Pētījuma dati apliecināja, ka vairāk kā puse respondentu nav piedzīvojuši virtuālo realitāti kultūras tūrismā, tomēr tie, kas bija to piedzīvojuši, savu apmierinātību ar to novērtēja 75% apmērā. Virtuālās realitātes tehnoloģija, kā mārketinga instruments ir izdevīga tūrisma objektu un galamērķu popularizēšanai, jo 81,2% respondentu, norādīja, ka visticamāk, apmeklēs kādu vietu pēc tam, kad būs iepazinušies ar virtuālās realitātes rīku izmantošanu. Respondentu viedoklis norāda, ka virtuālo realitāti var uzskatīt arī par svarīgu tūristu piesaistes faktoru, kas ietekmē viņu lēmumu pieņemšanu. Savukārt citas priekšrocības ir iespēja baudīt kultūru, neatrodoties pārpildītā vietā, negaidot rindā, netērējot laiku un naudu ceļā, kā arī apskatīt pagātnes mākslas darbus, kas ir daļēji vai pilnībā iznīcināti.
Gados vecākus tūristus vairāk motivē galamērķa kultūras aspekti, nekā gados jaunākus tūristus. Jaunieši labprātāk apmeklē kultūras tūrisma objektus, izmantojot virtuālās realitātes austiņas. Tomēr pieaugušie ir vairāk pieraduši pie interaktīvas vietnes vai lietotnes un liela ekrāna ar projektoru. Vērts pieminēt, ka pētījuma dalībniekus ar zemāku izglītības līmeni mazāk interesē galamērķa kultūras aspekts, kas nozīmē, ka cilvēkam ar augstāku izglītības līmeni vairāk rūp jaunas kultūras izzināšana.
Visi aptaujātie respondenti, kuri ir izmantojuši virtuālās realitātes risinājumus, ir apmierināti ar virtuālās realitātes kultūras tūrisma pieredzi un lielākā daļa to izmantos atkārtoti nākamajos ceļojumos. Lietotāji visvairāk novērtē augstu satura kvalitāti, realitātes izjūtu un iespēju iedziļināties kultūras tūrisma piedāvājumā. Virtuālās realitātes pieredze atver piekļuvi lielam skaitam kultūras tūrisma objektu, kā arī dod iespēju novērtēt piedāvājumus, pirms pieņemt lēmumu par fizisku apmeklējumu.
Pētījuma dati liecina, ka pieprasītākie un biežāk apmeklētie kultūras tūrisma objekti ir pilsētas kultūras pieminekļi un vietas, kas popularizē reģiona vietējo kultūru, tradīcijas un dzīvesveidu. Mākslas galerijas un izstādes tiek apmeklētas vismazāk, jo vietējā kultūra, tradīcijas un dzīvesveids kopā ar unikālo vietas vēsturi, kā arī dinamiskais pilsētas tūrisms ir pievilcīgāks vidusmēra apmeklētājam. Virtuālā realitātes pielietojuma galvenais ieguvums kultūras tūrismā ir tas, ka tas sniedz iespēju piekļūt attāliem, dārgiem vai bīstamiem galamērķiem un apskates objektiem tiem cilvēkiem, kuri nevar ceļot invaliditātes, slimību, vīzu ierobežojumu, finansiālā stāvokļa vai pandēmijas dēļ.
Tomēr vairums cilvēku virtuālo realitāti uztver kā vienreizēju pieredzi, nevis alternatīvu vai ilgtermiņa kultūras tūrisma aizstājēju. Tas nozīmē, ka virtuālās realitātes pielietojums kultūras tūrismā tiek uztverts vairāk kā atsevišķa sniegtā pakalpojuma daļa, nevis pilnīgi jauns kultūras tūrisma segments. No pētījuma var secināt ka, neskatoties uz to, ka tiek diskutēts par to, vai virtuālo realitāti var samazināt vai pat aizstāt tūrismu, pētījums ir pierādījis, ka tas var tikai veicināt nozari, pateicoties tās neapstrīdamajām priekšrocībām un tūristu patiesajai vēlmei piedzīvot tūrismu reālajā dzīvē.