Pērn Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Veselības ministriju zemnieku saimniecībai pasniedza apbalvojumu Veselīgs Latvijas uzturs. Biškopis Vitālijs Sprūga ir saņēmis vairākas atzinības – piemēram, uzvarējis nominācijā Gada sakoptākā drava, ieguvis arī Rēzeknes novada pašvaldības balvu, jo ir pratis iekarot eksporta tirgu.
Latvija nav Černobiļa
Vitālijs Sprūga ir dravnieks ar 20 gadu pieredzi šajā nozarē, viņa bioloģiskajā saimniecībā ir aptuveni 240 bišu saimju – tā uzskatāma par vidēju saimniecību. "Jau divus trīs gadus strādājam eksportam – liela daļa produkcijas nonāk Vācijas, kā arī Skandināvijas valstu tirgū. Sākumā šajos tirgos nevajadzēja mūsu medu, viņi baidījās – daži Vācijā pat izteicās, ka Latvija – tā ir Černobiļa. Lai pārdotu Latvijā ražotu medu, vajadzēja bezmaz vai ar mērierīcēm pierādīt, ka tas tomēr nav radioaktīvs medus," stāsta Vitālijs Sprūga un turpina: "Tagad, izsūtot medus paraugus, ārzemēs to izanalizē un secina, ka tas ir ļoti labs medus. Piemēram, Vācijā ir ļoti maz tādu dabīgu pļavu, kādas ir pie mums. Tāpēc mūsu medus ir pieprasīts. Galvenais saražot kārtīgu produkciju, tad tai vienmēr būs noiets."
Taujāts par kritērijiem, kas raksturo kārtīgu produkciju, Vitālijs min galveno problēmu, kas jāatrisina dravniekam – nepieciešams atrast tādas platības, kur trīs kilometru rādiusā nezied konvencionālie augi, piemēram, rapši. Latgalē tādas vietas vēl esot, arī citviet Latvijā, tomēr bišu saimēm piemērotu platību meklēšana biteniekiem sagādājot grūtības, jo biežāk jāpārvieto bites. "Visu laiku jābūt uzmanīgam, jāpēta, jāskatās, lai tuvumā nebūtu konvencionālo augu platību," saka Vitālijs.
Dravnieks arī norāda – savulaik biškopji varēja iesniegt pieteikumu atbalstam saimniekošanai bioloģiskajās pļavās: "Šis instruments vairs nestrādā, biškopjiem atbalsta nav. Tas ir ļoti slikti. Turklāt tagad ļoti daudz pļavu, arī skaistās mežmalu pļavas, tiek uzartas, apstrādātas, tajās iesēti graudi. Vai tad no graudiem vien pārtiksim? Varbūt graudkopjiem ir savs redzējums, bet biškopjiem – savs."
Pūpolu medus nebūs
Lapeglēs bites pārziemojušas labi, Vitālijs stāsta: "Nekādas vainas! Ziema bija maiga, un, ja visus priekšnoteikumus pareizi ievēro rudenī, tad problēmu nav. Galvenais dot bitēm darbu un lai tās spētu saaudzēt jauno paaudzi. Vēl svarīgi dabūt nost no bitēm to galveno kaitēkli – bišu ērcīti." Taču pavasaris šogad gan iekavējās, un, kā atzīst V. Sprūga, līdz ar to bišu attīstība kļuvusi lēnāka. "Tagad bitēm vajadzēja būt ļoti jaudīgām, bet tās nav tādā kondīcijā," paskaidro dravnieks.
Biškopībā ir pieņemts, ka 10–15% bišu saimju zudumu dravā nozares speciālisti vērtē kā pieļaujamu. Ja bojā iet vairāk saimju, tad notikušo faktu sāk izvērtēt nopietnāk un meklē cēloņus. Tie var būt dravošanas kļūdas, kuras ietver ziemas barības kvalitāti un bišu ērču ierobežošanu bišu saimēs, bet tikpat iespējams, ka vainīgi var būt arī laikapstākļi.
Latvijas Biškopības biedrības veterinārārste un konsultante Ineta Eglīte izklāsta situāciju nozarē: "Aizvadītā ziema laikapstākļu ziņā bija samērā netipiska, tomēr bišu ziemošanai laikapstākļi nebija vērtējami kā ekstrēmi. Bites un biškopji šo ziemu pavadījuši ļoti dažādi. Ir gan labi pārziemojušas bišu saimes, gan arī tādas, kur bites pēc ziemas ir vājas. Novērota arī bišu saimju bojāeja. Ziema bija silta, bites ilgāk un vairāk nekā parasti peroja jeb audzināja bišu bērnus, līdz ar to bišu saimes patērēja vairāk barības. Ja biškopji to nepamanīja, saimes varēja aiziet bojā bada nāvē."
Aizvadītā ziema laikapstākļu ziņā bija samērā netipiska, tomēr bišu ziemošanai laikapstākļi nebija vērtējami kā ekstrēmi.
Vēl viens sliktas ziemošanas iemesls biteniekiem meklējams jau iepriekšējā gada vasarā, kura nebija ļoti labvēlīga tam, lai bišu saimes sagatavotos ziemai – vasaras otrajā pusē daļā Latvijas nebija nektāra ienesuma. Līdz ar to bites ne tikai neievāca medu biškopja priekam. "Nektāra trūkums kavēja bišu perošanu, bet tas bija ļoti nepieciešams, lai ziemošanas laikā bišu saimēs būtu pietiekami daudz jaunu, nenovecojušu darba bišu, kuras ir spējīgas labi pārziemot un sagaidīt pavasari," skaidro I. Eglīte.
Kopumā ziemošanas rezultātus viņa vērtē kā vidējus vai pat mazliet zem vidējā – ir daudz bojā gājušu bišu saimju, it īpaši nelielajās dravās, un pārziemojušās bišu saimes diezgan vājas. Arī aukstais un vēlais pavasaris bitēm nav ļāvis ātri saņemties un kļūt stiprākām. "Bites vidēji par divām nedēļām atpaliek no ierastās attīstības, kādu parasti novēro maija otrajā pusē. Pūpolu medus šogad nebūs, taču arī tagad ziedošie lauki bitēm spēj dot tik vien kā attīstības uzsākšanai nepieciešamo grūdienu. Turklāt dažviet bites vēl nav tik spēcīgas, lai šo ienesumu labi izmantotu un varētu iegūt labu medus ražu," secina biškopības speciāliste.
Jāizvairās no riskiem
Mūsdienu intensīvās lauksaimniecības laikmetā nodarboties ar biškopību ir ļoti liels izaicinājums, uzskata I. Eglīte. "Īpašs izaicinājums biškopībai ir insekticīdu lietošana – tās ir kukaiņu indes, ko izmanto lauksaimniecības kukaiņu iznīcināšanai. Taču arī bites ir kukaiņi!" uzsver Latvijas Biškopības biedrības pārstāve.
Lai šī negatīvā ietekme būtu mazāka, pastāv augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi, kuros noteikts, ka tieši šīs vielas nedrīkst smidzināt uz ziedošiem augiem dienas laikā. "Tas ir tajā laikā, kad ziedus apmeklē bites un arī citi nektāra un putekšņu ēdāji kukaiņi, kuras dēvē par dabiskajiem apputeksnētājiem. Šī norma ir ieviesta ne tikai biškopju audzēto bišu un viņu biznesa aizsardzībai, bet arī vides aizsardzībai," norāda I. Eglīte un turpina: "Neraugoties uz noteikumiem, biškopjiem tik un tā jāvērtē, kādās vietās viņi novieto savas bišu dravas. Ļoti intensīvas lauksaimniecības darbības reģionos pastāv risks, ka pat ar visu likumu normu ievērošanu medū var nonākt nevēlamas vielas no intensīvā lauksaimniecībā audzētiem kultūraugiem. Un tā tas arī notiek."
Gan Latvijā, gan pasaulē tiek pieprasīti tādi bišu produkti, kuros netiek konstatētas dabiskam medum neraksturīgas vielas. "Bioloģiskajā biškopībā ražošanas sistēma jāveido tā, lai visi piesārņojuma rašanās riski tiktu maksimāli novērsti, un tas nemaz nav viegli. Piemēram, ja bioloģiski saimniekojoša biškopja dravas tuvumā bitēm sasniedzamā attālumā tiek iesēts rapša lauks, tad bišu saimes jāved prom. Tiesa, ne vienmēr rapša lauks nozīmē piesārņotu medu. Ar savstarpēju sapratni un saprātīgu saimniekošanu iespējams ievākt arī labus produktus, taču bioloģiskajā biškopības sistēmā jāizvairās no visiem iespējamajiem riskiem," atzīst I. Eglīte.
Bioloģiskajā biškopībā ražošanas sistēma jāveido tā, lai visi piesārņojuma rašanās riski tiktu maksimāli novērsti, un tas nemaz nav viegli.
Aicina aizliegt glifosātu
Šī gada februārī Eiropas Pilsoņu iniciatīva nāca klajā ar aicinājumu aizliegt glifosātu – tā ir galvenā aktīvā viela virknē nezāļu apkarošanas līdzekļu, no kuriem tautā pazīstamākais un populārākais ir tā saucamais raundaps. "Šī viela iedarbojas uz augiem, izbeidzot to dzīvības procesus. Bojā iet visi zaļie augi, uz kuru lapām vai zaļajām daļām tiek izsmidzināts šis līdzeklis, izņemot ģenētiski modificētus augus, kuri speciāli izveidoti tā, lai būtu izturīgi pret šo vielu, piemēram, soja. Ir zināms, ka šo vielu saturošos līdzekļus dažkārt lieto arī labības ātrākai nogatavināšanai, kā arī, lai nezāļainos laukos panāktu nezāļu sakalšanu. Tādējādi varētu nokult sausākus labības graudus ar zemāku mitrumu, ietaupot uz labības žāvēšanas izmaksu rēķina," skaidro I. Eglīte.
Ir zināms, ka šīs vielas atliekas atrodamas arī pārtikas produktos, bet nav zināms, kāda varētu būt to ietekme uz cilvēku veselību. "Iespējams, šī viela ir kancerogēna, un ir dzirdēta hipotēze, ka tā veicina ļaundabīgo audzēju veidošanos. Piemēram, ir aprakstīta hipotēze, ka glifosāts varētu būt vainīgs krūts vēža veicināšanā, jo sievietes menopauzes vecumā daudz lieto sojas produktus, kas paši par sevi ir veselīgi un īpaši noderīgi šajā vecuma posmā, taču ģenētiski modificēta soja satur arī glifosāta atliekas, tāpēc to ietekme nemaz nav veselīga," atklāj I. Eglīte un piebilst – arī Latvijas biškopji tika aicināti parakstīt šo Eiropas Pilsoņu iniciatīvu.
Nav zināms, kāda varētu būt glifosāta ietekme uz cilvēku veselību.
Glifosāts gan netiek uzskatīts par tiešu kaitnieku bitēm, jo ir herbicīds – tas iedarbojas uz augiem. "Maz ticams, ka tas varētu nonākt bišu produktos kā nevēlama atliekviela, jo augi, kad tos apsmidzina ar glifosātu, iet bojā un mirst, un nektāru vairs bagātīgi neizdala. Tāpat izbeidzas ziedputekšņu veidošanās, un bitēm šādi apstrādātā laukā vai pļavā vairs nav, ko ievākt," spriež nozares speciāliste.
Biškopībā glifosāta kaitīgums var nozīmēt tikai to, ka pļava, kurā vēl tikko ziedēja augi, tiek apsmidzināta kopā ar bitēm, kas darbojas pļavā – no smidzinātāja iedarbības bites var ciest mehāniski. Turklāt medus vācēji kukainīši tiek apsmidzināti ar smakojošu šķidrumu – tam nožūstot, bites smarža mainās un pārējās saimes dalībnieces šo kukainīti var nepieņemt atpakaļ stropā.
Latvijas Biškopības biedrības Daugavpils nodaļas vadītāja, zemnieku saimniecības Līdumi īpašniece Gunta Some gan būtiski traucējošus faktorus nozares attīstībā nesaskata: "Kas vēlas iekarot eksporta tirgu, tie meklē un eksporta tirgus arī atrod, bet neuzskatu, ka arī vietējā tirgū bioloģiskā saimniecībā iegūtu medu pārdot ir grūtāk. Biedrības biškopju medus kvalitāte ir laba, un vismaz Daugavpils pusē nav grūtību arī ar tīru vidi un pļavām. Ar rapšu audzētājiem, protams, ir problēmas, bet, pieļauju, ne tik lielas kā Zemgales līdzenumos."
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.