Tiem, kas šopavasar vēlas dabā ieraudzīt 2025. gada augu – smiltāja retēju –, ir jālūkojas ainavā pēc bagātīgi ziedošiem, koši dzelteniem ziedu klājieniem. Taču jāņem vērā, ka gada augs nav sastopams viscaur Latvijā, turklāt tam ir arī vairāki līdzinieki. Tieši tāpēc Latvijas Botāniķu biedrība dabas vērotājiem šogad iesaka apbruņoties ne tikai ar pacietību, bet arī ar lupu.
Viens no pirmajiem pavasarī
Šī gada floras varoni – smiltāja retēju Potentilla arenaria – varam uzskatīt par vienu no pirmajiem košajiem augiem, kas līdzīgi impresionista otai veidotam punktojumam iezīmē atklātākā ainavā pavasari. Smiltāja retēju, pieplakušu ar zobainajām lapām un saulainajiem ziediem tuvāk zemei, Latvijas dabā var novērot jau aprīļa beigās un maijā.
Augumā nelielais rožu dzimtas lakstaugs ir samērā reti sastopams: tas ir piecus līdz desmit centimetrus augsts, ar gulošu vai pie pamata gulošu, bet tālāk stāvu stublāju. Lapas augam ir trīsstarainas vai piecstarainas, pavisam reti septiņstarainas.
Ziedēšanas laikā gada augs uzmanību piesaista jau no attāluma, jo bagātīgi zied košiem, zeltaini dzelteniem ziediem, ko veido piecas ziedlapiņas jeb, botāniķu valodā sakot, piecas vainaglapas un arī piecas kauslapas. Ziedi ir izkārtoti garos ziedkātos, pa diviem līdz četriem auga zaru galos. Pēc noziedēšanas tie noliecas lejup, savukārt auglis sastāv no daudziem maziem riekstiņiem.
Meklējiet zvaigžņmatiņus
"Lai šo ziedēšanas fāzē viegli pamanāmo augu pareizi noteiktu, nepieciešama vismaz laba lupa, taču vēl drošāk to var noteikt ar binokulāru laboratorijas apstākļos," teic Latvijas Botāniķu biedrības pārstāvis biologs Pēteris Evarts-Bunders. "Sugai raksturīgā pazīme ir blīvi zvaigžņmatiņi – sazaroti matiņi – lapu apakšpusē. Ja tādi saskatāmi – viss kārtībā, esat atraduši 2025. gada augu!" Par zvaigžņmatiņiem tos sauc tālab, ka matiņi to galos zvaigžņveidīgi dalās.
Lielākā iespējamība augu ieraudzīt dabā ir Daugavas ielejā, sevišķi tās lejtecē. Augs nevairās atklātu vietu, tam tīk sausas un saulainas mežmalas, nogāzes, ceļmalas. Pavasaros augam tīkamās augtenēs dzelteno ziedu klājienus var novērot Rīgas vai Ogres iedzīvotāji, raugoties pa vilciena logu. Botāniķi konstatējuši, ka atsevišķas smiltāja retēja atradnes ir novērotas arī uz dzelzceļiem Ērgļu, Gramzdas un Užavas pusē. Taču jāņem vērā, ka smiltāja retējs Latvijā sasniedz savas izplatības areāla ziemeļu robežu, turklāt Ziemeļlatvijā, Latgalē un Sēlijā suga sastopama reti vai pat nemaz.
"Klimata pārmaiņu radītais efekts varētu nākt par labu sugai, kuras pamatareāls ir uz dienvidiem no Latvijas, savukārt sausu zālāju uzaršana vai aizaugšana ar kokiem un noēnošanās ir negatīvs faktors, kas iznīcina sugai piemērotas dzīvotnes," skaidro biologs Evarts-Bunders.
No pieciem simtiem dažādās pasaules vietās augošu retēju sugu Latvijā ir sastopamas ap divdesmit sugām. Nereti dažādu sugu retējus audzē akmeņdārzos un parkos arī kā dekoratīvus augus, turklāt tos uzskata par labiem nektāraugiem. Latvijā biežāk par smiltāja retēju ir sastopamas divas citas retēju sugas. Pirmkārt, maura retējs Potentilla anserina L., kura izplatība ganībās var liecināt par pārganīšanas risku un kurš sastopams arī mēreni mitrās augtenēs. Savvaļas pārtikas cienītāji var ņemt vērā, ka maura retēja jaunās lapiņas ir liekamas arī salātu bļodā vai tējas krūkā. Tiesa, auga daļu – īpaši sakņu – garša lielā mērā būs atkarīga no augšanas apstākļiem un miecvielu daudzuma tajos. Otrkārt, ložņu retējs Potentilla reptans, kas atšķirībā no gada auga ir stīgojošs augs, kurš veido līdz pat vienu metru garas stīgas, kas iesakņojas. Bioloģe Maruta Kusiņa norāda, ka visus retējus, to lakstus un sakneņus ir iespējams izmantot vilnas dziju un audumu krāsošanai – tā ir iespējams iegūt brūnganus, sarkanus vai gandrīz melnus toņus atkarībā no izmantotā kodinātāja. Dažādas retēju sugas ir iecienītas arī tautas medicīnā.
Citi retie līdzinieki
Smiltāja retēja tuvākais līdzinieks ir Kranca retējs Potentilla krantzii, kam lapu apakšpuse ir kaila, ar dažiem nezarotiem matiņiem. Taču varbūtība, ka to kāds ieraudzīs dabā, ir gaužām maza. Lai arī savulaik Kranca retējs ir audzis Abavas senlejā un Ķemeru Nacionālajā parkā, nu jau vairāk nekā trīs desmitgades Latvijā tas nav atrasts. Cits līdzinieks ir kaimiņos Igaunijā sastopamais Tabernamontāna retējs Potentilla tabernaemontanii, kuram lapas apakšpusē ir vienkārši matiņi, kas blīvi klāj visu lapas plātnes virsmu.
"Vairums Eiropas datubāžu, šķiet, pamatoti Tabernamontāna retēju uz šo brīdi uzskata par sinonīmu agrāk aprakstītajai Linneja sugai Potentilla verna, kam latviskais epitets ir pavisam ausij tīkams – pavasara retējs," piebilst biologs Evarts-Bunders. "Skatot cauri iepriekšējos gados ievākto materiālu, ir izdevies šo sugu droši pierādīt arī Latvijā. Līdz šim mēs minstinājāmies – nu tā kā ir, tā kā nepavisam droši. Igauņiem ir, mums tak arī jābūt. Nu jau LU Bioloģijas institūta herbārijā ir divi paraugi: viens no padomju laikiem no Dobeles apkārtnes, bet otrs jau no nesenākiem laikiem – no Rīgas, Pārdaugavas, kādā vietā pie dzelzceļa."
Kā pieļauj botāniķis, cits smiltāja retēja līdzinieks hibrīdais pasmilts retējs Potentilla x subarenaria, kam ir saskatāmas abu vecāku sugu pazīmes, iespējams, Latvijā arī varētu būt sastopams biežāk, nekā pašlaik tiek uzskatīts. Par to botāniķi jau iecerējuši stāstīt plašāk zinātniskā rakstā, iezīmējot konkrētākas sugas augtenes Latvijā.
Tos, kas pamana dabā smiltāja retēju vai arī tam līdzīgas retēju sugas, botāniķi mudina ziņot par redzēto dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv. Vērtīgs ziņojums būs tad, ja, norādot novērojuma vietu, tam būs pievienota arī fotogrāfija un ja aprakstā būs minēts, vai konkrētajam augam lapas apakšpusē ir redzami matiņi.