Latvijas zinātnieki kopā ar kolēģiem no Lietuvas, Igaunijas un Norvēģijas izstrādā inovatīvu ēdama siera apvalku un biodegradējama iepakojuma kombinācijas risinājumu. Patlaban jaunā tehnoloģija jau tiek ieviesta siera ražotnē. Projekta vadītāja un vadošā pētniece ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Sandra MuižnieceBrasava.
Kādēļ bija nepieciešams izstrādāt ēdama siera apvalka un biodegradējama iepakojuma risinājumu?
Iepakojuma jomā strādāju vairāk nekā 20 gadu. Iepakojuma jautājumi vienmēr ir bijuši būtiski, bet pēdējā laikā tie kļūst aizvien aktuālāki, jo ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā šobrīd notiek intensīvas diskusijas par plānotajām izmaiņām normatīvo aktu ziņā ilgtspējas virzienā. Būtu ideāli, ja varētu atteikties no iepakojuma, bet tas nav tik vienkārši. Iepakojuma materiāli ir daudzveidīgi, jo dažādām produktu grupām ir specifiski nosacījumi, lai saglabātu vai pagarinātu to uzglabāšanas laiku.
Ja runājam par sieru, Latvijā to lietojam daudz un dažādus veidus, un šis produkts ir interesants ar to, ka pirms siera nonākšanas tirdzniecības vietās daļai no tiem nepieciešams nogatavināšanas process. Tas nozīmē, ka siers uzglabājas noteiktu laika periodu atbilstošā temperatūrā un mitrumā, tāpēc ir svarīgs iepakojuma veids, jo šajā tehnoloģiskajā procesā veidojas siera struktūra un izteiktās organoleptiskās īpašības, kā arī neatbilstošos apstākļos var veidoties pelējumi, nožuvumi. Līdz ar to šajā procesā iepakojumam ir būtiska nozīme. Tomēr jāatzīmē, ka pēc nogatavināšanas daļu no sieriem to ražošanas uzņēmumos izņem no iepakojumiem, sagriež un pako mazos gabaliņos, kas nonāk līdz patērētājiem. Tā rezultātā jau produktu ražošanas uzņēmumos veidojas diezgan lieli izmantotā iepakojuma apjomi. Līdz ar to, uzsākot projektu, meklējam risinājumus, kā plastmasas iepakojumus aizstāt ar dabai draudzīgākiem. Viens no risinājumiem ir izmantot biodegradējamos materiālus, taču sieru nogatavināšanas procesā biodegradējams iepakojuma materiāls viens pats šo procesu nevar nodrošināt, jo lielākajai daļai šāda veida materiālu ir pārāk vājas barjerīpašības.
Kādas ir jaunā iepakojuma priekšrocības?
Tā kā biodegradējamie iepakojumi vieni paši nespēj nodrošināt produkta kvalitātes saglabāšanu, mūsu piedāvātais risinājums dod kompleksu ēdamā apvalka un biodegradējamā iepakojuma kombināciju, kas nodrošina sagaidāmo rezultātu. Lielākā daļa siera iepakojumu izgatavota no daudzslāņu materiāliem, kuri šobrīd nav pārstrādājami, tāpēc tos pēc izlietošanas izmet izgāztuvē vai nogādā speciālās atkritumu dedzināšanas kamerās. Mūsu mērķis ir izstrādāt tādu iepakojumu, lai pēc izlietošanas tas varētu sadalīties. Arī mūsu izmantoto iepakojumu būs nepieciešams savākt, jo tas spēs sadalīties noteiktos apstākļos. Varētu rasties arī jautājums – kur tad tā priekšrocība, ja tāpat iepakojums jāsavāc? Te gribētu vērst uzmanību uz to, ka šo iepakojumu plānots izmantot siera nogatavināšanās procesā siera ražošanas uzņēmumos, ar to aizstājot daudzslāņu materiālus, kuri nav pārstrādājami, tādējādi ražotāji varēs viegli to savākt tieši pēc nogatavināšanas procesa uzņēmumā un tas nenonāks kopējā atkritumu plūsmā. Projekta ietvaros esam testējuši šo iepakojumu jau uz sagriezta siera mazos gabaliņos, taču pagaidām redzam lielāku ieguvumu, tieši izmantojot to siera nogatavināšanas laikā.
Kā notika pats izpētes process?
Diezgan intensīvi esam strādājuši, lai radītu ēdamo siera apvalku. Izstrādes procesā esam meklējuši dažādus procesa tehnoloģiskos risinājumus: sieru iegremdējuši šķidrumā, kas žūstot izveido siera apvalku, esam arī apvalku veidojuši ar izsmidzināšanas, kā arī ar pārklāšanas metodi. Ražojot sieru, ir būtiska apkārtējās vides un gaisa tīrība. Ja siers ilgi jāapžāvē, žāvēšanas laikā var rasties dažādi šķēršļi, kas ietekmē tā kvalitāti. Līdz ar to izmēģināti dažādi veidi, gan tādi, kur pēc apvalka uzlikšanas veikta apžāvēšana, gan bez tās. Šobrīd esam nonākuši pie secinājuma, ka labākais veids ir tad, kad siers tiek iegremdēts apvalku veidojošajā šķidrumā un uzreiz mitrs ievietots biodegradējamā termosarūkošajā iepakojumā, ņemot vērā specifiskā iepakojuma spēju piekļauties produkta formai, tādējādi atvieglojot ražošanas procesu. Projekta laikā bija arī mēģinājumi izmantot dažādus apžāvēšanas paņēmienus, arī to varētu darīt, bet tas sadārdzina procesu, jo, lai izmantotu šādu risinājumu, uzņēmumam nepieciešamas papildu telpas, jātērē papildu laiks un citi resursi, tāpēc meklējām variantus, kā procesu vienkāršot.
Kādi līdz šim bijuši lielākie izaicinājumi, izstrādājot šo inovatīvo siera iepakojumu?
Projekta ietvaros diezgan daudz esam strādājuši ar sensoriem izaicinājumiem, jo ir ļoti būtiski, kā siers garšo. Lai arī vizuāli ēdamais siera apvalks nav redzams, tas sākotnēji ietekmēja siera garšu. Nogatavināšanās procesā sieram parādījās rūgta garša. Tāpēc mums nācās izmēģināt daudzus apvalku variāciju veidus, līdz atradām tādu, kas nerada rūgtumu, bet saglabā sieram nepieciešamās garšas īpašības. Izvēloties biodegradējamos iepakojuma materiālus, arī bija būtiski piemeklēt tādus, kas pakļaujas tehnoloģiskā procesa vajadzībām un ir ar atbilstošu mitruma un gāzu caurlaidību. Tā kā arvien vairāk tiek runāts par vienslāņu jeb monolītmateriāliem, paralēli sieru ievietojām arī šādos iepakojumos, kas būtu pārstrādājami, jo patlaban 99% materiālu, ko izmanto siera iepakošanai, nav pārstrādājami. Arī šajā procesā bija izaicinājumi, bet esam atraduši risinājumu, kurš uzņēmumiem būs noderīgs un lētāks nekā biodegradējamais iepakojums. Šo materiālu izmatošanu arī esam sākuši testēt Latvijas uzņēmumos.
Kādas ir tuvākās nākotnes ieceres?
Šā gada beigās minētais projekts noslēgsies. Šobrīd noris pēdējie eksperimenti Igaunijā, lai nostiprinātu iegūtos rezultātus. Pēc tam pabeigsim uzsāktās dokumentācijas sakārtošanu. Plānojam pieteikt arī patentu, lai aizsargātu izgudrojumu. Igaunijā jau ir uzņēmums, kas ir gatavs ieviest jauno iepakojumu savā ražotnē. Arī uzņēmēji Latvijā izrādījuši interesi. Nesen, šī gada aprīlī, organizējām semināru Ilgtspējīgs iepakojums, kurā dažādu jomu speciālisti apsprieda iepakojuma ilgtspējas jautājumus, kā arī plānotās izmaiņas ES regulu kontekstā. Ja laikus sākam rast risinājumus attiecībā uz šīm izmaiņām, tad esam gatavāki pieņemt pārdomātākus, videi un cilvēkam labākus lēmumus. Tas, kas noteikti ir skaidrs, – mums kā cilvēkiem būs jāmainās, jo iepakojuma atkritumu ir daudz un jādomā, kā tos mazināt.