Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Aktuālās jauniešu balsis

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, ieskanas ierosinājumi mainīt vēlētāju vecuma slieksni un ļaut balsot jau no 16 gadu vecuma.

Uz to mērķtiecīgi virzās mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija, kur no 16 gadu vecuma jau var balsot pašvaldību vēlēšanās. Šā gada sākumā LETA vēstīja par Igaunijas valdības sagatavoto likumprojektu, kas no minētā vecuma ļautu balsot arī EP vēlēšanās. Šovasar 16–17 gadu vecie Igaunijas jaunieši vēl EP vēlēt nevarēs, bet nākotnē, visticamāk, gan. Turklāt jau 2022. gada rudenī LETA ziņoja, ka Vācijas Bundestāgs nolēmis – šīs valsts pilsoņi EP vēlēšanās turpmāk drīkstēs balsot no 16 gadu vecuma.

Mūsu valstī 8. jūnijā tiesības balsot EP vēlēšanās būs Latvijas pilsoņiem, kuri minētajā dienā jau ir sasnieguši 18 gadu vecumu, informē Centrālā vēlēšanu komisija. Viens no argumentiem, kas izskan pret vēlēšanu tiesību piešķiršanu agrākā vecumā, ir tāds, ka 16–17 gadu vecie jaunieši balsošot impulsīvi, uzķeršoties uz manipulatīvām priekšvēlēšanu kampaņām un tukšiem solījumiem un rezultātā ievēlēšot visādus populistus. Protams, tā var gadīties, taču ir jāatzīst, ka savdabīgas izvēles gan EP, gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās ir bijušas arī balsotājiem, kuru vecums krietni pārsniedz 18 gadus, un dīvaina izpratne par politiku ir uzņēmējdarbībā, kultūras pasaulē un pat pedagoģijā daudz sasniegušiem cilvēkiem ar lielu dzīves pieredzi.

Vēl viens arguments pret vēlētāju vecuma sliekšņa pazemināšanu ir tāds, ka tas būšot izdevīgi kreisajiem liberāļiem, bet ne nacionālkonservatīvajiem spēkiem. Daļēji tā var būt, jo agrā jaunībā izpratne par cilvēktiesībām un ģimenes jēdzienu mēdz būt tuvāka liberāļu nekā konservatīvo sludinātajiem modeļiem. Tomēr latviski nacionālais aspekts jaunajai paaudzei var izrādīties svarīgs. Jauniešiem krievu valodas prasme nav pašsaprotama, un viņi varētu balsot par politiķiem, kuri cīnās par to, ka Latvijā darbiniekiem nedrīkst pieprasīt krievu valodas zināšanas. Tāpat arī vismaz daļai jaunās paaudzes, kas augusi ar ziņām par to, ka 2014. gadā Krievija okupēja Krimu un 2022. gadā iebruka Ukrainā, ir skaidrs, ka Krievija ir agresorvalsts, un tā savus nākotnes biznesa, kultūras un citu jomu projektus neveidos, raugoties uz Maskavu.

Neapšaubāmi gados jaunais elektorāts ir uzskatos atšķirīgs, tāpat kā citās vecuma grupās, un galvenais, kas jāapzinās politiķiem, kuri vēlas iegūt jauniešu balsis, ir tas, ka tā ir digitālā laikmeta paaudze, kuru motivēt vispār doties uz vēlēšanu iecirkņiem var ar XXI, nevis XX gadsimta metodēm.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Politiskās intrigas

Tikai ar vienas dienas starpniecību varējām vērot divus savstarpēji nesaistītus un reizē saistītus piemērus, kā politiķi ļoti līdzīgas situācijas mēģina izdekorēt sev vēlamā izskatā.

Debates par pragmatismu

Republikāņu kontrolētā ASV Kongresa Pārstāvju palāta pēc gandrīz pusgadu ilgas vilcināšanās acīmredzami iekšpolitisku iemeslu dēļ, saistītu ar gaidāmajām ASV prezidenta un Kongresa vēlēšanām, 20. aprī...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē