Mūžzaļš, daudzgadīgs, zems augs ar zariņiem, kas veido vēdekļveida pušķus, – tas ir parastais plakanstaipeknis. Ejot pa sausu priežu mežu, kur tam patīk augt, pat neiedomāsies, ka šis mazais augs, kas vietām veido tādu kā zaļu paklāju ar garām bārkstīm, ir īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kam veidojami mikroliegumi.
Reti sastopams Latvijā sastopamas divas plakanstaipekņu sugas: biežāk redzams zaļganās krāsas parastais plakanstaipeknis, retāk – zilganpelēkais trejvārpu plakanstaipeknis, kas augumā ir nedaudz mazāks par parasto. Latvijā pirmās rakstiskās ziņas par parasto plakanstaipekni ir no XVIII gadsimta. Parastais plakanstaipeknis (Diphasiastrum complanatum) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder plakanstaipekņu ģintij (Diphasiastrum). Trejvārpu plakanstaipeknis (Diphasiastrum tristachyum) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder plakanstaipekņu ģintij (Diphasiastrum). Trejvārpu plakanstaipeknis aug sausos priežu mežos. Pirmās rakstiskās ziņas par trejvārpu plakanstaipekni Latvijā ir no XVIII gadsimta beigām.
Lai arī kopumā Latvijā tas ir reti sastopams augs, Latvijas valsts mežu (LVM) Vidusdaugavas reģionā, īpaši Lāčplēša un Taurkalnes meža masīvos, parastais plakanstaipeknis ir novērots biežāk nekā citur.
Parastais plakanstaipeknis aug skābās augsnēs, sausos skujkoku, galvenokārt priežu, mežos. Auga augšanai un tālākai izplatībai traucē citas sugas, kā, piemēram, egles un lakstaugi, kas aizsedz sauli, un virši, kas rada ne vien gaismas, bet arī augsnē esošo barības vielu konkurenci.
Atklāj atradnes
Latvijas valsts mežu Vidusdaugavas reģiona vecākais plānotājs Aigars Luste 2016. gadā, gatavojot krājas kopšanas cirsmu, apzināja un atzīmēja mežaudzes faktiskās robežas dabā, uzmērīja koksnes krāju, lai pieņemtu lēmumu par atbilstošāko kopšanas modeli mežaudzē, un aptuveni 3 ha platībā konstatēja augam plakanstaipekni. Tālākie cirsmas ierīkošanas darbi tika pārtraukti. Pēc vietas apsekošanas LVM vides eksperte Vija Kreile novēroja, ka parastā plakanstaipekņa atradne ir vismaz 10 ha liela. Visā atradnes teritorijā laikposmā no 2004. līdz 2011. gadam tikušas veiktas mežsaimnieciskās darbības: jaunaudžu kopšana, krājas kopšanas cirte, augošo koku atzarošana un sanitārā izlases cirte. Šīs darbības veiktas bez īpašiem norādījumiem, jo teritorijā vēl nebija fiksēta kāda aizsargājama auga klātbūtne.
"Parastā plakanstaipekņa audzes bija vitālas vietās, kur tiem tika nodrošināti piemēroti augšanas apstākļi – izkliedēts apgaismojums, atsegti augsnes laukumi un mazāka citu zemsedzes augu sugu konkurence. Lielāks plakanstaipekņa blīvums bija nogabalos, kur 2009. gadā veikta kopšanas cirte un augiem bija iespēja labāk izplatīties pa kokmateriālu pievešanas ceļiem un atvērumiem," ar pirmajiem iespaidiem par vērtīgo atradumu dalās vides eksperte Vija Kreile.
Pēta izplatību
Lai pētītu mežsaimnieciskās darbības ietekmi uz aizsargājamā auga izplatību un turpmāko attīstību, Vija kopā ar LVM vides plānošanas speciālisti Gunu Baltiņu pieņēma lēmumu atļaut cirsmas veidošanu 3,7 ha platībā, pirms tam ierīkojot parauglaukumus, lai veiktu monitoringu jeb atkārtotus novērojumus.
Visā atradnes platībā 2016. gadā līnijveidā izvietoja četrus kvadrātmetrus lielus parauglaukumus: vietās, kur paredzēta priežu ciršana kopšanas cirtē, un pārējā teritorijā, kur saimnieciskā darbība iepriekš ir notikusi, bet šobrīd nav plānota. Visos parauglaukumos veica mērījumus, nosakot koku, krūmu un sīkkrūmu (viršu, melleņu un brūkleņu), kopējo sūnu, ķērpju projektīvo segumu, kā arī celmu, nobiru un kailas zemes aizņemtos laukumus. 2018. gada rudenī – pēc 2017. gadā veiktās kopšanas cirtes – notika atkārtoti mērījumi.
"Būtiskas izmaiņas plakanstaipekņa dzīvotnē nav konstatētas, jo ir pagājis samērā neilgs laiks. Nozīmīgākus secinājumus varēs izdarīt pēc nākamajiem mērījumiem monitoringa ietvaros 2020. gadā. Taču kopumā redzams, ka auga izplatība un vitalitāte nav mazinājusies, gluži pretēji – plakanstaipekņa audžu aizņemtā platība palielinājusies aptuveni par 3%, salīdzinot ar pirmajiem mērījumiem," ar novērojumiem dalās vides eksperte Vija Kreile.
Var saimniekot, bet uzmanīgi
Līdzīgus secinājumus par parastā plakanstaipekņa izplatības saistību ar saimniecisko darbību LVM Ziemeļkurzemes reģiona Zilo kalnu meža iecirknī pēc monitoringa datiem 2012. un 2017. gadā izdarījusi arī LVM vecākā vides eksperte Ilze Rēriha – vitāla parastā plakanstaipekņa atradne 5,3 ha platībā ir tieši saimnieciskās darbības ietekmētā mežā, bet apkārt esošajās neskartajās mežaudzēs tā nav vispār.
Parastā plakanstaipekņa attīstība no sporām notiek lēni, taču pieauguši augi labi izplatās veģetatīvi gar meža ceļiem, stigām un mineralizētajām joslām. Vides eksperte skaidro: "Teritorijā, kur regulāri neveic saimniecisko darbību, palielinās sila virša klātbūtne, kas nomāc plakanstaipekņa audzes. Turpretī vietās, kur tā netika ierobežota, ir vērojami labvēlīgi apstākļi parastā plakanstaipekņa izplatībai. Tāpēc arī turpmāk te plānosim saimniekot, rūpējoties par sugas īpatņu saglabāšanu un piemērotu augšanas apstākļu veidošanu. Ir pamats uzskatīt, ka arī citiem gaismu prasīgiem aizsargājamiem augiem, kā, piemēram, garkāta ģipsenei, smiltāju neļķei un meža silpurenei, ir nepieciešami zemsedzes traucējumi, lai tiem tiktu nodrošināti labvēlīgi apstākļi augšanai. Turpat līdzās, joslā, kur apaugums gar meža autoceļu tiek regulāri novākts, konstatēta jauna meža silpurenes atradne."
Plakanstaipekņa atradnes LVM teritorijās
- Lai arī kopumā Latvijā tas ir reti sastopams augs, Latvijas valsts mežu (LVM) Vidusdaugavas reģionā, īpaši Lāčplēša un Taurkalnes meža masīvos, parastais plakanstaipeknis ir novērots biežāk nekā citur.
- Plakanstaipeknis sastopams ne vien tam īpaši izveidotajos 18 mikroliegumos un meža biotopiem veidotajos mikroliegumos, bet arī ārpus tiem – īpaši lielos priežu mežu masīvos visā valsts teritorijā, biežāk centrālajā un austrumu daļā.
- LVM apsaimniekotās teritorijas reģionos sastopamas 36 laukumveida atradnes ar kopējo plakanstaipekņa aizņemto platību 34 hektāri: Vidusdaugavā 20 atradņu –18 hektāru, Dienvidlatgalē sešas atradnes – deviņi hektāri, Ziemeļkurzemē sešas atradnes – 6,5 hektāri un citur. Vēl ir fiksētas 135 punktveida atradnes: Dienvidlatgalē – 31, Austrumvidzemē, Vidusdaugavā, Ziemeļkurzemē – no 23 līdz 26 atradnēm.