Vides tūrisms kā dzīvesveids
Lai popularizētu vides tūrismu, biedrība VAK Mantojums vides izglītības programmas Zaļie pārgājieni ietvaros aicina uzmanīgi ieskatīties dabas un kultūrvēsturiskajā vidē, pētīt un atklāt. Viens no vides izpētes ekspedīciju organizētājiem Aivars Jakovičs atzīst, ka, dodoties izstaigāt meža takas, var daudz labāk iepazīt dabu, nekā tikai par to lasot grāmatās, tādēļ it īpaši mudina piedalīties pārgājienos skolēnus un viņu skolotājus.
"Lielisks maršruts, kurā var baudīt skaistas rudens ainavas, ir pārgājiens uz Buļļu salu, kas ir lielākā sala Latvijā. Tās nošķirtība padara šo vietu īpašu. Pie Daugavas ietekas jūrā ir Daugavgrīvas cietoksnis. Ap to ir izveidojies ciemats, kurā ir ienākusi civilizācija, bet salas rietumu gals būtībā sniedz ieskatu senā Kurzemes zvejnieku ciematā. Atrodoties tur un vērojot zvejnieku celtās mājas, mums ir sajūta, ka esam tālu Kurzemē, nevis Rīgas robežās. Šobrīd ar zvejniecību uz salas nodarbojas gan tikai viena ģimene, taču ir iespēja aprunāties ar veco zvejnieku un viņa dēlu, kas pārņēmis tēva arodu. Uz salas var aplūkot tēlnieku Imanta Poļa un Paula Jaunzema brīvdabas skulptūras, kā arī Buļļu muižas, senā Kurzemes ceļa un pārceltuves vietas," stāsta Aivars Jakovičs.
Te ir arī vieta, kur, pēc nostāstiem, kāpa aprakusi senu ciemu ar baznīcu, kā arī var uzkāpt salas augstākajā kāpā un paraudzīties uz Vakarbuļļu dižāko priedi. "Vakarbuļļu dabas liegumā ir koptas, skaistas dabiskās pļavas, kas mūsdienās kļūst par retumu. Tajās aug ļoti daudz dažādu augu. Ārpus pļavām ir Buļļupes un Lielupes ieteka jūrā. Šeit var vērot dažādus putnus. Bieži sastopami sudrabgārņi," teic Aivars Jakovičs.
Pa Jaunsudrabiņa takām
Baudīt pastaigas ne tikai gada siltajos mēnešos, bet arī rudenī un ziemā var, dodoties uz Garkalnes dabas taku. "Dabas taka ierīkota tikai pagājušogad Jāņa Jaunsudrabiņa jubilejas gadā, jo Garkalnē rakstnieks nodzīvojis sešus gadus. Jaunsudrabiņš bija iecienījis staigāt basām kājām un regulāri devies makšķerēt. Šogad augustā Zaļie pārgājieni, atceroties šo jauko faktu, turpat līdzās Jaunsudrabiņa takai iekārtoja Garkalnes baskāju taku, kas aptver visus trīs Garkalnes ezerus, priežu silu un nelielu purviņu. Izejot šo taku, var iepazīt un dziļāk izzināt arī dažādus biotopus," atklāj Aivars Jakovičs.
Senie ieži
Jau pieredzējušākiem ceļotājiem piemērots maršruts ir Ratnieku taka Līgatnē. "Pārgājienu var sākt no atpūtas centra Ratnieki. Dodamies tālāk uz tuvējo Vildogas upītes gravu un Tildurgas kanjonu, kur var aplūkot klinšu iežus. Apskatīt 350 miljonus gadu vecajos smilšakmeņos dabas veidoto Dagnes alu. Dodoties gar Gaujas ielejas krastu augšup, var vērot skaistus dižkokus, čalojošus strautiņus un daudz ko citu. Pie Vildogas upītes var aplūkot arī senču pilskalnu. Maršruts ved lielākoties pa dabisku, cilvēku nepārveidotu vidi, tādējādi ļaujot baudīt neskartu dabu. Lielākās grūtības saistītas ar kāpšanu pa mālainām gravu nogāzēm un kritušu koku pārvarēšanu. Maršruts ir tikai piecus kilometrus garš, taču, pateicoties sarežģītam reljefam, fiziska slodze būs jūtama," skaidro Aivars Jakovičs.
Izpēti purvus
Purvi ir Latvijas dabas bagātība. Pēdējos gados turp dodas gan ogotāji, gan arī pārgājienu mīļotāji. Purvus var iepazīt ne tikai, staigājot pa izbūvētajām takām, bet arī izmatojot sniega kurpes. Tās neļauj gājējam purvā iestigt dziļi dubļos un ļauj vieglāk un ērtāk pārvietoties.
"Ziemas skaistākais maršruts ir Ķemeru tīrelis. Tajā var aplūkot ne tikai purvu. Kad viss apsnidzis, ir iespēja staigāt arī pa kāpām un tālāk doties purvā. Ainava ir burvīga! Parasti visi sāk fotografēt skaisto dabu, vēl nemaz neaizejot līdz purvam. Ķemeru tīrelis asociējas arī ar Ziemassvētku kaujām, tādēļ šis maršruts vēl jo vairāk piestāv ziemas sezonai," stāsta organizācijas Purvu bridēji vadītājs un purvu pētnieks Kristaps Kiziks. Maršruts ļauj iepazīt Lielā Ķemeru tīreļa purva ainavu, tam raksturīgos augus un dzīvniekus. Galvenie apskates objekti: purva ezeriņi, lāmas un akači, teiksmainais Liliju ezers un krāču kalni – Litorīnas jūras kāpas.
"Rudenī it īpaši skaists ir Cenas tīrelis. Tam cauri iet strēlnieku ceļš. Atzīmējot Latvijas simtgadi, var doties turp un izbaudīt tā ainavu," saka Kristaps. Maršruts ļauj iepazīt Cenas tīreļa purva nepārveidoto ainavu un kūdras ieguves laukus, kūdras izmantošanas iespējas un ieguves metožu attīstību. Var aplūkot gan purva ezeriņus, gan Skaista ezeru un skatu torni. "Jebkurā sezonā skaisti ir Ziemeļlatvijas purvi, kas ir daudz lielāki, plašāki un mežonīgāki. Piemēram, Ramatas purvs vai Pirtsmeža purvs. Visi purvi, kas ir pie pašas Igaunijas robežas, ir tie skaistākie," atklāj Kristaps. Purvā var doties ikviens aktīvs gājējs no skolēna vecuma līdz pensionāram.
Galvenais – uzdrīkstēties
Kad gribas aizbēgt pie dabas un ar vienu dienu ir par maz, lai atpūstos no pilsētas drūzmas, var uzrīkot sev arī divu vai vairāku dienu pārgājienu. "Viens no maniem iecienītākajiem maršrutiem, ko eju labprāt jebkurā gadalaikā un arī citiem iesaku, ir pārgājiens Slīteres trijstūris. Tas ir lielisks maršruts, jo to var paveikt divās dienās un atgriezties pārgājiena sākumpunktā. Auto atstājam Melnsilā, tad dodamies cauri mežam pa skaistu meža ceļu un nonākam pie Mazirbes. Mums ir iespēja izbaudīt gan kārtīgu meža pārgājienu, gan arī pludmali, jo gar piekrasti no Mazirbes dodamies līdz Košragam vai Pitragam, kur var atrast naktsmītnes. Nākamajā dienā mūs gaida skaists pārgājiens līdz Kolkai un tad atpakaļ uz Melnsilu. Maršruts ir 56 km garš. Tādam dūšīgam gājējam tieši tas, kas vajadzīgs. Dienā sanāk noiet apmēram 25 km. Protams, Kolka pati par sevi ir fantastiska vieta, kurā vērts pabūt dažādos gadalaikos, jo tur ik pa laikam kaut kas pamainās," stāsta organizācijas Hiking in Latvia pārgājienu ideju autors Mārtiņš Kalnbērziņš.
Latvijas jūras piekraste ir lieliska ar to, ka ikviens to var izbaudīt, dodoties īsākā vai garākā pārgājienā. "Uz Latvijas jūras piekrasti var doties atkal un atkal, uz jebkuru vietu. Piemēram, aizbrauc ar vilcienu līdz kādai pieturvietai un dodies kājām atpakaļ uz Rīgu. Fantastiska iespēja ikvienam pārgājienu iesācējam, jo nav vajadzīga nekāda dižā izdoma, nav jāplāno sarežģīti maršruti. Katru reizi vari doties uz citu vietu un izstaigāties tik, cik vien gribas un ir spēks," iesaka Mārtiņš.
Ja dažādu iemeslu dēļ nav iespējas izbraukt ārpus Rīgas, tad lielisks maršruts, ko ikviens rīdzinieks var paveikt, ir izstaigāt Rīgas administratīvo robežu, kas ir apmēram 120 km gara. "Šo maršrutu veicām pirms diviem gadiem, vienu reizi mēnesī veltot tam vienu dienu. Sešos piegājienos pārgājiens tika pieveikts. Pārsteidzoši, ka Rīgas robežas ietvaros var gan izstaigāt mežus, gan baudīt upes, kanālus, arī pilsētas urbāno daļu. Lieliska atpūta garantēta!" teic Mārtiņš Kalnbērziņš.
Ziemā rūdīti pārgājienu mīļotāji bieži vien dodas uz tādiem maršrutiem, kurus gada siltajos mēnešos nevar iziet mitruma dēļ. "Ejam uz vietām, kas aizsalst, – ezeriem, purviem. Kamēr ir kailsals un mazs sniedziņš, tās var fantastiski izstaigāt. Piemēram, sākt pārgājienu no Zebrus ezera un pa taisno iziet līdz Krievkalniem, kur vairākus metrus virs koku galotnēm paveras lieliska ainava. Šis pārgājiens ir interesants, kad viss aizsalis, jo tādējādi krietni saīsinās vienas dienas maršruts, bet tas netraucē noķert lieliskas sajūtas. Ziemas sezonā katrs pats var uzrīkot, piemēram, desmit ezeru izaicinājumu un tos izstaigāt nedēļas nogalēs. Interesantus pārgājienu maršrutus var atrast interneta vietnē Dodies.lv," iesaka Mārtiņš Kalnbērziņš.