Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu uzsāktajā kampaņā Šķiro viegli! četras Latvijas ģimenes piekritušas ar savu piemēru kampaņas eksperimentā Samazini atkritumu daudzumu! parādīt, ka šķirot ir vienkārši. Žurnālista Anša Bogustova, bobslejista Daumanta Dreiškena, dizaineres un blogeres Ievas Cipruses, kā arī kulinārijas blogeres Katrīnas Mames ģimenes četras nedēļas šķiro atkritumus un sver, cik daudz atkritumu paliek nešķirotajā atkritumu tvertnē. Kampaņas rosināta, Dabas Diena skaidro, kāda patlaban ir situācija atkritumu šķirošanas jomā Latvijā.
Bez likuma diktāta neiztikt
A/s Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis, vides un atkritumu apsaimniekošanas eksperts, to, kā atkritumu jomai būtu jāmainās nākotnē, saskata izpratnes un attieksmes maiņā: "Pirmkārt, jāmācās atrast lietās vērtību un pāriet uz aprites ekonomiku: to, kas izlietots, jāmācās nevis iemest nešķiroto atkritumu urnā, bet gan ieraudzīt, kā šo lietu var atgriezt apritē. Otrkārt, pasaulē resursi paliek aizvien dārgāki. Arī nešķiroto atkritumu apsaimniekošana kļūst aizvien dārgāka ikvienam, līdz ar to atkritumu jautājumu aktualitāte nepazūd, bet tikai pieaug."
Tas, lai pašu tuvējā apkaimē būtu iespēja šķirot atkritumus, atkarīgs gan no pašvaldības, gan no pašiem iedzīvotājiem. K. Zakulis skaidro: "Tas ir divvirzienu process: pašvaldībai jābūt informētai, bet tās darbiniekiem – izglītotiem atkritumu šķirošanas jomā, savukārt iedzīvotājiem ir tiesības savā jautājumu sarakstā vietējiem politiķiem iekļaut arī jautājumu, vai tiks nodrošināta ērta infrastruktūra atkritumu šķirošanai. Latvijā darbojamies jau astoņpadsmit gadu, izglītojot sabiedrību, īpaši bērnus un jauniešus. Pašreiz šie jaunieši, kuriem jau ir astoņpadsmit, pārtop par balsstiesīgiem vēlētājiem. Reizē ar paaudzēm mainās arī to prasības un motivācija: ja vecākā paaudze atkritumu šķirošanas ieradumus pamato ar izmaksām, jaunieši biežāk analizē atkritumu radīto ietekmi uz vidi." Par atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu ir atbildīga pašvaldība: tā nosaka prasības atkritumu apsaimniekotājam, iestrādājot tās konkursa prasībās. Tas, kāds tālāk ir atkritumu apsaimniekotāja darbs, ir atkarīgs no prasībām, ko diktējusi pašvaldība.
"Jāmeklē veids, kā ar minimālu darbu varam iegūt maksimālu efektu no procesa. Nevaram koncentrēties tikai uz motivēšanu šķirot atkritumus, vienlaikus nestrādājot ar to, kā sašķirotos atkritumus pārstrādāt un atgriezt dzīvē, ideālā gadījumā tepat Latvijā," spriež eksperts, uzsverot, ka šo procesu var veicināt, ja valsts līmenī ar likumu nosaka konkrētas vadlīnijas, līdzīgi kā tas notiek citās valstīs. "Jau likumā varam iestrādāt noteikumus, ka, piemēram, Latvijā veloceliņiem vai stadionu skriešanas celiņiem, kas pārklāti ar gumiju, izmantojama tikai otrreizēji pārstrādāta riepu gumija. Tas ir būtisks zaļā iepirkuma princips, kurā var būt prasības pēc tādiem būvniecības materiāliem, kas sastāv no konkrētām izejvielām. Piemēram, kaut vai topošā dzelzceļa Rail Baltica trases skaņu slāpējošās barjeras varētu izbūvēt no pārstrādātiem materiāliem vai, būvējot ceļus, to nogāzēs atklāto melnzemi atstāt laukiem, bet šīs nogāzes klāt ar kompostu, kas savākts šķiroto atkritumu urnās."
Nešķirot kļūst aizvien dārgāk
"Sabiedrības pilnvērtīgu iesaisti atkritumu šķirošanā kavē tas, ka atsevišķas pašvaldības nenodrošina šķiroto atkritumu konteineru pieejamību. Kā arī daļa sabiedrības nav informēta par procesa nozīmību. Taču ar katru brīdi nešķiroto atkritumu apsaimniekošana kļūst dārgāka, tāpēc jau tagad ir vērts pārvērtēt, šķirot vai nešķirot to, kas nonāk pašu atkritumu spainī. Primāri jānoskaidro, kur atrodas tuvākais sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkts vai šķiroto atkritumu savākšanas laukums. Taču noteikti jāizmanto iespēja vērsties pie sava apsaimniekotāja un pašvaldības ar aicinājumu izvietot šādas tvertnes, lai tās būtu pietiekami pieejamas iedzīvotājiem," uzsver LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. Pēc iedvesmas ieradumu maiņai atkritumu jomā nav jāmeklē citu valstu pieredzē, jo jau Latvijā ir motivētu cilvēku kustības. Piemēram, Zero Waste Latvija domubiedru grupa spriež ne tikai par to, ko un kā šķirot, bet diskutē, kā neradīt aizvien jaunus atkritumus, paužot idejas par šo tēmu un aicinot sekot savam piemēram. Tāpat aktīvi darbojas ekoskolu kustība un daļa atkritumu apsaimniekotāju, strādājot ar bērnu un jauniešu auditoriju, maina jaunās paaudzes izpratni un ieradumus.
Patlaban vairumā pašvaldību tiek nodrošināti dalītās vākšanas konteineri un vismaz 70 pašvaldībās dalītās atkritumu savākšanas konteineru izvietojums un šķiroto atkritumu savākšanas laukumu skaits ir atbilstošs iedzīvotāju skaitam un blīvumam. Latvijā ir 3216 sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktu, kā arī 50 pašvaldībās kā papildu iespēja tiek nodrošināta dalīto atkritumu savākšana, izmantojot atkritumu savākšanas maršrutus (Skiroviegli.lv). Latvijas mērķi atkritumu pārstrādē ir līdz 2020. gadam sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus, kā arī samazināt apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu.
Kā skaidro R. Vesere, viens no nākamajiem soļiem valsts līmenī ir atsevišķi konteineri bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, sākot ar 2021. gadu. Šis papildinājums atkritumu šķirošanas vietās ļaus iegūt kvalitatīvu kompostējamu materiālu, ko varēs izmantot tālāk, un vienlaikus izvairīties no šo atkritumu nonākšanas kopējos sadzīves atkritumos, radot iespēju palielināt atkritumu pārstrādes apjomus. Vēl viens no uzdevumiem ir cilvēkam vairs nevajadzīgo apģērbu un apavu dalītas vākšanas un nodošanas iespēju un atbilstošas apsaimniekošanas pilnveidošana, attīstot jau vietēji aizsāktās iniciatīvas. "Citās Eiropas valstīs pieejami konteineri, kuros nonāk cilvēkam vairs nevajadzīgie apģērbi un apavi. Arī tas ir uzdevums, lai varētu attīstīt pakalpojuma pieejamību un tekstiliju nonākšanu nevis atkritumu poligonā, bet tur, kur šīs lietas var kalpot atkal, piemēram, kā materiāls kaut vai rokdarbu radīšanai un ne tikai," atzīst R. Vesere, norādot, ka aizvien tiek pilnveidoti zaļā iepirkuma nosacījumi un kritēriji, kas attīsta pieprasījumu pēc tādām precēm, kas tapušas no pārstrādātiem materiāliem.
Jāsamazina atkritumu daudzums
Kulinārijas blogere Katrīna Mame: Mēs esam trīs cilvēku ģimene, un lielāko daļu no mūsu atkritumiem veido organiskie atkritumi, papīrs, kartons un autiņbiksītes. Iesaistoties eksperimentā, mans mērķis, kritiski uz visu paskatoties no malas, bija samazināt kopējo kā šķirojamo, tā nešķirojamo atkritumu daudzumu, ko saražo mūsu ģimene. Uzskatu, ka Latvijā vēl neapzināmies atkritumu ietekmi uz vidi un uz savu veselību. Esmu secinājusi, ka iepērkoties ir grūti saprast, vai konkrētais iepakojums derīgs šķirošanai, turklāt daudzi iepakojumi nemaz nav marķēti. Tas mudina izvēlēties produktus savā vai stikla, papīra, metāla iepakojumā, mazinot tos plastmasas "džungļus", kuros peld jūru un okeānu iemītnieki. Darbojoties kulinārijā, lielākā problēma ir tas, ka ļoti daudz produktu ir plastmasas iepakojumos. Arī tādos, kas vairs nav derīgi šķirošanai un pārstrādei. Maz ir tādu veikalu, kas piedāvā iegādāties sveramus produktus, tā samazinot plastmasas patēriņu. Arī ēdiena izmešana ir ļoti liela problēma. Cilvēki pērk pārāk daudz ēdiena, tad nespēj to visu laikus apēst un izmet, pat nepadomājot, ka šādi iznieko ne tikai naudu, bet arī ūdeni, enerģiju un citus resursus. Aicinu ikvienu ne vien šķirot, bet arī vienlaikus tiekties samazināt atkritumu daudzumu. Mana šķirošanas pieredze ir atklājusi neērtības konteineru izvietojumā Rīgā. Atkritumus aktīvi šķirojam pusgadu. Pirms tam to nedarīju, jo pie mājas Rīgā nav šķirošanas konteineru. Visus atkritumus metu vienā konteinerā, jo tā bija vienkāršāk. Pašreiz katru nedēļu mēroju ceļu apmēram 10 minūtes līdz tuvākajam šķirošanas punktam, kas manā gadījumā ir pie Dailes teātra. Taču tas nav šķērslis – ja ir vēlme, iespējas atradīsies, turklāt iedzīvotāju iniciatīva mudinās arī apsaimniekotājus nodrošināt šķirošanas iespējas.