Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +11 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 4. oktobris
Modra, Francis, Dmitrijs

Meža nozares nākotnes izaicinājumi

Klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības sargāšana, kara sekas un cilvēkresursu trūkums.

Dabā visas norises ir savstarpēji saistītas un, kaut varbūt ne uzreiz, ietekmē cita citu. "Meža nozarē aktualitātes nevaram definēt gada un pat ne piecu gadu griezumā, mums jārunā par daudz tālāku nākotni, jo procesi dabā notiek salīdzinoši lēni, taču, plānojot meža apsaimniekošanu, jāņem vērā arī norises sabiedrībā gan lokāli, gan globāli," teic a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis. 

No kara sekām neizvairīties

Lielākais izaicinājums meža nozarei, tāpat kā daudzām citām jomām, ir globālās klimata pārmaiņas – mežs var kļūt nenoturīgs pret dažādām klimatisko apstākļu ietekmēm un tad tas ne tikai sliktāk augs, bet arī mazāk piesaistīs CO2 un mazāks būs meža ekonomiskais pienesums. Attiecībā uz meža nozari liela loma ir arī politiskajiem notikumiem pasaulē, it sevišķi pēdējā laikā. "Krievijas invāzija Ukrainā un tās izraisītās sekas skar arī mežsaimniecību. Līdz šim imports no Baltkrievijas un Krievijas veidoja apmēram vienu miljonu kubikmetru dažādu kokmateriālu gadā. Latvijā ieveda koksni, lai to pārstrādātu, daļa bija arī šķelda, kas tika izmantota apkurei. Kā zināms, jau šoziem Latvijā liela problēma būs siltuma nodrošināšana iedzīvotājiem. Kopējā enerģijas bilancē valstī koksne veido ap 30%. Jādomā, kā kompensēt importa kritumu plus vēl daļēji aizstāt, iespējams, arī gāzi. Protams, Latvija šķeldu saražo arī uz vietas un daļu no tās eksportē. Taču jāsaprot, ka esam brīvā tirgus spēlētāji un nozīme ir ekonomiskajam izdevīgumam. Skandināvijā, uz kurieni Latvija šo šķeldu eksportē, cilvēki ir maksātspējīgāki un līdz ar to cenas augstākas. Ir svarīgi panākt, lai mūsu valstī apkures cenu kāpums nebūtu pārmērīgi straujš, un, jo vairāk dažādu produktu ir tirgū, jo mērenākas ir cenas," skaidro a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis.

Ievērojams koksnes uzkrājums

Grozījumi noteikumos, kas mežos paredz atļaut tievāku un jaunāku koku ciršanu, pēc Dudeļa domām, ir vērtējami atzinīgi un viņš tos raksturo kā atbildīgu valdības soli, lai gan no vides organizācijām un daļas sabiedrības tie izpelnījās skaļu kritiku un aktīvākie dabas aizstāvības entuziasti 5. jūlijā pat pulcējās protestā pie Ministru kabineta.

"Saprotams, ka pieaug sabiedrības bažas par Latvijas mežu apsaimniekošanas ilgtspēju, taču šie grozījumi nav jauni – tie tapa jau vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Izmaiņas ir vajadzīgas, un pamatojums, kāds tas bija pirms pieciem gadiem, kad tie tika definēti, ir aktuāls arī šodien – tā ir mežu vērtības palielināšana, koksnes nodrošinājums tautsaimniecībā un šobrīd arī būtisks ir jaunais enerģijas produktu cenu kāpuma aspekts, kas, iespējams, palīdzēja pārliecināt lēmumu pieņēmējus grozījumus pieņemt," piebilst Aigars Dudelis.

Kopējā koksnes krāja LVM apsaimniekotajos mežos ir 325 miljoni kubikmetru. Katru gadu, mežam pieaugot, tā palielinās par 11 miljoniem kubikmetru, no kuriem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem LVM nocērt un piegādā koksnes pārstrādes un siltumapgādes uzņēmumiem ap septiņiem miljoniem kubikmetru. Vienlaikus aptuveni 2,5 miljoni koksnes atmirst, bet pārējais ir pieaugums, kas uzkrājas mežā.

Aigars Dudelis uzsver, ka valsts mežos neesot nepieciešamības cirst jaunākus kokus, jo LVM apsaimniekotos mežos jau šobrīd ir vairāk nekā 220 tūkstoši hektāru pieaugušu un pāraugušu mežu, no kuriem katru gadu tiek nocirsti tikai ap 17 000 hektāru. Tātad sanāk, ka uzkrājums ir vairāk nekā 10 reižu lielāks un ik gadu turpina pieaugt. Par katru mežaudzi dati tiek uzturēti Meža valsts reģistrā, kas atrodas Valsts meža dienesta atbildībā – cik veca, cik augsta, kāds caurmērs ir katrai mežaudzei. Šī informācija ir "caurspīdīga", kontrolēta un pieejama sabiedrībai. 

Piektā daļa teritoriju – īpaši aizsargājamas

Vārdu "izcirst" cilvēki mēdz lietot divās nozīmēs. Vieni to izmanto, lai raksturotu mežizstrādes procesu, savukārt citi lieto, norādot, ka tiek cirsts par daudz.

Arī LVM bieži saskaras ar pārmetumiem par mežu "izciršanu", taču LVM mežsaimniecības plānošanas vadītājs norāda – kā valsts mežu apsaimniekotājam, kura pārziņā ir aptuveni ceturtā daļa valsts teritorijas jeb puse no valstī esošajiem mežiem, uzņēmumam ir pienākums tajā saimniekot ilgtspējīgi. To nosaka gan ES direktīvas un Latvijas likumu normas, gan vēl papildus uzņēmuma paša izstrādātie darbības standarti. 

"Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības direktīva paredz, ka 30% no sauszemes teritorijām jābūt aizsargātām, LVM jau tagad aizsargā 33%. Te ietilpst arī vairāk nekā piektā daļa LVM apsaimniekoto mežaudžu, kuru apsaimniekošanas mērķis ir dabas aizsardzība. Minētā ES direktīva saka, ka strikti aizsargātām jābūt vismaz 10%, savukārt mūsu valsts dabas aizsardzības normatīvie akti nosaka 9%, bet LVM kopā aizsargā ap 20% – uz pusi vairāk, nekā to pieprasa normatīvi. LVM 11% teritoriju aizsardzību nosaka pēc savas iniciatīvas," A. Dudelis skaidro.

Valsts izveido īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, mikroliegumus utt., bet LVM vides speciālisti vēl papildus veic mežu apsekošanu. Izvērtējot tos, LVM pēc savas iniciatīvas noteiktām teritorijām piešķir aizsardzības statusu kā dzīvotnēm, kas ir mājvieta kādai konkrētai aizsargājamai sugai – Latvijā īpaši aizsargājamas ir ap 280 dažādas putnu un dzīvnieku sugas.

Otrs aizsardzības veids ir biotopi neatkarīgi no tā, tiek vai netiek konstatēta īpaši aizsargājamas sugas klātbūtne. Dudelis stāsta, ka tādējādi identificēti gan jauni biotopi, gan īpaši aizsargājamo sugu atradnes: "Piemēram, katru gadu atrodam ap 400– 500 aizsargājamo putnu ligzdu. Melnajam stārķim, kas ir apdraudēta suga Latvijā, katru gadu no jauna LVM teritorijās atrodam 15–20 līdz šim nezināmu ligzdu. Tur tiek veidoti jauni mikroliegumi. Protams, neviens process nav ideāls, jo daba ir mainīga un savu lomu spēlē arī cilvēcīgais faktors. Cirsmas LVM tiek plānotas 12–15 mēnešus pirms faktisko mežizstrādes darbu sākšanas, dažkārt sagatavošanās process ilgst pat divus gadus. Lai cik laba būtu datu apmaiņa ar Dabas aizsardzības pārvaldi, dažkārt informācija par kādiem dabas retumiem, ko viņu speciālisti konstatējuši LVM apsaimniekotajās teritorijās, pie mums nonāk novēloti."

Cik nocērt, tik atjauno

"Katru gadu nocērtam apmēram 17 000 hektāru, un katrs hektārs tiek atjaunots trīs līdz piecu gadu laikā. Mēs LVM mežu gan stādām, gan daļu – 35 līdz 40% – atjaunojam dabiski. Arī dabīgai atjaunošanai jāsasniedz noteikti kritēriji, un, kad skaidrs, kura būs dominējošā suga, šajās teritorijās notiek meža kopšana. Meža atjaunošanas veids tiek plānots jau tad, kad tiek plānota cirsma," stāsta Aigars Dudelis.

LVM gandrīz puse ir priežu audzes, ap 28% egļu audzes, 27% bērzi, atlikums ir apse, osis, melnalksnis, ozoli u. c. Priedes īpatsvars un egles īpatsvars pēdējos gados nedaudz palielinās. 

Uzņēmums ir attīstījis arī stādu audzēšanu, un jaunie kociņi, kas nonāk mežā, ir pašu audzēti. Īpaši izcili esot inovatīvi selekcionētie priežu un egļu stādi – ātrāk aug, ir izturīgāki.

Vēl viens meža nozares izaicinājums ir darbaspēka trūkums. Arvien mazāk cilvēku vēlas strādāt mežā, kas nozīmē, ka arvien vairāk jāsāk domāt par tehnoloģiju izmantošanu dažādu darbu veikšanai – sākot no meža stādīšanas un jaunaudžu kopšanas, līdz pat cirsmu plānošanai.

Mežs arī atpūtai

"Raugoties uz mežu, mēs nevaram izcelt tikai kādu vienu aspektu, kas būtu svarīgāks par citiem – bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņas, ekonomiskās vajadzības vai rekreāciju, kas nenoliedzami arī ir svarīga, jo cilvēki ir iecienījuši mežu gan kā atpūtas vietu, gan resursu dabas velšu ievākšanai – ogošanai, sēņošanai, kas, kā zināms, latviešiem ir spēcīga tradīcija. LVM apsaimnieko ap 300 tūrisma vietu, kas ir pieejamas ikvienam. Ir izveidota LVM GEO Mobile lietotne, kurā atrodamas LVM pārziņā esošās dabas takas un citi rekreācijas objekti.

Visas minētās jomas ir nozīmīgas un savā starpā saistītas. Ja gribam palielināt bioloģisko daudzveidību, mums jārēķinās, ka ilgtermiņā (runājam par vairākām desmitgadēm) mēs samazinātu CO2 piesaisti un arī koksnes plūsmu. Meža spēja piesaistīt CO2 ir mainīga. Vislabāk to piesaista strauji augošs mežs starp 25 un 80 gadiem. Lai atrastu labāko samērību, nepieciešama rūpīga plānošana nevis gadu vai pāris gadu uz priekšu, bet gan ir jārunā par termiņu, kas mērāms desmitgadēs," uzsver mežsaimniecības plānošanas eksperts.

Cīņā ar astoņzobu mizgrauzi

Sarunu ar LVM mežsaimniecības plānošanas vadītāju Aigaru Dudelis sākām par klimata pārmaiņām un neizbēgami pie tām nākas atgriezties, jo viens no pēdējo gadu mežsaimniecības izaicinājumiem ir arī cīņa ar astoņzobu mizgrauzi, kurš ļoti bīstams ir tieši egļu audzēm. Mizgrauža savairošanās saistāma ar klimata pārmaiņām, kas ļoti izteiktas ir Viduseiropā, kur šā kukaiņa nodarītais kaitējums ir vēl lielāks nekā pie mums. Galvenokārt mizgrauža spēcīgā invāzija saistāma ar laikapstākļu pasiltināšanos un garākām vasarām. Mizgrauzis parasti sāk aktivitāti maijā – iekļūst zem koka mizas un rada jauno paaudzi, kura savukārt savas aktīvās gaitas sāk jūnija otrajā pusē un pēc laika atkal invadē koksni. Ja laikapstākļi ir pietiekami silti, pastāv iespēja mizgrauzim radīt vēl vienu jauno paaudzi, rezultātā mizgraužu uzbrukums mežam ir divreiz lielāks, bet daudzās Viduseiropas valstīs vienā sezonā paspēj izveidoties pat trīs mizgraužu paaudzes! 

"Mežs caur fotosintēzes procesu piesaista CO2 un samazina klimata pārmaiņas vai vismaz mazina to ietekmi, taču vienlaikus arī pats mežs cieš no šīm pārmaiņām – mainās sugu uzvedība, gan koku, gan kukaiņu. Arī laikapstākļi ar spēcīgām vētrām un lietusgāzēm nāk par sliktu, jo kaitēkļi vairāk apdraud tieši traumētus, novājinātus kokus, piemēram, vēja izgāztas egles," skaidro eksperts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena