Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar dabas vērošanu, pētīšanu un fotografēšanu?
Augi mani ir interesējuši jau kopš agras bērnības. Atceros, ka skolas gados no bibliotēkas ņēmu un lasīju visas grāmatas par Latvijas augiem, kādas nu tajā laikā bija pieejamas. Pēc tam svarīgāko informāciju par augiem konspektēju un pārrakstīju kladēs. Man gribējās zināt, kā sauc katru augu, ko dabā ieraudzīju. Kaut kādu savu grāmatu pat biju iemainījusi pret augu noteicēju. Rezultātā man bija neskaitāmas klades ar dažādu augu aprakstiem. Tajās gan līmēju augu bildītes, gan augus pārzīmēju no grāmatām. Biju zinātkārs bērns, mani viss interesēja. Gribēju kļūt par mežsardzi, bet mamma negribēja. Arī pati vēlāk pārdomāju. Savukārt radi ieteica doties uz mākslas skolu, jo bērnībā labi zīmēju. Taču beigu beigās mācījos dārzkopību.
Jāteic, ka tajā laikā jau nebija tik daudz grāmatu un informācijas pieejamas, kā tas ir šobrīd. Tagad, kad internets ir pieejams, visus augu, kukaiņu vai tauriņu nosaukumus un sugas regulāri meklēju internetā.
Ja sākotnēji interese bija par Latvijas augiem, kā izlēmāt, ka vēlaties arī kukaiņus un tauriņus fotografēt?
Jā, sākotnēji vairāk interesējos par augiem, taču pirms daudziem gadiem entomologs Andris Piterāns man ieteica sākt fotografēt kukaiņus. 2016. gadā iegādājos mobilo telefonu ar labu fotokameru un sāku bildēt dažādus kukaiņus un tauriņus. Tos pētīt un fotografēt ir pat vēl interesantāk, jo var biežāk novērot dažādas sugas un pat retumus atrast. Izvelku palagu vai vienkārši pie sienas ieslēdzu lampu un naktī vēroju naktstauriņus. Vakar pat pusnaktī gāju skatīties, vai kāds tauriņš ir atlidojis, pēc tam vēl trijos naktī pamodos un gāju lūkoties.
Nezinu, kāpēc, bet šogad ir ļoti maz tauriņu. Vismaz mūsu pusē – tāds mans novērojums. Ar katru gadu to kļūst arvien mazāk un mazāk. Tā kā lauki un meža malas tiek nomiglotas, taureņi izzūd. Pat parasto balteni grūti ieraudzīt. Līdzīgs stāsts ar bitēm. Tās arī izzūd, taču nesen ieraudzīju vienu ziedošu vilkābeli. Tā kā zinu, ka vilkābeles ziedus ir iecienījuši dažādi kukaiņi, nolēmu pieiet un pavērot. Un patiesi, tur dūca tik daudz bišu! Stāvēju un klausījos.
Manā bērnībā bija citādi. Kā no rīta no mājas izgāju, tā tik vakarā atgriezos. Visu laiku biju dabā, staigāju pa mežiem. Atceros pļavu ar bezgala skaistām bezdelīgactiņām. Tādā krāšņumā un daudzumā šos ziedus šeit vairs neesmu redzējusi pēdējos 30 gadus. Protams, šobrīd jau esmu aizņemta ar dārza darbiem un saviem mājdzīvniekiem, vairs nav tik daudz brīva laika, lai varētu tikai klejot pa pļavām un mežiem. Taču, kad ir brīvs brīdis, ņemu telefonu un bildēju. Bilžu man daudz, visas pat neesmu ievietojusi Dabasdatos, jo vienkārši nav laika. Tik vakaros un naktīs varu pētīt savas bildes un atlasīt tās labākās, kuras ievietot portālā.
Par kuriem no saviem augu vai kukaiņu atradumiem esat visvairāk gandarīta?
Grūti tā pateikt, jo viss kaut kas ir fotografēts. Šobrīd kukaiņi interesē, jo tur ir liela dažādība. Biežāk var ieraudzīt kādu kukaini, ko pirms tam nebiju redzējusi, pazinusi. Ar augiem šajā ziņā ir citādi. Daudzi ir redzēti, fotografēti, lai arī ik pa laikam trāpās arī kāds neredzēts augs, kura fotogrāfija nav bijusi manā kolekcijā. Dažreiz fotografēju arī sūnas un ķērpjus, bet tajās sugās tik labi neorientējos. Dabasdatos ir daudzi citi, kas gan fotografē, gan ļoti labi pārzina sūnas un ķērpjus. Es tos fotografēju tikai tad, kad nav, ko citu fotografēt. Mani vairāk saista kukaiņi un tauriņi. Arī mušas man patīk. To arī ir tik daudz un dažādas.
Nesen man paveicās, un varēju nobildēt villaino gundegu un Eiropas dziedenīti. Abus augus pazinu, bet dabā iepriekš nebiju sastapusi. Varu teikt, ka vismaz pusi Latvijas augu es noteikti pazīstu. Grūtāk ir atšķirt graudzāles un grīšļus. Tos gan tikai bildēju, lai pēcāk speciālisti precizē un nosaka to sugas. Tauriņu latīniskos nosaukumus nepārzinu, bet latviskos nosaukumus zinu, vismaz tiem tauriņiem, kurus man ir izdevies nofotografēt. Tauriņu fotogrāfijas pēcāk sūtu arī tauriņu pētniekam Ivaram Šulcam. Turpretim Dabasdatos ar tauriņu nosaukumiem man palīdz Uģis Piterāns.
Kādi būtu jūsu ieteikumi un padomi tiem, kas vēlas sākt nodarboties ar augu un kukaiņu fotografēšanu?
Šobrīd ir pieejams daudz dažādas informācijas gan par augiem, gan kukaiņiem. Galvenais saprast, kas cilvēku interesē. Manā zināmo cilvēku lokā ir tādi, kuriem nemaz labāk nerādīt kukaiņu bildes, jo viņi negrib uz tiem kukaiņiem pat virsū skatīties un nesaprot, kāpēc es ar to nodarbojos.
Neko jau tādu īpašu nevajag. Var fotografēt ar telefonu, sanāk diezgan labas bildes, lai arī pati dažreiz kļūdos ar bilžu asumu. Neizdodas uztrāpīt, taču es neesmu arī nekāda telefonu un datoru speciāliste. Fotografēju daudz, lai pēc tam varu skaistāko bildi izvēlēties.
Kad ir vislabākais laiks, lai dotos dabā un meklētu augu un kukaiņu retumus?
Vislabāk tad, kad nav ļoti spilgta saule, lai fotogrāfija neizgaismotos. Kukaiņus labi fotografēt no rīta puses, kad saulei mākoņi ir mazliet priekša un kukaiņi nav arī tik aktīvi. Kukaiņu paaudzes vasaras laikā vairakkārt nomainās. Ik pa laikam nāk klāt jaunas, tāpēc tur var vienmēr atrast kaut ko jaunu un neredzētu. Lai arī daudz kas jau ir bildēts, ir daudzas sugas, kuras gribētu dabā ieraudzīt un ar fotokameru nomedīt. Manā apkārtnē, piemēram, nav raksturīgi skujkoki, tāpēc dažādi kokgrauži ir retums.