Preses konference, kas veltīta vienai tēmai, kura jau pirms tam ieguvusi kritisku fonu, vispār valsts pārvaldē ir ārkārtas izņēmums, nevis prakse, jo tas konfliktē ar politiķu un ierēdniecības pamatinstinktu – pašsaglabāšanos. Šādi pasākumi burtiski brēc: ja tu esi palaidis garām šo tēmu vai neesi tai pievērsis uzmanību, šis nu ir pēdējais apstiprinājums, ka viedoklim jābūt, un jo kritiskākam, jo labāk.
Cita lieta, ja preses konferences (atcerēsimies vecos labos Einara Repšes laikus) revolucionārā atmosfērā tika sasauktas, lai norādītu uz tumsas spēkiem, vainīgajiem un kaitniekiem, kuri ko sastrādājuši pretēji jaunajai politiskajai vadībai. AM preses konference šādus trikus neizmantoja, un uzreiz nākas vilties – politikā šādi smalkumi parasti netiek novērtēti, drīzāk par tiem nākas maksāt.
Ja publikai vairāk vai mazāk skaidri, kaut vai ieliekot to ierēdņu vai padomnieku mutē, nenorāda, kurš vainojams skandālā, publika izraudzīsies kādu no tiem, kas servēti saplosīšanai. Otrdien tie bija knapi divus ar pusi mēnešus savā pirmajā izpildvaras amatā aizvadījusī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) un pieredzējušais AM valsts sekretārs Jānis Garisons. Pasākumu vadīja ministre, atstājot satrauktu un noraizējušos iespaidu, savukārt ministrijas augstākais ierēdnis (kurš šo saimniecību tur savās rokās, mainoties dažādu partiju ministriem) radīja ekskursanta tēlu, uz kuru brīžam zilu brīnumu iespaidu atstāj izskanējušais, brīžam tas, kā nepieredzējusī ministre pārvietojas pa mīnu lauku.
Ir pieredzēts ne viens vien ministriju iepriekšējās vadības mantojumā atstāts saimniecisks skandāls, un kā likums tā risināšanai parasti tiek mesti labākie spēki. Divu iemeslu dēļ – gan lai neļautu šim mantojumam politiski ievainot jauno ministru un tā politisko spēku, gan lai nelaistu garām iespēju to pavērst pret politisko konkurentu. Mūrnieces gadījumā rodas iespaids, ka viņu vienu pašu pametusi ne tikai AM ierēdniecība, bet pietiekamus juridiskus padomus nav nodrošinājusi arī pašas partija.
Jebkurā gadījumā šim skandālam, kas, visticamāk, aizsācies vairāku pretendentu saimnieciskā konfliktā, ir grūti iedomāties risinājumu, kas pārsniegs birokrātiskus lēmumus.
Galu galā, visus iesaistītos pirms tam vētījuši un no trases nav noņēmuši specdienesti, varbūt tādēļ Mūrniece savos patiesības meklējumos pagaidām izskatās tik vientuļa.