GPS rokas iekārtas
Mūsdienās ceļotājiem domāto ierīču piedāvājums tirgū ir ļoti plašs un daudzveidīgs. Šobrīd daudzi pārgājienu entuziasti ir iecienījuši izmantot GPS navigācijas rokas iekārtas un viedpulksteņus ar detalizētām kartēm ceļošanai un atpūtai. Kā neapjukt piedāvājumā un izvēlēties sev piemērotāko? ''Kādu ierīci izmantot, tas lielākoties ir gaumes jautājums. Daudzi izmanto GPS rokas iekārtas, kas spēj nolasīt jūsu atrašanās vietu un precīzi norādīt to kartē. Šīs iekārtas var būt aprīkotas gan ar skārienjutīgo ekrānu, gan ar podziņām.
Šādas GPS iekārtas nav lētas, taču tām ir daudzkārt labāka satelītuztveršana, nekā tā ir viedtālrunim, tādēļ tās ir daudz precīzākas.
It īpaši modeļi, kas aprīkoti ar podziņām, neatteiks ar jums sadarboties ne lielā aukstumā, ne lietus gadījumā, jo nereti GPS iekārtas ar skārienjutīgo ekrānu līdzīgi kā mobilie viedtālruņi mēdz lietus laikā vai ziemas salā pārstāt darboties. Kopumā tās ir drošas ierīces, kas neatstās jūs nelaimē. Mīnuss tas, ka šīm ierīcēm bez uzlādes ir ierobežots darbības laiks. Vidēji tās ir 8–12 stundas. Ja dodaties vairāku dienu pārgājienā, noteikti jāpadomā par to, kur un kā šo ierīci varēsiet atkārtoti uzlādēt. Būs jāņem līdzi, piemēram, vairākas baterijas vai saules enerģijas uzlādes panelis,'' stāsta organizācijas Hiking in Latvia izveidotājs un grupu vadītājs Mārtiņš Kalnbērziņš.
Gudrie pulksteņi
Arī mūsdienu viedpulksteņi var noderēt, dodoties vienas dienas vai garākā pārgājienā. «Šādos pulksteņos var ievadīt konkrētu pārgājiena maršrutu, sekot līdzi, kurp dodaties un cik kilometru jau esat nogājis. Pie šāda veida ierīces ir jāpierod, jo visa informācija uzrādās nelielā pulksteņa ekrānā, taču šāda ierīce aizņem maz vietas, kas ceļotājam nav mazsvarīgi. Šādu pulksteni arī nāksies atkārtoti uzlādēt, ja dosieties vairāku dienu pārgājienā,'' skaidro Mārtiņš Kalnbērziņš.
Viedpulkstenis ir ērts kontroles rīks. ''Ar viedpulksteni uz rokas ir viegli un ērti sekot līdzi pārgājiena plānam, it īpaši, ja vadi vairāku cilvēku grupu. Tu vari sekot līdzi grupas pārvietošanās ātrumam, redzēt, cik kilometru vēl jānoiet līdz galamērķim. Visi šie dati palīdz vieglāk pieņemt lēmumus, ja dažādu iemeslu pēc var būt nepieciešamība mainīt maršrutu. Šāda veida pulksteņi nav obligāti pārgājienos, taču tā var būt kā pievienotā vērtība. Jaunākajos modeļos ir iebūvēta arī karte. Ja šādā pulkstenī ir GPS režīms, to var savienot ar telefonu un mājās palicēji tiešsaistē var sekot līdzi jūsu kustībai un konkrētai atrašanās vietai.
No drošības viedokļa šī ir noderīga funkcija, ja pārgājienā dodies viens, jo tu nekad nezini, kas ceļā ar tevi var atgadīties.
Arī kompass var būt iebūvēts. Pastāv stereotips, ka GPS kompass var nebūt precīzs, bet pats neesmu sastapies ar situāciju, ka pulkstenī iebūvētais kompass mani kādreiz pieviltu,'' saka pārgājienu vadītājs, uzņēmuma Gandrs vairumtirdzniecības pārstāvis Reinis Liepa.
Viedtālrunis arī der!
Viedtālrunis var būt ne tikai laika zaglis, bet teicams darbarīks, ar kuru var ērti izplānot pārgājiena maršrutu. ''Mūsdienu telefons apvieno pilnīgi visu, ko vien cilvēks var iedomāties, tādēļ to var ērti lietot pārgājienos. Ja godīgi, pats esmu pilnīgi pārgājis uz telefonu. Lai arī ar pārgājienu organizēšanu nodarbojos profesionāli, esmu atmetis visus pārējos gadžetus par labu šim vienam. Jo jebkurš gadžets, kuru tu nes līdzi, – tas ir lieks svars. Esmu izvēlējies vienu telefonu, kuram sekoju līdzi, ar kuru strādāju, bet tas attiecas uz tādiem gadījumiem, ja tie ir zināmi maršruti, daudzmaz civilizēti pārgājieni. Ja man būtu jādodas pārgājienā, piemēram, pa Mongolijas stepēm vai aiz polārā loka, kur nav sagaidāma nekāda civilizācija, man noteikti somā būtu līdzi Garmin GPS rokas iekārta. Ja rastos situācija, ka telefons vairs nedarbojas, jo tas pie -30 grādiem, izņemts no kabatas, spēj darboties tikai pāris minūšu, šī iekārta būtu drošs palīgs, lai noskaidrotu savu atrašanās vietu,'' atzīst Mārtiņš Kalnbērziņš.
Lai arī kādas tehnoloģijas mēs izmantotu, svarīgi ir iepriekš rūpīgi izplānot pārgājienu.
''Mēs nevaram vienkārši paņemt kādu viedpulksteni vai citu gadžetu un doties pārgājienā. Svarīgi pirms tam ir izplānot maršrutu. Ja dodamies vairāku dienu pārgājienā, iesācējiem gribētu ieteikt nepaļauties tikai uz elektroniskām ierīcēm. Jābūt līdzi arī papīra kartei un kompasam. Protams, ir nepieciešamas priekšzināšanas, kā to visu lietot, tomēr elektronika nav tik uzticama kā papīra karte un kompass. Bieži vien, ja izmanto tālrunī GPS karti, tālruņa baterija neiztur pat vienu dienu. Varbūt vasarā tā atgadās retāk, bet ziemā bieži vien no aukstuma baterija izlādējas daudz ātrāk, nekā esam plānojuši,'' teic Reinis Liepa.
Mobilās lietotnes
Kā atzīst abi pārgājienu eksperti, vienas ideālas mobilās lietotnes nav. ''Plānojot pārgājienus, savā telefonā izmantoju kādas piecas sešas lietotnes. Viena no populārākajām, protams, ir GoogleMaps, taču tai vienmēr nepieciešams interneta pieslēgums. Ja izmanto kādu no offline kartēm, tās aizņem tālruņa atmiņā daudz vietas, kā arī šī lietotne tomēr vairāk piemērota autobraucējiem. Vēl izmantoju Locus Map Pro kartes. Tādiem urbāniem, vienkāršākiem pārgājieniem ērta lietotne ir Maps.Me. Pārgājieniem pa Latviju noteikti iesaku a/s Latvijas valsts meži izveidoto lietotni LVM GEO Mobile. Tā labi demonstrē, kur tu atrodies, un tajā var atrast noderīgu informāciju, piemēram, vai neesi iegājis dabas liegumā, pārkāpis kādu biotopu, kur atrodas tuvākā atpūtas vieta, kur ir privātīpašums un kura ir LVM teritorija. Baltijas mērogā noteikti noderīgs resurss ir BalticMaps, taču arī šai lietotnei nepieciešams internetpieslēgums. Taču, ja izmantojat Locus Map Pro, par nelielu papildu samaksu tajā var ielādēt BalticMaps kartes un izmantot tās bez interneta pieslēguma,'' atklāj Mārtiņš Kalnbērziņš.
Mobilo lietotņu ir daudz, bet savā starpā tās atšķir lietošanas ērtums. Tās var izmantot arī kā socializēšanās rīkus.
Tādas lietotnes kā Endomondo un Strava visbiežāk izmanto riteņbraucēji un tie, kas nodarbojas ar skriešanu, bet šīs abas lietotnes var noderēt arī situācijās, kad vēlaties fiksēt jaunu pārgājiena maršrutu un pēc tam ievietot to kādā no sociālajām platformām, lai ar draugiem un domubiedriem varētu to apspriest.
''Plānojot pārgājienu, ieteiktu izmantot LĢIA (Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra) uzturēto karšu pārlūku, kurā atrodama visplašākā un detalizētākā informācija par Latvijas teritoriju. Specifiskāku informāciju varat meklēt arī citos avotos, piemēram, Kadastrs.lv, Mammadaba.lv, Ozols.daba.gov.lv. Savukārt, jau ejot pārgājienā, LVM GEO Mobile lietotne būs vispiemērotākais palīgs, jo, manuprāt, šobrīd tai nav konkurences. Šajā lietotnē var atrast gan topogrāfiskās, gan ortofoto kartes, aizsargājamās teritorijas un liegumus, kā arī citus datu slāņus. Ar tās palīdzību varat redzēt arī zemes virsmas slāni, kas var noderēt, plānojot maršrutu. Ja, piemēram, domājat šķērsot upi, purvu vai doties pa izteiktu reljefu, iepriekš varat jau redzēt un izdomāt, kur visērtāk būtu to darīt. Aplikācijā var atzīmēt arī savu GPS maršrutu,'' piebilst Reinis Liepa.
>:-)