Leļļu teātrī nupat pirmizrādi piedzīvojušais stāsts par lasēnu Stasi, kurš no dzimtās upes ceļo uz Baltijas jūru un Atlasijas okeānu, izdevies ļoti skaists un vērtīgs – krāšņas mākslinieces Rūtas Briedes darinātās dekorācijas, brīnišķīga Riharda Zaļupes mūzika un vienkārši, bet vienlaikus izglītojoši atspoguļots zemūdens pasaules norišu cikls un cilvēka ietekme uz vidi.
Režisora Edgara Kaufelda veidotā izrāde tapusi pēc ekoteātra principiem, bet vairākas zaļās iniciatīvas ieviestas arī Leļļu teātra ikdienas dzīvē.
Ar iespējami mazāku ekopēdu
Izrāde Lasis Stasis tapusi pēc Dainas Tabūnas garstāsta Lasis Stasis un Atlasijas okeāns motīviem, un tajā attēlota koša zemūdens pasaule ar pūšļu fukiem, reņģu bariem, ausainajām aurēlijām, sārtaļģēm, bioluminiscējošu planktonu, virsūdens zivīm un citām brīnumainām būtnēm un augiem. Stāsts seko mazā lasēna Staša gaitām, kurš kopā ar saviem vecākiem dodas no dzimtās upes uz Baltijas jūru. Taču ar jūru Stasim ir par maz – tālāk, aiz jūras, ir noslēpumainais un milzīgais Atlasijas okeāns, kurā dzīvo visatlasītākie, dižākie un gudrākie laši pasaulē – Atlasijas laši. Ziņkārības dzīts un Cimdiņkrabja Invazīva sakūdīts, Stasis uzsāk aizraujošu ceļojumu, kurā piedzīvo ne vien izaicinājumus un briesmas, bet arī liktenīgu draudzību, negaidītas satikšanās un lielas, lielas ilgas pēc mājām, taču, pats galvenais, viņš iepazīst zemūdens pasauli un arī pats sevi.
Izrādes māksliniece Rūta Briede teic, ka lēmums veidot izrādi maksimāli draudzīgu videi bijis loģisks, bet radošais kolektīvs līdz tam esot nonācis pa vairākiem ceļiem: "Protams, izrādes tēma jau ir par vidi un it īpaši Baltijas jūru, kura ir ļoti piesārņota. Gribējām ne tikai izstāstīt skaistu un vērtīgu stāstu, bet to arī izdarīt, atstājot pēc iespējas mazāku ietekmi uz dabu. Meklējām kompromisus ar māksliniecisko sniegumu, jo, protams, tas arī ir svarīgs, – lai izrāde būtu laba, tai ir arī jāizskatās labi.
Otrs aspekts ir man personisks. Mana vecāmāte bija liela reciklētāja, kā jau daudzi tā laika cilvēki, kas piedzīvojuši dažādu lietu trūkumu un pieraduši visu iespējamo labot, pārstrādāt. Kad pienāca "labie laiki" un mēs varējām mainīt T kreklus sezonāli, mūsu ģimenē novalkātās drēbes nonāca pie vecāsmātes, kura tās sagrieza mazās strēmelītēs un tamborēja paklājus. Man asinīs jau rit šī reciklēšanas ideja, un es pat dažkārt domāju tādā formā – man patīk redzēt kādu jau reiz izmantotu materiālu un izplānot, ko jaunu es no tā varu uztaisīt."
Un tā, savienojoties šīm divām pieredzēm, radošā grupa pieņēma lēmumu, ka visi izrādē redzamie jūras iemītnieki – gan zivis, gan augi – tiks gatavoti no jau reiz lietota tekstila, piešķirot tam jaunu un neparastu dzīvi.
Kas vienam atkritums, citam – resurss
Tekstils ir pasaulē viens no apjomīgākajiem atkritumu veidiem, ko cilvēks izmet, – ik gadu uz mūsu planētas atkritumos nonāk 92 tonnas tekstila izstrādājumu, un vides eksperti lēš, ka cilvēkiem jau pietiek saražoto drēbju, lai varētu apģērbt vēl pāris paaudžu.
Laša Staša skatuves piedzīvojumu veidotāji apzināja iespējas tikt pie lietota tekstila. Izrādījās, ka Leļļu teātrī glabājas daudz audumu atgriezumu, bet jūnijā bērni un teātra darbinieki ziedoja sev vairs nevajadzīgos tekstilizstrādājumus, savukārt tad, ja darba procesā kaut kā pietrūka, vispirms nepieciešamās krāsas tekstils tika meklēts lietoto apģērbu veikalos.
"Ir scenogrāfijas elementi, kuriem vajadzēja lielākus auduma gabalus, tad meklējām brāķētus audumus veikalos. Iespējams, tie tik un tā tiktu izmesti. Mēs tos pārveidojām, ja vajadzēja, arī pārkrāsojām, izmantojot to, kas parasti tādā klasiskā formā ražošanā nav derīgs," teic Rūta.
Izrādes veidotāji bija izvirzījuši visai ambiciozus mērķus, vēloties, lai 70% dekorāciju būtu veidotas no otrreiz izmantotiem materiāliem, tā aktualizējot vides piesārņojuma un atbildīga patēriņa jautājumus. Nekāds precīzs monitorings un mērījumi gan neesot tikuši veikti – vienkārši darījuši, ko varējuši. "Skaidrs, ka vajag materiālu, kas tur formu, jo lapai vai aļģei, vai kādam citam objektam ir jāstāv konkrētā veidā un to vienmēr nevar dabūt gluži ar tiem materiāliem, kas ir pieejami. Bet mēs bijām Leļļu teātra kostīmu noliktavā, no norakstītajām izrādēm ņēmām materiālus, pārveidojām elementus no iepriekšējām scenogrāfijām. Visi audumi, kas ir uz skatuves jūras daļā, te pārdzimuši jaunai dzīvei. Cilvēku pasaules ainas un izraisītais piesārņojums nav no dabai draudzīga materiāla, bet kaut kā pat labi sakrita: kas ir īsts un dzīvs, tas ir tapis no dabai draudzīgiem resursiem, bet uzslāņojums, piesārņojums – tas arī izrādē ir ne no ļoti dabai draudzīgiem materiāliem," skaidro māksliniece.
Šogad Leļļu teātrī ar izglītojošām lekcijām viesojās Vides izglītības fonda eksperti. "Iepazinām stāstus un uzzinājām faktus par jūras piesārņojumu, un tie ir graujoši! Šī informācija pamudināja teātri uz vairākām iniciatīvām, piemēram, Laša Staša izrādes trupa piedalījās VIF kampaņas Mana jūra atkritumu monitoringā, cenšoties uz savas ādas izjust, kāda tad ir reālā situācija piekrastē."
No sadarbības ar VIF Leļļu teātrim ir izaugusi vēl viena ideja – nākamgad teātrī būs izstāde par jūras tīrību. Savukārt kopš septembra vides kampaņu Esi vienreizīgs – nelieto vienreizēju! un Ko izmetīsi te – atradīsi jūrā! ietvaros, kuru mērķis ir iedvesmot sabiedrību mainīt ikdienas paradumus, samazinot vienreiz lietojamo atkritumu apjomu, teātra pagalmā ir izveidots iespaidīgs objekts vienreizlietojamās kafijas krūzītes formā, kā arī notekas gleznojums Jūras meita.
"Visi mācāmies, kā būt dabai draudzīgākiem. Piemēram, esam ieviesuši, ka aizskatuvē, kur atrodas dzeramā ūdens aparāti un kādreiz bija vienreizlietojamās glāzītes, tagad tās katrs aizstājis ar savu trauku. Arī teātra kafejnīca, kas sākotnēji deva vienreizlietojamos traukus, ir pārgājusi uz atkārtoti izmantojamiem," stāsta Rūta. Teātrī ir arī apmeklētājiem pieejami atkritumu šķirošanas konteineri.
Šī raksta autore izrādi Lasis Stasis apmeklēja kopā ar piecus gadus veco meitu. Mums mājās ir Dainas Tabūnas grāmata, kuru pārlasījām pirms došanās uz teātri, tādējādi ar sižetu bijām pazīstamas, taču izrāde bija pārsteidzoša gan ar košo estētiku, gan sirsnīgi un vienkārši, mazam bērnam viegli uztverami izstāstīto dabas stāstu.