Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Cilvēku ievainojamība klimata ietekmē pieaugs

Klimata pārmaiņu riskus veselībai saista ar karstuma viļņiem un to ietekmi uz hronisku slimnieku veselību. Jārēķinās arī ar eksotiskām saslimšanām.

Klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai ekosistēmas un ekonomiku, bet arī cilvēku veselību. Nākamajās desmitgadēs šī ietekme, iespējams, kļūs arvien nopietnāka. Eiropas Vides aģentūra norāda – ja netiks domāts, kā to novērst, cena par sabiedrības veselības pasliktināšanos var būt ļoti augsta.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) politiku Latvijā tiek izstrādāts plāns Pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģija periodam līdz 2030. gadam. Tā pamatlīnijas balstītas uz starptautisko vides politiku, kā arī ES un Latvijas politiku un arī uz normatīvajiem aktiem, Latvijas klimata pārmaiņu scenārijiem periodam līdz 2100. gadam un Latvijā veiktajiem klimata pārmaiņu izraisīto risku novērtējumiem dažādos sektoros, tostarp veselības jomā. Stratēģijas mērķis ir mazināt ne tikai tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas izmaiņas, bet arī mazināt cilvēku ievainojamību klimata pārmaiņu ietekmē.

"Hipotēžu par klimata pārmaiņu izraisītām sekām ir daudz un nereti tās nonāk pretrunā cita ar citu, tomēr nenoliedzami – cilvēka veselību tās ietekmēs, tāpēc ir nepieciešama pielāgošanas stratēģija. Pārmaiņām būs jāpielāgojas," uzsver Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.

 

Bīstamais karstums

Klimata pārmaiņu identificētie riski pasaules reģionos ir atšķirīgi. "Lai gan Latvijā tiek prognozētas siltākas ziemas, tomēr vasarā neprognozē lielu temperatūras pieaugumu, līdz ar to varam cerēt, ka nepieredzēsim tādu karstumu kā Spānijā vai Itālijā. Vasaras būs tikpat mēreni siltas kā bijušas, taču tiek prognozēts lielāks nokrišņu daudzums. Tas gan ir pretrunā ar nupat piedzīvoto sausuma periodu. Nākamais risks, ko attiecina uz visiem pasaules reģioniem, ir ekstremālu dabas parādību biežums. Arī mēnesis bez nokrišņiem ir ekstremāla dabas parādība, tāpat kā pērn augustā dienas laikā nolijusī nokrišņu mēneša norma. Karstuma viļņi, kad gaisa temperatūra vairākas dienas turas virs 30 grādiem pēc Celsija, šogad mūs gan nav piemeklējuši. Ja visus šos riskus sagrupē, tad karstuma viļņi ir viena no veselībai visbīstamākajām parādībām," uzsver N. Kadiķis.

Milzīgais karstums, kad gaiss nesniedz veldzi arī naktīs, vispirms apdraud cilvēkus ar hroniskām saslimšanām, jo īpaši ar sirds un asinsvadu saslimšanām. Populārzinātniskā žurnāla The Lancet publicētajā pētījumā Planetary Health (Planētas veselība) tiek lēsts, ka klimata pārmaiņu ietekmē vislielāko postu nodarīs tieši karstuma viļņi, izraisot apmēram 99% no visiem ar laikapstākļiem saistītajiem nāves gadījumiem.

"Pielāgošanās stratēģijā Latvijai veselības un sociālā aizsardzība ir viens no tematiskajiem blokiem. Apspriešanās gaitā parādījās virkne ar klimata pārmaiņām saistītu problēmu, kas var ietekmēt cilvēku veselību, bet tālāk tika akcentēti seši galvenie riski, kuriem tiks izstrādāti pielāgošanās pasākumi," stāsta N. Kadiķis.

Izrādās, ka liels karstums Latvijā un citur pasaulē var radīt arī kuņģa un zarnu trakta saslimšanu skaita pieaugumu. "Paaugstinoties gaisa temperatūrai, kļūst sarežģītāk uzglabāt pārtikas produktus. Saslimšanas saistītas ar to, ka notiek saindēšanās ar pārtiku," paskaidro Veselības inspekcijas pārstāvis. Vēl vienu risku eksperti saista ar mirstības pieaugumu to cilvēku vidū, kas slimo hroniski – galvenokārt ar sirds un asinsvadu saslimšanām. Pastāv vēl kāda līdzīga  problēma – karstumam palielinoties, mirstība pieaugs arī elpošanas sistēmas slimnieku vidū, un tas saistīts ar gaisa piesārņojumu.

 

Gaiss un veselība

"Par būtisku pilsētvides gaisa piesārņojuma avotu joprojām tiek uzskatītas autotransporta radītās izplūdes gāzes, bet attiecībā uz veselību kā nozīmīgākie piesārņotāji dominē slāpekļa dioksīds (NO2), sīkās cietās PM10 un PM2,5 daļiņas, kuru izmērs nepārsniedz attiecīgi 10 un 2,5 mikrometrus, kā arī tā dēvētais piezemes ozons (O3), kas veidojas zemes virsmas tuvumā, ja noteikts daudzums slāpekļa oksīdu reaģē ar saules gaismu. Joprojām Eiropā nereti ir vērojama šo piesārņotāju paaugstināta koncentrācija," stāsta N. Kadiķis.

Saistībā ar klimata pārmaiņām gaisa piesārņojuma ietekme pastiprinās ilgstoša sausuma laikā, savukārt lietus gaisu attīra, jo īpaši no putekļu piesārņojuma.

Palielināta slāpekļa dioksīda un piezemes ozona koncentrācija izraisa acs gļotādas kairinājumu, kā arī elpceļu un rīkles gala kairinājumu, kas izraisa klepu. Ilgstošas iedarbības rezultātā var rasties elpceļu alerģiska iekaisuma reakcija. Ilgstoša slāpekļa dioksīda iedarbība veicina hroniska bronhīta attīstību, hronisku aizsmakumu un apgrūtinātu elpošanu, pavājinās arī plaušu funkcijas. Cilvēki, kuriem jau ir kādas elpvadu saslimšanas, piedzīvo slimību saasinājumu un biežāk tiek hospitalizēti. Kaut gan tiek uzskatīts, ka gaisa piesārņojums nav galvenais faktors, kas rada saslimšanu ar astmu, slikta gaisa kvalitāte var provocēt astmas lēkmes tiem, kas jau slimo ar šo kaiti. Piezemes ozons turklāt ir arī kaitīgs augiem, tā ietekmē samazinās dažādu kultūraugu ražība, cieš meži.

Arī PM10 un PM2,5 daļiņu paaugstināta koncentrācija var izraisīt elpceļu kairinājumu un iepriekš minētos veselības traucējumu simptomus, bet ilgstoša paaugstinātas koncentrācijas iedarbība var izraisīt plaušu, kā arī sirds un asinsvadu saslimstību, jo šīs sīkās daļiņas var nokļūt dziļi plaušās un caur plaušu alveolām pat nonākt asinsrites sistēmā. Iespējams arī plaušu vēža risks, ja šīs putekļu daļiņas ir papildus piesaistījušas smagos metālus vai kādas citas organiskas kancerogēnas vielas.

Taujāts, kādi, viņaprāt, pasākumi jāveic Rīgā, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, N. Kadiķis min autotransporta plūsmas samazināšanu Rīgas centrālajā daļā, kā arī sabiedriskā transporta un velotransporta izmantošanu, joprojām paplašinot veloceliņu tīklu, piemēram, Brīvības ielā līdz Gaisa tiltam. "Ideāls risinājums būtu tā saucamo park and ride zonu izveidošana pilsētas nomalēs, par ko sen jau tiek runāts un kas sekmētu to, ka automašīnas tiek atstātas bezmaksas stāvvietās, bet to īpašniekiem ir tiesības pilsētas sabiedrisko transportu izmantot bez maksas. Bezmaksas sabiedriskais transports, kāds ir ieviests, piemēram, Tallinā, vispār ir labākais sabiedriskā transporta popularitātes veicinātājs, bet viss ir atkarīgs no pilsētas finansiālajām iespējām," uzskata N. Kadiķis un piebilst: "Līdz 2019. gadam paredzētā ogļu pārkraušanas terminālu pārvietošana no Rīgas pilsētas gandrīz vai centrālās daļas uz Krievu salas termināli ir nozīmīgs pasākums, kas veicinās cieto daļiņu piesārņojuma samazināšanos, jo īpaši attiecībā uz tā vizuāli redzamo frakcijas daļu, kas gan nav tik kaitīga veselībai kā ar aci neredzamās PM10 un PM2,5 daļiņas, tomēr iedzīvotājus ļoti satrauc. Ir jānovērš smaku piesārņojums no naftas produktu pārkraušanas termināliem, ieviešot modernas ostu pārkraušanas operāciju tehnoloģijas. Smaku piesārņojums joprojām uzskatāms par būtisku gaisa kvalitātes problēmu Rīgā kopumā, kas ievērojami pasliktina ostas apkārtnē mītošo cilvēku dzīves kvalitāti."

 

Eksotisko pārnēsātāju saslimšanas

Starp nozīmīgiem klimata pārmaiņu riskiem eksperti ierindo arī saslimšanas, kas saistītas ar tā dēvētajiem eksotiskajiem pārnēsātājiem. "Klimatam kļūstot siltākam, eksotiskie pārnēsātāji paplašina savu teritoriju uz ziemeļiem, piemēram, malārijas odi. Šie odi pie mums jau ir konstatēti, tomēr nav konstatēts, ka tie pārnēsātu malārijas slimības ierosinātāju. Ziemām kļūstot siltākām, ar šo un virkni citu eksotisku infekcijas slimību varam saskarties arī mūsu reģionā," stāsta N. Kadiķis un min piemēru Eiropā, kur Spānijā jau izplatās Rietumnīlas drudzis – Āfrikas kontinentam raksturīga saslimšana.

Veicot Latvijas peldūdens monitoringu un uzraudzību, Veselības inspekcijas speciālisti jau vairākus gadus konstatē mūsu apstākļiem neparastu saslimšanu – tā saucamo peldētāju niezi. N. Kadiķis skaidro: "Ūdenstilpes analīzes uzrāda tīru ūdeni – nav ne mikrobioloģiskā piesārņojuma, ne alerģiskas reakcijas izraisoša ķīmisku vielu piesārņojuma, bet cilvēkiem – it īpaši maziem bērniem – pēc peldēšanās uz ādas parādās niezoši izsitumi. Vairākus gadus iepriekš ziņas par tādu parādību izplatījās Vācijā, mēs tām nenoticējām, jo šķita, ka tās ir tā dēvētās viltus ziņas vai pārspīlējumi. Taču nu jau divus, trīs gadus to konstatējam Latvijā. Pirmās oficiālās ziņas par peldētāju niezi nāca no Dubkalnu karjera Ogres Zilo kalnu dabas parkā. Apsekojot šo vietu, atklājās, ka ūdenstilpe ir ideāla peldēšanās vieta – kristāldzidrs ūdens ar grants gultni. Izrādījās, ka peldētāju niezi izraisa parazitārie tārpi trematodes – to šizostomu dzimtas pārstāvji, respektīvi, kāpuri."

Šizostomām ir divi pārnēsātāji – ūdensputni, ar kuru fekālijām oliņas nokļūst ūdenstilpē, un gliemeži. No oliņām izšķiļas pirmā kāpuru paaudze, kura parazitē gliemežos, no tiem savukārt attīstās otra kāpuru stadija – cerkārijs, un tas meklē savu galveno saimnieku. Tas var būt ūdensputns vai arī ūdens zīdītājs, piemēram, bebrs, bet var būt arī cilvēks, kura ādā parazīts mēģina ieurbties. Tropu zemēs šizostomas kāpuri var iekļūt pat cilvēka asinsrites sistēmā, par laimi, Latvijā konstatētās šizostomu sugas tikai mēģina ieurbties ādā, jutīgiem cilvēkiem – un pasaulē tādu ir ap 50% – izraisot mokošu alerģiju. Nepatīkamais process norisinās, peldētājam iznākot laukā no ūdens un ādai žūstot.

"Arī mūs tas ir piemeklējis klimata pārmaiņu dēļ. Šie organismi Latvijā nokļuvuši siltā klimata dēļ – virzoties uz jauniem areāliem, iespējams, ar inficētiem putniem, bet tikpat labi ar kuģu balastūdeņiem. Tādā veidā pie mums nokļūst arī jūras invazīvās sugas – ja ir piemēroti klimata apstākļi, tās te izdzīvo," stāsta N. Kadiķis.

Lai arī šogad Veselības inspekcijā nav saņemti ziņojumi, tomēr tiek uzskatīts, ka vēl viena peldvieta Latvijā, kur peldētājus var apdraudēt minēto parazitāro tārpu mikroskopiskie kāpuri, ir Dambjapurva ezers Rīgā, Mežciema rajonā. Lai izvairītos no minētajiem kāpuriem, var palīdzēt tikai profilaktiskas darbības, respektīvi, rūpīga noslaucīšanās ar dvieli tūlīt pēc peldes, neļaujot ādai nožūt. Bērnus gan nevajadzētu laist peldēties šādās vietās, jo smagākos gadījumos alerģiskas reakcijas var izraisīt drudzi. "Nevar izslēgt, ka šizostomas varētu būt arī vēl kādos mazos, noslēgtos Latvijas ezeriņos," piebilst Veselības inspekcijas speciālists.

 

Risinājumi nav sarežģīti

Pielāgošanās stratēģijā kā divas lielākās prioritātes, kam paredzēta virkne pasākumu, izvirzīti siltumdūrieni karstuma viļņu ietekmē un ietekme uz veselību sirds un asinsvadu saslimšanu pacientiem.

"Rietumeiropā risinājums ir gaisa kondicionieru ierīkošana un gaisa vēsināšana. Latvijā mājokļos tie gan nav plaši izplatīti. Lai pasargātu vecāka gadagājuma cilvēkus un hroniskus slimniekus, kam gaisa kondicionieru ierīkošana viņu mājokļos var būt finansiāli grūti īstenojama, sociālās aizsardzības jomā paredzēts, ka sociālās palīdzības dienesta pārstāvji vientuļos un slimos cilvēkus pastiprināti apmeklēs, kad laukā gaisa temperatūra ir augsta, karstuma viļņu laikā. Savukārt pašvaldībām jāierīko vietas, kur notiek gaisa vēsināšana un kur cilvēkiem patverties, kā arī jāsniedz informācija par attiecīgajām patvēruma vietām," stāsta N. Kadiķis un turpina: "Karstuma dūrieni vispirms skars lielpilsētas iedzīvotājus, laukos karstumu var pārciest labāk un ir dažādas iespējas, kā no karstuma dūriena izvairīties. Pilsētas dzīvokļos tādas iespējas ir minimālas. Jārēķinās arī, ka pieaugs hospitalizāciju skaits, slimnīcām jābūt tam gatavām."

Ir virkne paņēmienu, ko katrs pats var realizēt karstuma viļņu laikā, piemēram, bieža grīdu mazgāšana vai noēnojumu izveidošana ar žalūzijām mājoklī, kā arī galvassegu valkāšana un pastiprināta ūdens uzņemšana organismā.

Arī pilsētplānošanā ir dažādi paņēmieni, kas iedzīvotājiem palīdz atvieglot karstuma pārciešanu, – tie ir apstādījumi un plašas zaļās zonas, jumtu krāsošana baltā krāsā, kas mazina pilsētas sakaršanu, vai jumta dārzu ierīkošana. "Tiem jābūt centralizētiem lēmumiem, kur visi pieturas pie šādas stratēģijas. Pat modes industriju var virzīt uz balta un gaišu toņu apģērba popularizēšanu. Tie ir globāli risinājumi, bet tajā pašā laikā ne pārāk sarežģīti, iespējams, tikai prasa ilgāku laiku to ieviešanai," atzīst N. Kadiķis.

Klimata eksperti arī mudina ņemt vērā – iespējama klimata pārmaiņu izraisīta cilvēku migrācijas pastiprināšanās no klimata pārmaiņu vissmagāk skartajiem rajoniem, un šī migrācija daudzkārt var pārsniegt to, ko novērojām līdz šim karadarbības dēļ Sīrijā un Irākā.


Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pārstrādāts ir vērtīgāks

Zināms, ka tekstila ražošana nodara kaitējumu apkārtējai videi tikpat lielā mērā, kā to paveic naftas industrija. Taču pēdējos gados parādās arvien vairāk uzņēmēju, kas meklē dabai draudzīgas alt...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena