Noslēpumainiem līčiem un vairākām salām bagātais Kāla ezers ir viens no ainaviski skaistākajiem ezeriem Vidzemē, tā salas iekļautas dabas liegumā, bet pats ezers iekļauts Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Kaut arī to iecienījuši atpūtnieki, te iespējams baudīt mierpilnu būšanu dabā, turklāt Vestienas apkaimē ir interesanti dabas objekti un takas, ko apmeklēt, plānojot vairāku dienu maršrutu.
Iecienīts, bet mierpilns
Par zilo ezeru zemi mēdz dēvēt Latgali, kur koncentrējušies ap 1200 ezeriem, taču arī citos reģionos to nav maz. Ja uzskaita ezerus, kuru platība ir vismaz viens hektārs, tad to Latvijā ir pavisam 2256. Kāla ezera kopējā platība ir 4,071 kvadrātkilometrs, tajā atrodas piecas salas ar kopējo platību 28,897 ha. Ezera vidējais dziļums ir nedaudz vairāk kā pieci metri, bet dažviet tas sasniedz pat 15 metrus. Kāla ezeru mēdz dēvēt arī par Vesetas ezeru, jo no tā iztek Vesetas upe. Tie visi ir tikai fakti, bet lielākā vērtība ir ezera ainaviskums – pateicoties daudzajiem līčiem, piekrastē ir vieta savrupiem atpūtas placīšiem, kaut arī viesu namu, kas piedāvā dažādas aktivitātes pie ezera ūdeņiem, ir gana daudz, piekraste ir klusa. Ezera krasti ir stāvi, un tas atrodas tādā kā bļodā.
Kāla ezers kļuva "populārs" 2012. gadā, kad tur notika pirmais kultūras un mākslas pasākums Ezera skaņas. Pasākums notika uz peldošas skatuves Kāla ezera vidū, un tas sākās piecos no rīta pirms saullēkta. Skatītāji mūziku varēja baudīt laivās uz ezera ūdeņiem. Ezera skaņas notika vairākus gadus, bet vēlāk Kāla ezera burvību baudīt vienlaikus ar gastronomiskiem priekiem var notikumā Vakars uz ezera, lutinot gan savas garšas kārpiņas, gan noskaņu pasauli. Tiek piedāvāta Latvijas labāko šefpavāru gatavotu ēdienu baudīšana mierā un klusumā, vērojot neaizmirstamu saulrietu.
Kāla ezerā sastopamas daudzu sugu zivis – vēdzele, mailīte, vīķe, plicis, rudulis, zutis, ķīsis, ausleja, karpa, līnis, asaris, līdaka, plaudis, rauda, akmeņgrauzis, karūsa, sapals, tādēļ ezers ir makšķernieku iecienīts.
Putnu koncerta pavadījumā
Ainaviskums, iespēja atrast veldzi no svelošā karstuma, savrupība un iespējas skaisti, mierpilni nodoties makšķerēšanas azartam bija iemesli, kādēļ devāmies uz Kāla ezeru. Bijām savulaik apmeklējuši Ezera skaņas, un nesen, dodoties darba darīšanās, braucu garām ezeram un, vērojot Vidzemes reljefa harmoniju un ezera dzirdos ūdeņus, gribējās pie tā atkal atgriezties un iepazīt labāk.
Atpūtas iespējas pie Kāla ezera piedāvā vairāki kempingi un viesu nami. Kurš patiks labāk – jābrauc pašiem un jāizpēta klātienē, jo, kā mēs novērojām, apraksti un bildes internetā ne vienmēr labi atspoguļo reālo situāciju. Mēs gribējām mazāk cilvēku un izklaides nozares "prieku", vairāk dabas un vienpatības. Izvēlējāmies zemnieku saimniecību Ielāpi, kur iespējams apmesties gan mazos namiņos, gan uzcelt teltis un ir ērti piebraukt ar auto. Ir piknika vietas ar nojumītēm, galdiņiem, griliem un ugunskuru vietām, pieejama arī malka un elektrība.
Esam ieradušies svētdienā, un atpūtnieku pūļus Ielāpos nemana – otrā, vistālākajā kempinga galā kāds vienpatis makšķernieks uzcēlis telti, viņa pavadonis ir mazs sunītis, kas par mums nekādu interesi neizrāda. Ir tieši tik kluss un mierīgs, kā mēs gribējām!
Pie ezera laipas atrodas vairākas laivas, un, iekārtojušies atpūtas vietā, steidzamies izpētīt ezeru un papriecāties par saulrietu. Mūsu divgadīgajai meitai šis ir pirmais izbrauciens laivā, par ko mums, vecākiem, šķiet, ir lielāka sajūsma nekā bērnam pašam. Dodamies ūdeņu plašumā un gribam redzēt, kas atrodas līkumos un līcīšos, noteikti vajag apbraukt apkārt arī kādai salai. Ūdens ir pavisam silts, bet tik dzidrs, ka ieraugām arī pa kādai zivij, tuvojas saulrieta brīdis un sasaucas putni. Šur tur piekrastē manāma cilvēku klātbūtne, bet tas netraucē.
Naktī un saullēktā ezeru savā varā pilnībā pārņem putni. Tāds daudzbalsu koris! Atpazīstu dzērves un nobrīnos, ka tās jau tik aktīvas un skaļas, kaut ir tikai jūlijs… Esmu uzcēlusi telti uzkalniņā tieši ar skatu uz ezeru un mirkli pirms rītausmas, putnu koncerta pamodināta, paskatos, kas notiek ārā. Ezers ir brīnišķīgs, sidrabainā dūmakā ietinies, gaiss smaržo mazliet pēc dūņām, mazliet pēc tuvējās pļavas, kas, vēl nenopļauta, ir pilna dažādu ziedu.
Takas un noslēpumainas upītes
Atceļā uz Rīgu esam nolēmuši iekļaut arī kādu pārgājiena maršrutu un apskatīt interesantus dabas objektus, kas vēl pieejami šajā apkārtnē. Vedzes upes krastā uz Ogres novada Mazozolu pagasta un Amatas novada Zaubes pagasta robežas atrodas Vedzes dabas taka. Ejot pa taku, var iepazīties ar Vedzes upes savdabīgajiem krastiem un apkārtnes augu pasauli. Tā ir visai mežonīga taka, pa ceļam gan upe ar piknika vietu, gan biezs mežs, gan purvs ar akaci. Patiks neskartas dabas cienītājiem. Taka nav gara – šķiet, ka mazāk nekā trīs kilometri, tā ir lokveida, taču, tā kā takai nav speciāli veidota seguma un nākas iet gan pa mežu – šķietamu bezceļu, gan mitru ieplaku (karstajā un sausajā laikā gan nenākas izmērcēt kājas), jārēķinās ar papildu laiku, it sevišķi, ja līdzi ir mazs bērns. Mīnuss šādiem pārgājieniem vasaras vidū – mežā ir ārkārtīgi daudz odu un dunduru. Ja Kāla ezera piekrastē mums pievienojās tikai daži odi uz vakariņām pēc saulrieta, tad šeit, mežā, dažādi knišļi bariem sacenšas ar iespēju mums uzklupt.
Par dunduru maltīti kļuvām jau ceļā uz Velna grāvi uz Nāružas upes. Velna klēpis vai Velna grāvis ir ap 100 metru garš un līdz 30 metru plats akmeņu sablīvējums Nāružas upes gultnē uz Ērgļu un Ogres novadu robežas. Veidojies, upes gultnei laužoties cauri akmeņainai morēnai, izveidojot ieleju ar stāvām nogāzēm. Upes kritums šajā posmā 4–5 metri, un pati upīte lielākoties tek zem akmeņiem. Pie upes var nokļūt, sekojot norādei, kas liek nogriezties no galvenā ceļa un dažus kilometrus ripot garām pļavām un govju ganībām līdz šķietami mežonīgiem brikšņiem, kuros, labi ieskatoties, tomēr manāma stingra, kārtīgi iestaigāta taka. Tās malās bagātīgi kuplo ogām pilni avenāji. Pa šo taku var nonākt līdz upei un akmeņu krāvumam. Lielie koki sniedz tīkamu paēnu, ja vien nebūtu to dunduru…
Ja nav steigas, iesaku iegriezties kādā no skaistajiem mežiem, meklējot meža veltes vai tāpat vien, pastaigai. Taču bauda acīm kaut pa auto logu ir arī Vidzemes ainava teju visā posmā no Kāla ezera līdz Rīgai.
Ko darīt un apskatīt apkārtnē
- Lai makšķerētu Kāla ezerā, nepieciešama licence. Vienas dienas licence maksā divus eiro.
- Ar ainavisku skatu uz Kāla ezeru atrodas bioloģiskā saimniecība Aparēni. Tur apskatāms daiļdārzs, kā arī dažādu šķirņu (vairāk nekā 30) putni – baloži, pāvi, fazāni, vistas, ūdensputni u. c. Saimniecība pamatā nodarbojas ar dējējvistu audzēšanu, kopā ir ap 300 vistām. Iespējams apmeklēt saimniecību, iepriekš piesakot ekskursiju, kā arī iegādāties uz vietas lauku labumus.
- Dodoties uz Kāla ezeru no Rīgas puses, pa ceļam ir Ērgļi. Ērgļu stacijā jau kādu laiciņu saimnieko dabas izziņas entuziasts Māris Olte. Viņa paspārnē notiek gan pārgājieni, gan pasākumi gardēžiem.
- Piemēram, šovasar nedēļu nogalēs darbojas pop-up restorāns, kurā pasākuma organizatori cenšas ne vien gādāt par augstvērtīgu ēdienu, bet arī baudu acīm, ausīm un citām maņām. Par garšas baudām gādās pavārs Mārtiņš Sirmais. Tuvākais pasākums 17. jūlijā.
- Savukārt 14. augustā norisināsies pasākums ģimenēm Sajūtu terapija dabā, bet 11. un 12. septembrī pārgājieni vecākiem kopā ar bērniem.