Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Nākamās simtgades izaicinājums – saudzēt bioloģisko daudzveidību.

Valsts simtgadi svinot, kā jau katrā īstenā dzimšanas dienā, ir vērts padomāt, kā dzīvot tālāk un ko vērts apņemties nākamajiem 100 gadiem.

Dabas Diena vaicā vides nozares ekspertiem, par ko Latvijai būtu jārūpējas dabas jomā, iesoļojot jaunajā simtgadē. Bagāta daba, tīrs gaiss un maz atkritumu, bet pāri visām politiskajām vadlīnijām – gudra sabiedrības izvēle ikdienā. 

 

Nenoplicināt zālājus un mežus 

"Veselīgas ekosistēmas ir pamats visam, kas svarīgs, – veselībai, ekonomikai, dzīves videi. Laiks saprast, ka zars jau ir nopietni iezāģēts. Vēl aizvien mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums turpina augt. Pasaulē dabas resursu un ekosistēmu pakalpojumu izmantošana 1,7 reizes pārsniedz dabas pašatjaunošanās spējas un sugu izmiršana notiek aizvien ātrāk. Zinātnieki novērtējuši, ka līdz gadsimta vidum pat 30–50% no sugām būs uz izmiršanas ceļa," videi sāpīgos punktus uzskaita Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska. Eksperte uzsver, ka lielākais izaicinājums vides jomā, ieejot jaunajā valsts simtgadē, būs nenoplicināt mūsu dabu un nesabojāt vidi līdz līmenim, kad ekosistēmas vairs nespēj nodrošināt savas funkcijas. 

Ņemot vērā pētnieku paustās bažas par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē, arī valstīm nāksies ieguldīt lielākas pūles bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā.

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, tuvākais būtiskais jautājums, kas no VARAM skatupunkta risināms jau 2019. gadā, ir lemšana par aizsargājamiem biotopiem – par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos biotopu aizsardzības un labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu veikšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanu, kas notiks pēc dabas skaitīšanas rezultātu apkopošanas. Tāpat jālemj, kā radīt zemes īpašniekiem finansiālu stimulu saglabāt dabas vērtības, pārskatot atbalsta maksājumu iespējas. Vēl 2019. gads ir atskaitīšanās laiks Eiropas Komisijā ar ziņojumu par ES Biotopu un Putnu direktīvas ieviešanas sekmēm. Klimata politikas kontekstā nozīmīga ir mežsaimniecības politika, kā arī purvu apsaimniekošana, kur Latvijai jāņem vērā SEG emisiju samazināšanas nosacījumi, plānojot šo nozaru turpmāku attīstību.

Latvijas mērogā lielākie izaicinājumi ir saistīti ar mežu un zālāju saglabāšanu.

Latvijas Dabas fonds pauž pārliecību, ka pašu rokās ir visi to saglabāšanai nepieciešamie instrumenti, bet nepieciešams tikai apzināties situācijas nopietnību un tos atbilstoši izmantot. I. Račinska norāda: "Latvijas pavisam nedaudz atlikušo dabisko zālāju izdzīvošanai kritiski svarīgi būs tie lēmumi, ko Latvijas valdība pieņems attiecībā uz lauku atbalsta maksājumiem laika periodam no 2021. līdz 2027. gadam. Tam, vai zālāju apsaimniekošanai un atjaunošanai būs pieejams konkurētspējīgs subsīdiju atbalsts, ir nozīme arī lauku ainavas veidošanā, atbalstot mazās un vidējās lauku saimniecības un dabai draudzīgu dzīvesveidu laukos. Arī mežu jomā pieejami labi politikas instrumenti, lai saglabātos to bioloģiskā daudzveidība un spēja veikt nozīmīgas ekoloģiskās funkcijas tagad un nākotnē." 

 

Sabiedrībai jāizvēlas gudri

"Klimatologi sola, ka Latvijā jārēķinās ar pieaugošiem klimata ekstrēmiem. Turpmāk katra vasara būs citādāka – viena auksta, slapja, cita – karsta un sausa. Ilgtermiņā tieši pārtikas ražošana no tā cietīs visvairāk, jo katra kataklizma sadārdzinās pārtiku pasaulē," spriež Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas padomes locekle Gundega Jēkabsone, kura pati saimnieko bioloģiskajā saimniecībā Geidas Tukuma apkaimē.

Speciālistesprāt, lai samazinātu klimata pārmaiņu straujumu, ikvienam jābūt gatavam ieviest izmaiņas savās darbībās. Lauksaimniekiem liels izaicinājums būs samazināt siltumnīcas efektu izraisošās gāzes jeb SEG emisijas gan laukkopībā, gan lopkopībā, vienlaikus nodrošinot pārtikas un citu lauksaimniecības produktu ražošanu pietiekamā apjomā. Tikpat būtiski lauksaimniekiem ir samazināt pesticīdu, minerālmēslu, fermu, kā arī pārtikas iepakojumu radīto piesārņojumu. Arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses raugoties, tuvākajās desmitgadēs risināms jautājums par siltumnīcefektu gāzu emisiju samazinājumu visās nozarēs, kā arī jāizstrādā un jāīsteno gaisa piesārņojuma samazināšanas plāns 2019.–2030. gadam.

"Tikai gudra sabiedrība pieņems pareizos lēmumus," pārliecināta G. Jēkabsone, uzsverot, ka svarīgākais darbs dabas un vides aizsardzības jomā jaunajā simtgadē ir tieši sabiedrības izglītošana. "Lauksaimnieks ir uzņēmējs, kurš ražo to, ko pieprasa sabiedrība, kas ar savu pieprasījumu, īpaši pārtikas patēriņu, var ietekmēt gan klimata pārmaiņas, gan piesārņojumu, gan bioloģisko daudzveidību.

Palielinot augu valsts produktu, bet samazinot dzīvnieku izcelsmes produktu īpatsvaru ēdienkartē, tiks samazinātas SEG emisijas no pārtikas ražošanas.

Palielinot bioloģiski sertificētu produktu īpatsvaru uzturā, tiks samazināts piesārņojums no pesticīdiem un minerālmēsliem. Lai risinātu vides jautājumus, talkā jānāk kā zinātnei, tā arī likumdevējiem un sabiedrībai." 

 

Jādomā, kā iepakot 

No uzņēmēju skatupunkta sāpīgs jautājums ir produktu iepakošana. "Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir alternatīvu meklēšana plastmasas iepakojumiem. Izmantotā iepakojuma apjoms pasaulē pieaug, jo cilvēki arvien vairāk dod priekšroku produktiem, kas iepakoti nelielās devās, piemēram, maziņš jogurta trauciņš, nevis liela ģimenes paka. Tas skaidrojams ar pārvietošanās un ērtības, kā arī demogrāfijas un citām tendencēm," stāsta MADARA Cosmetics dibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Jau pašreiz zīmola MADARA kosmētikai izmantotie iepakojumi ir reciklējami, liela daļa no iepakojuma veidiem tiek ražoti no atkārtoti izmantotās plastmasas. Reaģējot uz jauninājumu nepieciešamību iepakojuma jomā, drīzumā nāks klajā produkts, kura iepakojums būs veidots no augu izcelsmes polimēra.

Arī VARAM dienaskārtībā ir jautājumi ne tikai par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, bet arī par Latvijai noteikto mērķu atkritumu apsaimniekošanas jomā sasniegšanu, nosakot aizliegumu vienreizlietojamām plastmasas precēm, panākot plastmasas patēriņa samazinājumu un pārstrādi, u. tml. "Jaunā Eiropas Savienības Atkritumu pakotne uzliek daudz jaunu un izaicinošu mērķu Latvijas atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozarei. Latvijā būtiski  jāpaplašina atkritumu dalītā vākšana, tajā skaitā no 2021. gada dalīti jāvāc bioloģiski noārdāmie atkritumi, kā arī pārstrāde, un atkritumu poligonos jāapglabā pēc iespējas mazāk atkritumu," skaidro VARAM pārstāve Alda Ozola. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena