Par retzemju elementiem jeb metāliem tiek dēvēti kopumā septiņpadsmit ķīmiskie elementi (lantanoīdi, skandijs un itrijs), kuri atrodami kopš skolas laikiem zināmās ķīmisko elementu tabulas apakšējā daļā. Visus šos retzemju metālus vieno tas, ka tiem piemīt augsta strāvas vadītspēja, vāja reakcija ar citiem ķīmiskajiem elementiem, kā arī vēl virkne citu ne mazāk noderīgu īpašību. Tas viss kopā padara tos par neaizstājamām sastāvdaļām elektroniskajās ierīcēs, dažādās iekārtās, tostarp optiskajos instrumentos, vēja enerģijas elektrostacijās, elektromobiļos un citviet, un pirmām kārtām – dažādu magnētu veidā.
Vērts gan piebilst, ka dabā retzemju metāli, pretēji to nosaukumam, nepavisam nav reti, tieši otrādi – tie sastopami ļoti bieži, taču tik nelielās koncentrācijās, ka to ieguve ir nevis vienkārši ekonomiski nepamatota, bet pat absurda. Arī nedaudzajās ekonomiski pamatotajās retzemju metālu raktuvēs to koncentrācija nav augsta, tādēļ vispirms šo metālu oksīdu, bet pēc tam jau pašu metālu ieguve apjomu ziņā ir gan ļoti ietilpīgs, gan arī viens no ekoloģiski viskaitīgākajiem rūpnieciskajiem procesiem, jo ieguves gaitā nākas izmantot lielu daudzumu skābes. Turklāt daļa no retzemju metālu ieguves blakus produktiem mēdz būt ar paaugstinātu radioaktivitāti.
Un ar to vēl visas raizes ar tiem nebeidzas. Tieši pats retzemju metālu tirgus globālā mērogā ir samērā neliels. Dažādos avotos aplēses atšķiras, taču vidēji tiek lēsts, ka starptautiskā tirdzniecība (starpvalstu eksports un imports) ar retzemju metāliem pagājušajā gadā bija trīs līdz četri miljardi ASV dolāru (apmēram tikpat eiro), bet visas pasaules kopējais retzemju metālu tirgus, ieskaitot arī iekšzemes tirgu – 10–12 miljardu ASV dolāru vērtībā. Viens no iemesliem, kādēļ trūkst pilnīgas informācijas par retzemju metālu apriti, ir fakts, ka tie tiek izmantoti arī militārām vajadzībām. Tā ir jau slepena informācija, un tādēļ analītiķi var vienīgi minēt, vai dati par šo metālu ieguvi un pārstrādi, kurus oficiāli publisko, piemēram, nozares līdere Ķīna, atbilst patiesībai, vai arī ieguves un pārstrādes apjoms ir jūtami lielāks par oficiāli uzrādīto (otrais variants šķiet ticamāks, lai gan pierādīt šādus apgalvojumus nav iespējams).
Tajā pašā laikā fakts, ka retzemju metālu tirgus ir samērā neliels, nedrīkst maldināt, jo galvenais šajā gadījumā ir produkcijas, kurā tie tiek izmantoti, vērtība. Tā globālā mērogā, pat pēc pieticīgām aplēsēm, ir ap diviem triljoniem ASV dolāru gadā, bet, ņemot vērā to izmantošanu militārām vajadzībām, ticamāk, vēl lielāka. Turklāt ir skaidrs: jo vairāk un plašāk tiks izmantoti dažādi augsto tehnoloģiju risinājumi, jo vairāk vajadzēs arī retzemju metālus.
KOPŠ AUKSTĀ KARA
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 7. - 13. marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!