Dienas aptaujātie būvmateriālu ražotāji vienlaikus paši iegūst arī derīgos izrakteņus. To atradnes uzņēmumiem vai nu pieder, vai arī tās tiek nomātas. Kā norāda uzņēmēji, derīgo izrakteņu ieguve ir samērā dārgs un darbietilpīgs process. Šīs izmaksas, protams, atspoguļojas arī būvmateriālu cenā, tomēr, kā atzīst ražotāji, ar Rietumeiropas valstu būvmateriālu cenām Latvijā ražotie būvmateriāli droši var konkurēt. Tāpat ražotāji norāda, ka prasības, lai iegūtu licenci derīgo izrakteņu atradnes izmantošanai, ir sarežģītas un laikietilpīgas, vienlaikus gan atzīst - prasības ir adekvātas, jo tās ir saistītas ne vien ar saimniecisko darbību, bet arī vides aizsardzību.
Būvmateriālu ražošanas apjoms ir cieši saistīts ar pieprasījumu tirgū, kas tiek vērtēts kā svārstīgs un lielā mērā atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī. Īpaši tas attiecināms uz pieprasījumu pēc ceļu būves jomā izmantojamiem būvmateriāliem. Jāteic, ka vieglāk klājas tiem ražotājiem, kuri savu produkciju - būvmateriālus - var arī eksportēt, jo viņiem nav jāpaļaujas tikai uz vietējo pieprasījumu. Tomēr ne visus būvmateriālus iespējams eksportēt, jo transportēšanas izmaksas ir visai lielas.
Dārgais ieguves process
Būvmateriālu ražotāja SIA Knauf rūpnīcas direktors Arnis Ivanovs stāsta, ka uzņēmumam pieder viena derīgo izrakteņu atradne, kurā tiek iegūts ģipšakmens. No šā izrakteņa drupināšanas un vārīšanas rezultātā tiek iegūts ģipsis, no kura tiek ražots ģipša apmetums un ģipša kartona plāksnes, ko izmanto sienu un griestu apšūšanai.
"Mums licence uz konkrētās atradnes izstrādi ir izsniegta uz 25 gadiem, un gadā mēs iegūstam 300 000 tonnu ģipšakmens. Jāpiebilst, ka šā izrakteņa iegūšana ir dārga un tā ir galvenā izmaksu pozīcija mūsu ražotajai produkcijai. Latvijā mēs vienīgie ražojam ģipša apmetumu un ģipša kartona plāksnes, tā ka konkurējam tikai ar ievesto produkciju. Cenu ziņā daudz lētāki ir attiecīgi Polijā ražotie produkti, jo tur ģipša ieguve ir daudz lētāka - galvenokārt tāpēc, ka tas rodas kā atkritumu produkts Polijas daudzajās ogļu elektrostacijās. Mēs savu produkciju arī eksportējam - pārsvarā uz Lietuvu, Igauniju, Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju. Pašlaik mēs veicam ietekmes uz vidi novērtējumu vienai ļoti lielai ģipšakmens atradnei, kas atrodas Salaspilī - tikai sešu kilometru attālumā no mūsu rūpnīcas. Mums bažas gan rada tas, ka pašlaik izskatās - tieši tur ies dzelzceļš Rail Baltic, bet mēs būtu ļoti ieinteresēti vispirms veikt šīs atradnes izstrādi, jo ģipšakmens krājumi tajā patiešām ir milzīgi." Ivanovs arī stāsta, ka pašlaik ģipšakmens atradnēs strādā 12 cilvēku un rūpnīcā - 187 darbinieki.
Būvmateriālu ražotājs Siguldas būvmeistars ir specializējies dolomīta šķembu ražošanā, kas tiek izmantotas ceļu būves vajadzībām. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Libkovskis stāsta: "Mums pieder viena atradne Ropažu novadā, kurā iegūstam dolomītu. Rūpnīca atrodas atradnes teritorijā, kas ir ļoti pozitīvi, jo iegūtais dolomīts nav tālu jāved. Jāteic, ka dolomīta ieguve ir dārga, jo vienas smagās mašīnas, kas strādā atradnē, cena ir vairāki simti tūkstošu eiro."
Libkovskis arī uzsver, ka uzņēmuma investīcijas konkrētās atradnes izstrādē bez zemes iegādes ir trīs miljoni eiro. "Ja runājam par būvnieku pieprasījumu pēc mūsu ražotajām izejvielām, jāteic, ka tas varēja būt lielāks, jo mūsu ražošanas jaudas ir lielākas nekā pieprasījums. Patlaban mēs vēl neesam sasnieguši pirmskrīzes apjomus."
Kvalitāte augsta
Cita situācija ir uzņēmumā Lode, kas strādā ar pilnu jaudu, jo atšķirībā no Siguldas būvmeistara savu produkciju arī eksportē. Uzņēmums ražo apdares ķieģeļus, bruģi un keramiskās apdares blokus, izmantojot mālu, kuru iegūst savā atradnē. SIA Lode ražošanas direktors Sergejs Čertoks stāsta, ka māla ieguve ir gana sarežģīta, jo šis izraktenis parasti atrodas zem kāda cita slāņa (augsnes virskārta, grants, smilts), kas vispirms ir jānoņem. Turklāt šie slāņi ir biezumā no viena līdz četriem metriem. Ja māls atrodas zem ūdens līmeņa, no atradnēm vispirms jāizpumpē ūdens. Čertoks arī bilst, ka "dārgās māla ieguves dēļ mūsu ražotie ķieģeļi ir dārgi, bet tiem ir augsta kvalitāte. Jāteic, ka cenas ziņā mēs varam konkurēt ar Rietumeiropas valstu produkciju, bet Lietuvas un Igaunijas ražojumi ir lētāki, jo tur atradnes atrodas tuvāk rūpnīcām, līdz ar to transporta izmaksas ir zemākas, kā arī atšķiras mālu sagatavošanas process. Mēs savu produkciju lielos apjomos eksportējam uz Krieviju, nostiprināties tirgū palīdz tas, ka mūsu kvalitāte ir daudz augstāka nekā kaimiņvalsts ražojumiem".
Būvmateriālu ražotāja Cemex, kas nodarbojas ar cementa ražošanu, pārstāvis Ivars Celiņš stāsta, ka uzņēmumam pieder trīs derīgo izrakteņu atradnes - vienā tiek iegūts kaļķakmens, otrā - māls, savukārt trešajā - smilts un grants. Celiņš stāsta, ka derīgo izrakteņu ieguve ir samērā dārgs un darbietilpīgs process. Lai gan rūpnīca, kurā tiek pārstrādāts kaļķakmens, atrodas tikai 15 kilometru attālumā no atradnes, transportēšanas izmaksas ir ievērojamas.
Cemex pārstāvis arī atzīst, ka valsts noteiktās procedūras, lai saņemtu licenci derīgo izrakteņu ieguvei, ir sarežģītas un laikietilpīgas, tomēr - adekvātas. "Uzskatu, ka ietekmes uz vidi novērtējums noteikti jāveic, tā ir pareiza prasība. Jāpiebilst, ka šādas prasības ir arī citās Eiropas Savienības valstīs," norāda Celiņš.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu