudz izmainot savas ikdienas darbības, mēs varam būtiski uzlabot upju veselību. "Viena no problēmām ir tā, ka cilvēki ir nepietiekami informēti. To atzīst arī paši iedzīvotāji – 79% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā netiek pietiekami daudz runāts par upju un to krastu tīrību un sakopšanu. Cilvēki nezināšanas dēļ apdraud upju ekosistēmu, tāpēc projekta ietvaros kopā ar Pasaules Dabas fondu sniedzam informatīvu atbalstu, stāstot, kas veicina upju aizaugšanu un degradēšanos, dzīvo radību bojāeju, piekrastes iznīcību, kā arī izglītojam, kā mēs katrs ar savu rīcību var uzlabot ūdens tecējumu upēs," atklāj Ilze Auziņa-Grabeca.
Plāno nojaukt vēl citus aizsprostus
Latvijas upju ekosistēmas uzlabošana plānota vairāku gadu garumā. "Šobrīd fokusējamies uz pirmā aizsprosta nojaukšanu jau tuvāko mēnešu laikā, taču tuvākajos gados vēlamies turpināt iesākto un likvidēt vēl divus aizsprostus. Viens no tiem ir caurteka uz Pietēnupes pie ietekas Lielajā Juglā, kas caur Pierīgas ezeriem ietek Rīgas jūras līcī. Plānojam likvidēt caurteku uz Sveķupītes netālu no ietekas Lenčupē, kas ietek Gaujā. Noteikti turpināsim arī informēt un izglītot sabiedrību par to, kā uzturēt veselīgu upju ekosistēmu. Vienmēr ir jāatceras, ka svarīgākais noteikums dabā ir atstāt to tādu, kāda tā bija pirms mūsu ierašanās. Dabā ir noteikta kārtība, un, izjaucot tās procesus, notiek ķēdes reakcija un arī citas lietas nedarbojas tā, kā ir ierasts. Tādējādi mēs ietekmējam ne tikai apkārtējās dzīvās radības, bet atstājam būtisku ietekmi arī uz mums pašiem. Šo apli ir svarīgi atcerēties uz katra soļa," teic Ilze Auziņa-Grabeca.