Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Iegūst kūdru, saudzē dabu un arī ārstē cilvēkus

Ievērojot likumu, arī īpaši aizsargājamā dabas teritorijā var saimniekot veiksmīgi. Ķemeru nacionālajā parkā kūdru iegūst dziednieciskiem nolūkiem.

Ķemeru nacionālais parks ir ļoti daudzveidīga teritorija ne tikai dabas, bet arī kultūras vēstures ziņā. Laika gaitā šīs teritorijas vērtīgie dabas resursi tikuši izmantoti dažādiem mērķiem. Piemēram, no 1838. līdz 1995. gadam Ķemeros darbojās elitārs kūrorts, kur dziedniecībā izmantoja Ķemeru apkārtnes sērūdeņus un ārstnieciskās dūņas.

Purvi aizņem ceturto daļu no nacionālā parka teritorijas, un te sastopami visi trīs purvu tipi – zemais‚ pārejas un augstais. Nozīmīgākie augstie jeb sūnu purvi ir Lielais Ķemeru tīrelis‚ Raganu purvs un Zaļais purvs. Dabas vērtību saglabāšanas labā svarīgi, lai cilvēks ar savu darbību purvus ietekmētu iespējami maz. Ķemeru purvi ir valsts mērogā nozīmīga, unikāla sērūdeņu veidošanās vieta. Zem Lielā Ķemeru tīreļa, Raganu purva un Slokas purva kūdras masīviem veidojas sērūdens, kas avotu veidā vietām izplūst virszemē. Padomju gados sērūdens veidošanās zonas aizsardzība palīdzējusi vairākus lielos purvus saglabāt relatīvi maz pārveidotus. Tomēr tos skārusi saimnieciskā darbība - kūdras ieguves dēļ ir izmainīts ūdens līmeņa režīms vairākos Ķemeru purvos – Labajā, Kašķu un Seklajā purvā, arī Smārdes tīrelī. Šie purvi pārvērtušies seklu dīķu, niedrāju un kokiem aizaugušu kūdras lauku mozaīkā. Meliorācijas un kūdras ieguves ietekme skārusi arī Slokas purvu, kur mūsdienās vairs tikai fragmentāri saglabājušās augstā purva iezīmes. Arī mazāk skartajos – Lielajā Ķemeru tīrelī, Raganu purvā un Zaļajā purvā – jūtama meliorācijas ietekme, kas izpaužas purvu aizaugšanā. Kopš 2004. gada Ķemeru nacionālais parks ir iekļauts Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā. Tomēr kūdru te iegūst, lai izmantotu ārstnieciskos nolūkos.

 

Derīgais izraktenis
Baltijā dūņu dziedniecības pirmsākumi meklējami XVIII gadsimtā, kad 1795. gadā tika nodibināta Baldones sanatorija. XIX gadsimtā tika uzsākta dūņu izpēte un izmantošana Ķemeru kūrortā. Dūņas jeb peloīdi ir ar ūdeni piesātinātas nekonsolidējušās ūdensbaseinu nogulas, kas tiek klasificētas kā derīgie izrakteņi. Dūņu veidošanās notiek, mijiedarbojoties dažādiem dabas faktoriem – ģeoloģiskajiem, klimatiskajiem, hidroloģiskajiem, fizikāli ķīmiskajiem un bioloģiskajiem. Pie dziednieciskajām dūņām pieder dabiskie veidojumi, kuri sastāv no ūdens, organiskajām vielām un minerālvielām. Latvijā dūņu krājumi izvietoti nevienmērīgi – lielākās dūņu ieguves vietas ir Baldonē, Ķemeros, Liepājā un Daugavpilī.

1981. gadā tika atklāts kūdras dūņu ieguves karjers Slokas purvā. Kūdras dūņas ir purvu nogulas, kuru veidošanās notiek, mikroorgansmu darbības rezultātā bezskābekļa vidē sadaloties augu valsts atliekām. Netālu no Slokas – Kaņiera un Babītes ezeros – atrodamas arī sapropeļa dūņas. Lai kūdras dūņas izmantotu ārstniecības nolūkā, tām jāatbilst noteiktiem kvalitātes novērtēšanas kritērijiem, piemēram, mitrumam jābūt ne mazākam par 60%. Vēl novērtē piesārņotību, organisko vielu klātbūtni, sadalīšanās pakāpi un citus faktorus. Obligāti ņem vērā arī dūņu sanitāro stāvokli. 

Kūdras dūņu dziedniecība ieteicama pie dažādām saslimšanām. Vēsturiski Ķemeru kūrortā vispārējo dūņu peldi gatavoja, 200 litrus ietilpīgā vannā saliekot 40 kilogramus jeb trīs spaiņus ar procedūrai sagatavotām dūņām, vannu piepildīja ar siltu sērūdeņraža minerālūdeni un dūņu masu samaisīja ar ūdeni. Pelde ūdenī, kura siltums bija 38 līdz 39 grādi, ilga 10 līdz 20 minūtes. Šīs tradīcijas rūpīgi saglabātas kūrorta rehabilitācijas centrā Jaunķemeri Jūrmalā. Dziednieciskās kūdras dūņas procedūrām Jaunķemeri iegūst Ķemeru nacionālā parka teritorijā, ar kuru izveidojusies veiksmīga sadarbība, kas apliecina, ka dabas aizsardzības principu ievērošanu un dabas resursu ieguvi iespējams apvienot.

 

Dieva dota iespēja
Ar Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri Medicīniskās rehabilitācijas un ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāju, neiroloģi Elīnu Malkielu tiekamies Ķemeru nacionālajā parkā netālu no Slokas ezera pie kūdras ieguves lauka. "Dabas dziedniecību esam pārņēmuši no Ķemeru kūrorta, jo mans vectēvs Mihails Malkiels, kurš dibināja Jaunķemerus, bija strādājis Ķemeru kūrortā un uzskatīja, ka dabas dziedniecība ir Dieva dota un šī iespēja jāattīsta. Latvija ir unikāla kūrorta valsts – nevienā citā pasaules kūrortā nav atrodamas vienuviet dūņas, minerālie ūdeņi, jūras tuvums un klimats, kas ir labvēlīgs kūrortam un cilvēka veselībai," stāsta Malkiela un turpina: "Ķemeru kūrortā vēsturiski izmantoja sērūdeņradi un nātrija hlorīda minerālūdeni. Jaunķemeros vēl ārīgai lietošanai tiek izmantots joda – broma minerālūdens, kas ir koncentrēts, iedarbīgs ūdens cilvēkiem ar vāju veģetatīvo nervu sistēmu, augstu stresa līmeni ikdienā. Ļoti labi relaksē. Arī dūņu dziedniecības metodi izmantojam tiešu tādu, kāda bija Ķemeru kūrortā. Papētot patiesībā ir mazliet kauns par to, ka daudzās Jūrmalas viesnīcās, SPA un medicīniskajās iestādēs izmanto nevis Ķemeru dūņas, bet iepērk, piemēram, sapropeļa dūņas."

Jaunķemeri pašlaik ir lielākie kūdras patērētāji nacionālajā parkā, šīs tiesības ieguvuši, piedaloties Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotajā izsolē. "Piedalīties izsolēs var jebkurš, kam ir pieredze ieguvē un kas plāno izmantot dūņas ārstnieciskos nolūkos. Taču, lai sāktu saimniecisko darbību nacionālā parka teritorijā, nepieciešami ieguldījumi. Likums paredz, ka ieguves procesā jāievēro dabu saudzējošas metodes, piemēram, te nevar pastāvīgi atrasties traktors ar iedarbinātu motoru, te nevar atstāt atkritumus, jāizbūvē ieguvei saudzīgi pievadceļi. Ne katrs uzņēmums vēlas darboties, ievērojot šādas prasības," atzīst Malkiela. 

Latvija ir unikāla kūrorta valsts – nevienā citā pasaules kūrortā nav atrodamas vienuviet dūņas, minerālie ūdeņi, jūras tuvums un klimats, kas ir labvēlīgs kūrortam un cilvēka veselībai

Kūdru kūrorta rehabilitācijas centra vajadzībām te iegūst ar ekskavatoru aptuveni reizi mēnesī 30 tonnu apjomā. Reglamentējošie likumi paredz noteiktu dziļumu, līdz kādam drīkst rakt kūdras slāni, atstājot kūdras veidošanās procesam nepieciešamo aizsargslāni. Svarīgi ir arī neizjaukt pazemes ūdeņu cirkulāciju. Norakto kūdru nogādā Jaunķemeros speciāli izveidotā glabātuvē, kur, ar rokām atlasot saknes un citus dabiskos piejaukumus, tā tiek sagatavota dziednieciskiem nolūkiem.   

Izrādās, purvā iegūto kūdru nevar izmantot uzreiz, tai ir jānostāvas un, ja pacientu rehabilitācijas centrā ir daudz, krājumiem jābūt. "Tāpēc ne katra iestāde izvēlas piedāvāt dūņu terapijas pakalpojumus – ir jābūt glabātuvei. Te nepieciešams arī roku darbs, un ir jābūt speciālām iekārtām, kas sasilda dūņas līdz procedūrām paredzētajai 42 grādu temperatūrai. Lai iegūtu kūdru, purvā jāizbūvē ceļš. Starp citu, iepriekšējā kūdras ieguves laukā mums nozaga ceļu! Tas bija veidots no metāla, bet mēs atradām zagli. Tāpēc tagad esam uzlikuši žogu, vārtus un ierīkojuši signalizāciju," pastāsta Malkiela un turpina: "Likums arī nosaka, ka saimniekošanai jābūt rūpīgai un jānodrošina kūdras reģenerācijas process, jo kūdra atjaunojas. Mēs izmantotās dūņas vedam atpakaļ uz purvu, tās nogādājot Dabas aizsardzības pārvaldes noteiktajā reģenerācijas laukā. Tiesa, ne viss šajā ziņā ir tā, kā gribētos. Piemēram, padomju laikos Ķemeros bija kūrortoloģijas laboratorija, un visa dūņu ieguve, izpēte, reģenerācija tika stingri novērota. Protams, tajos laikos tam bija resursi, savukārt mūsu laikos tādu iespēju nav, bet joprojām kūdras ieguvi veicam ļoti saudzīgi un izmantotās dūņas vedam uz reģenerācijas laukiem." 

 

Sirdsapziņas princips
Ar terminu "reģenerācija" saprot izmantoto dūņu uzglabāšanu reģenerācijas baseinos noteiktu laiku, līdz fizikāli ķīmiskie un sanitārie parametri tās ļauj izmantot atkārtoti ārstnieciskos nolūkos. Elīna Malkiela domā, ka izmantoto dūņu izpēte ļautu izmantot medicīnā arī reģenerētās dūņas.

Jaunķemeru iegūtās dūņas pērk arī citas Jūrmalas kūrortiestādes, taču, kā atzīst Malkiela, reglamentējošu normu, kā tās tiek pielietotas citviet, diemžēl nav un Jaunķemeri ir arī vienīgā iestāde, kas izmantoto materiālu ved reģenerācijai. "Tas ir sirdsapziņas princips – vai nu saglabāt tradīciju un dūņu terapiju veikt tā, kā to savulaik darīja Ķemeru kūrortā, vai pielāgot cita veida izmantošanu. Jūrmalā kā kūrortpilsētā tas tiešām ir sirdsapziņas jautājums," uzsver Malkiela.

Jaunķemeros rehabilitācijai izmantoto dūņu apjoms ir atkarīgs no ārstniecisko procedūru daudzuma un mediķu norādījumiem pacientiem. "Ar skepsi noraugos uz SPA piedāvājumiem, kur dūņu terapija netiek pielietota zinošu mediķu vadībā. Arī pie mums daudzi pacienti brauc tieši dūņu terapijas dēļ, bet izrunājas ar ārstu un izrādās, ka pacientam šī metode nav vēlama. Patiesībā dūņu terapijai ir daudz kontrindikāciju, ko cilvēki ne vienmēr apzinās. Tā ir smaga un karsta procedūra," norāda Malkiela.

Patiesībā dūņu terapijai ir daudz kontrindikāciju, ko cilvēki ne vienmēr apzinās. Tā ir smaga un karsta procedūra

Dūņu terapijā jāievēro princips – jo aktīvāka ir slimība, jo dūņu terapijai jābūt saudzējošākai. Jāizvēlas atbilstoša dūņu temperatūra, procedūru ilgums, skaits un biežums. Atbilstoši saslimšanai arī jāizvēlas arī optimāls dūņu procedūru veids. Kūdras dūņu dziedniecība ir indicēta pie dažādām saslimšanām, kuru patoģenēzē ir iekaisuma process, organisma imūnbioloģiskās reaktivitātes un audu trofikas traucējumi. Jaunķemeros pacientiem tiek izveidots individuālās rehabilitācijas plāns, kurā ir apvienotas klasiskās rehabilitācijas tehnoloģijas un fizikālās terapijas ietvaros – dabas dziednieciskās metodes. 

Vides Diena apskatīja kūrorta rehabilitācijas centra dūņu sagatavošanas telpu. Iepriekš nožāvētas dūņas speciālā iekārtā tiek sajauktas ar sērūdeņraža minerālūdeni, uzsildītas līdz 52 grādu temperatūrai un tad spaiņos transportētas tālāk uz procedūru telpām. Pacientam aplikācijām lietotās dūņas noteikta biezuma slānī ir aptuveni 42 grādus siltas. Vienā reizē var tikt izmantoti pat trīs spaiņi šī dziednieciskā dabas materiāla.

Dūņu procedūrām ir izteikts terapeitiskas pēcdarbības efekts. Daudzi efekti, kas rodas procedūras laikā, turpinās vēl divas līdz 24 stundas pēc procedūras beigām. Katras nākamās procedūras efekts summējas ar iepriekšējās procedūras efektu, tāpēc pilnā ārstēšanās kursā gūtie uzlabojumi ir nozīmīgāki un noturīgāki par vienas vai dažu procedūru ieguvumiem. 

"Eiropā klasiskajā rehabilitācijā dabas dziedniecību tik plaši nepielieto kā Latvijā, vismaz tā, kā to kādreiz darīja Latvijā. Pacienti gan tiecas pēc dabas dziednieciskajām metodēm. Jūrmalai ir piešķirts kūrortpilsētas statuss, taču, pilsētu attīstot kā kūrortu, pašvaldībai būtu vairāk jāsekmē dabas faktoru izmantošana, kas Jūrmalu savulaik arī padarīja slavenu. Te nevajadzētu attīstīt tikai izklaides iespējas, bet tā ir politiska gribēšana – tiešām būt kūrortam vai tikai nosaukumam. Manuprāt, Jūrmalā būtu jāattīsta medicīniskā joma, jo kūrorts ir vieta, kur ārstē. Turklāt pilsēta ir unikāla ar to, ka daļa tās atrodas nacionālajā parkā. Dabas resursu izmantošanu ar dabas aizsardzību var apvienot – tikai ir jāievēro likums un viss jādara racionāli. Ja mēs to varam, tad kāpēc lai nevarētu citi?" teic Malkiela. 

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pavasara darbi mežā

Ik pavasari a/s Latvijas valsts meži mežkopju dienaskārtībā ir trīs aktuālākie darbi – jaunu koku stādīšana, cīņa ar atkritumiem dabā un mežu ugunsdrošības uzturēšana.

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena