Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs
Fermās rodas zoonozes – infekcijas slimības, kas tiek pārnestas no dzīvniekiem uz cilvēkiem

Jaunu pandēmiju risks – industriālā lopkopība

Mēs mēdzam teikt, ka daba mīl līdzsvaru, runājot par harmoniju, meklējam to dabā, kuras norises ir cikliskas un viena izpausme seko vai papildina citas, bet katrai sugai ir sava loma kopējā globālajā sistēmā. Tomēr cilvēks ar savām darbībām ir iejaucies dabas procesos, un sekas neizpaliek.

Šobrīd lielākais drauds gan dabas daudzveidībai, gan klimata pārmaiņu veicinātājs ir industriālā lopkopība, kuru eksperti saista arī ar globālu pandēmiju riskiem.


Krietni par daudz

Patlaban pasauli apdzīvo aptuveni 7,8 miljardi iedzīvotāju. Saskaņā ar ANO aprēķiniem 2023. gadā šis skaits būs sasniedzis astoņus miljardus, bet 2037. gadā – deviņus. Lai pabarotu šādu iedzīvotāju daudzumu, nepieciešami ļoti lieli planētas resursi. Gadiem ilgi zinātnieki veic aprēķinus un mēģina izstrādāt rekomendācijas, kā tikt ar to galā, nesagraujot planētas ekosistēmu. 

"Viens no jaunu pandēmiju rašanās riskiem rodas no zemes pielietojuma izmaiņām – savvaļas ekosistēmu iznīcināšanas, lielāku savvaļas dzīvnieku un mājdzīvnieku saskarsmes un tamlīdzīgiem aspektiem," teic Ulrika Skakovska, biedrības Dzīvnieku brīvība projektu vadītāja. Visizplatītākās raizes par savvaļas dzīvnieku populācijām pasaulē saistās ar to straujo sarukšanu un arvien plašāku sugu izmiršanu. Tikmēr pārtikā izmantoto dzīvnieku skaits pieaug milzīgā ātrumā. Ja 1960. gadā visā pasaulē bija ap trim miljardiem vistu, tad mūsdienās to ir aptuveni 20 miljardu. Tā kā vista aug ātri, vistas fileja uz jūsu šķīvja var būt bijusi embrijs pirms nieka 35 dienām. Vienā gadā tās ir 11 vai 12 vistu paaudzes. Mājputnu audzēšanas specifika paredz, ka šie putni ir ciešā kontaktā ar cilvēkiem, viņiem ir kopīga gaisa telpa ar saviem kopējiem. Tas pats attiecas arī uz cūkām. Mūsdienās ik gadu pasaulē tiek izaudzēts vairāk nekā 400 miljoni cūku. Cūka ir ideāla "ģenētiskā bļoda", kur sajaukties nestabilajiem, viegli mutējošajiem putnu un cilvēku gripas vīrusiem. Turklāt sagaidāms, ka vistu un cūku skaits pasaulē nākamajos 20 gados varētu palielināties vēl par 25–30 procentiem atbilstoši cilvēku populācijas pieaugumam, norāda Minesotas Universitātes Infekcijas slimību izpētes un politikas centra (Center for Infectious Disease Research and Policy) profesors Maikls Osterholms publikācijā Deadliest Enemy: Our War Against Killer Germs. 


Zoonozes – lipīgas un nāvējošas

Covid-19 pēdējā gada laikā kļuvusi par populārāko tēmu gan medijos, gan teju ikvienā mājsaimniecībā un reti kura cilvēka dzīvesveidu visā plašajā pasaulē globālā pandēmija nav ietekmējusi, taču tā nebūt nav pirmā infekcijas slimība ar strauju izplatību, kas pārvarējusi starpsugu barjeru un pieskaitāma pie zoonozēm – infekcijas slimībām, kas pārnēsājamas dzīvnieku un cilvēku starpā. No mūsdienu medicīnā aptuveni 1400 zināmajiem patogēniem vairāk nekā 800 (aptuveni 60%) cēlušies no dzīvniekiem. Gandrīz katru gadu tiek atklāti jauni dzīvnieku izcelsmes patogēni, kas rada nopietnus draudus arī cilvēka veselībai. Piemēram, 2009. gadā tāda bija cūku gripa H1N1, kuras izcelsme saistīta ar cūku fermām ASV. No tās nomira 100–400 tūkstoši cilvēku visā pasaulē, un vēl 180 tūkstoši nomira no slimības izraisītajām komplikācijām. Savukārt laika posmā starp 1997. un 2006. gadu vairākus tūkstošus cilvēku dzīvību prasīja putnu gripa H5N1. Salīdzinot ar Covid-19, šie vīrusi bija daudz nāvējošāki, taču, par laimi, mazāk lipīgi cilvēkiem – tie galvenokārt izplatījās dzīvnieku vidū un bija vieglāk kontrolējami. 

Ir noskaidrots, ka Covid-19 avots nācis no gaļas tirgus Uhaņā Ķīnā, kur dažādu sugu dzīvnieki – gan savvaļas, gan mājdzīvnieki – tika pārdoti un turēti nepieņemamos apstākļos. Kaut arī patlaban šādi tirgi ir aizliegti, riski, kas saistīti ar industriālo lopkopību, saglabājas. Fermās ģenētiski īpaši atlasīti dzīvnieki dzīvo šaurībā ļoti cieši cits citam līdzās, tie nonāk arī kontaktā ar cilvēku, un tieši šādā vidē dažādas slimības var ļoti strauji izplatīties, ņemot vērā arī faktu, ka fermu dzīvnieku ikdiena ir tāla no dabiskā dzīvesveida, tie pakļauti stresam, turklāt ģenētiski ir gandrīz identiski, kas nozīmē, ka nav dabisko barjeru, kas kavētu slimības strauju izplatīšanos. ANO un Pasaules Veselības organizācija par globālās pandēmijas riskiem pasauli brīdināja jau 2004. gadā ziņojumā, kas tika skatīts zoonozo saslimšanu problemātikai veltītā forumā Šveicē. Taču, kā redzams, šīs bažas un rekomendācijas nav tikušas ņemtas vērā un industriālā lopkopība joprojām palielina ražošanas apjomus.


Antibiotiku rezistences riski

Ne tikai sugu specifika, apstākļi fermās un infekcijas slimību izplatība ir riski, kas apdraud cilvēka veselību un ir saistāmi ar industriālo lopkopību. Būtisks drauds ir arī antibiotiku lietošana lopkopībā. Lai samazinātu industriālo fermu patogēno risku, dzīvnieku audzētāji parasti tās pievieno barībai. ES normatīvie akti aizliedz lietot antibiotikas profilaksei – tās drīkst izmantot tikai ārstēšanai un to darīt veterinārārsta uzraudzībā, taču joprojām ir gadījumi, kad tiek konstatēts antibiotiku lietojums profilaktiskos nolūkos, piemēram, 2018. gadā Polijā atklāja rutinētu antibiotiku lietošanu 70% pārbaudīto poļu audzētavu. Īpaši augsts šis rādītājs bija putnkopības nozarē un sasniedza 82% vistām un 88% tītariem. Augot antibiotikas saturošu gaļas produktu patēriņam, palielinās risks, ka cilvēka organismā esoši patogēni kļūst imūni pret antibakteriālajiem līdzekļiem (t. s. antimikrobiālā rezistence jeb AMR). Tas nozīmē, ka mikroorganismi kļūst nejutīgi pret antibiotikām, un cilvēkam šīs zāles vairs nespēj palīdzēt saslimšanas gadījumā. Jau šobrīd no infekcijām, ko izraisa rezistenti mikroorganismi, Eiropā un ASV vien ik gadu mirst aptuveni 50 000 cilvēku. 2014. gadā Lielbritānijas varas iestādes ziņoja, ka, situācijai nemainoties, AMR rezultātā visā pasaulē līdz 2050. gadam priekšlaicīgi nomirs 300 miljoni cilvēku.


Bioloģiski ir mazāk kaitīgi

Līdzās konvencionālajām saimniekošanas metodēm, ko lielākoties izmanto lopkopības industrija, pastāv arī bioloģiskās saimniecības, un tur iegūtie produkti tiek uzskatīti par videi un veselībai draudzīgākiem. Bioloģiskā saimniecība noteikti rada mazāk draudu videi nekā industriālās fermas. Tomēr, ja sabiedrība vēlas ēst tikpat daudz gaļas kā šobrīd, tad šo apjomu būtu neiespējami saražot bioloģiskajās saimniecībās vien. Lai gan lielākā daļa dzīvnieku izcelsmes produktu tiek ražoti industriālajās fermās, kurās dzīvnieki tiek turēti ļoti blīvi un viņi nekad neiziet ganībās, jau šobrīd trešdaļa pasaules teritorijas tiek izmantota lopkopībai. Ja visa pasaule piepeši pārietu uz bioloģiskajām fermām, tad lopkopībai būtu jāatvēl lielākā daļa pasaules apdzīvojamo teritoriju. 

"Runājot par pandēmijām, ir daudz nezināmo lielumu. Bioloģiskajās fermās dzīvnieku ir mazāk, tāpēc vīrusiem ir mazāka iespēja mutēt un izveidot jaunu, cilvēkiem nāvējošu vīrusu. Tomēr, lai gan mazajās saimniecībās samazinās tie riski, kas rodas industriālajās fermās dzīvnieku lielā blīvuma dēļ, rodas citi. Bioloģiskajām saimniecībām nepieciešamas daudz lielākas zemes platības, kas bieži tiek iegūtas uz mežu un citu dabisko ekosistēmu rēķina. Tādēļ būtu pārdroši apgalvot, ka masveida pāreja uz bioloģisko saimniekošanu būtu atslēga klimata krīzes un epidemioloģiskās drošības risināšanai," skaidro Ulrika Skakovska. 


Risinājums – katra indivīda rokās

Ikviens no mums ir daļa no globālās ekonomikas, tāpēc tieši individuālā paradumu maiņa visvairāk var ietekmēt procesus. Lai mazinātu sabiedrības veselības risku, ieteicams samazināt dzīvnieku produktu patēriņu. Piemēram, ēst veģetāri vismaz dažas reizes nedēļā, govs piena vietā izvēlēties auzu vai citu piena alternatīvu. Ja cilvēks lieto gaļu, tad to ēst retāk, bet kvalitatīvāku, no tām pašām bioloģiskajām saimniecībām. Jau šādi mazi soļi ikdienā veicina būtiskas pārmaiņas lielajā bildē, kas šobrīd ir tik ļoti svarīgas. Turklāt lietot uzturā vairāk augļu, dārzeņu un pākšaugu nāk par labu ne vien klimatam, bet arī cilvēku veselībai. 

Kā norāda biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāve, sabiedrība kopumā kļūst izglītotāka šajos jautājumos, arī Latvijā. Piemēram, ik gadu aug dalībnieku skaits akcijā Neapēd zemeslodi!, kas norisinās janvārī un ir globālās akcijas Veganuary daļa. "Dalībnieku skaits aug, šogad pieteikušies jau teju 9000 cilvēku. Pēdējos gados ir ļoti jūtams, ka sabiedrībā strauji pieaug interese par vides un dzīvnieku aizsardzību. To skaidri parāda izmaiņas patēriņā – veikalu tīkli ziņo par izteiktu veģetāru un vegānisko produktu pieprasījuma kāpumu, ražotāji investē jaunu augu valsts produktu ražošanā un dzīvnieku labturības uzlabošanā, piemēram, atsakoties no sprostos dētu olu izmantošanas un tirdzniecības," stāsta Ulrika. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena