Sākumpunktā pie ezera ir peldošs putnu vērošanas tornis. Slokas ezers ir sekls piekrastes ezers ar dolomītu grunti, bagātīgām ūdensaugu audzēm un sēravotiem. Ezerā mājvietu radušas vairākas aizsargājamas ūdensputnu sugas. To apciemo arī migrējošie putni, tāpēc pavasaros un rudeņos šī vieta ir izcili piemērota putnu vērošanai.
Pastaigājoties pa taku, iespējams apskatīt vairākus interesantus objektus: mitros mežus pie Vēršupītes, sēravotu pie Slokas ezera, lielo akmeni, vairākus purva ezerus.
Ainava ir tiešām skaista, un, pavasarim atnākot, sociālajos tīklos manītas daudzas iedvesmojošas bildes, tāpēc turpceļā smējāmies, ka saulainā svētdienā uz takas satiksim "pusi Rīgas", un tā arī ir.
Mēs atbraucām no rīta, kad ļaužu vēl bija samērā maz, bet, dodoties prom, izrādījās, ka auto rinda ir kļuvusi vismaz kādas reizes piecas garāka. Tas gan nebūt nenozīmē, ka pavasarī no takas apmeklējuma jāatsakās, bet ieteicams to plānot laikā, kad cilvēku aktivitāte mazāka. Brauciet turp darbdienās, brauciet agros rītos un pirms saulrieta, jo lielā cilvēku barā dabas burvību izbaudīt ir grūti – uz laipām kāds ir nemitīgi jāpalaiž garām, kāds novērš uzmanību no ainavas vērošanas. Laipas ir skaistākā takas daļa, bet šoreiz nopriecājāmies, kad tikām mežā! Te ejot, var vērot, kā dažādi meža tipi nomaina cits citu. Te ir gan auglīgs priežu damaksnis sēņotāju priekam, gan nosusināts un kokiem apaudzis augstais purvs, kurā joprojām izdodas atrast pa dzērvenei un ieelpot vaivariņu smaržu.
Taka ir lokveida, un tās kopējais garums ir 3,1 km. Ejot pa taku, ir iespējams papildus apmeklēt Melnezeru un ceļu tālāk turpināt uz Jaunķemeru pludmali (4,5 km).