Fragments no intervijas:Šopiektdien notiek Latvijas Ārstu biedrības pārskatu un pārvēlēšanu pilnsapulce, tāpēc pirmais jautājums jums kā tās ilggadējam vadītājam: kas paveikts iepriekšējā periodā?Es Ārstu biedrības vadībā stājos pirms astoņiem gadiem, tolaik liela daļa ārstu nemaz nezināja, kas ir Ārstu biedrība. Tagad katrs ārsts vismaz dažas reizes gadā ir spiests tajā ienākt.Kāpēc?Dažādas apmācības ārstiem, ārstu palīgiem, medicīnas māsām, pat farmaceitiem trijās telpās notiek katru dienu, ieskaitot sestdienu un svētdienu.Kas vēl?Mēs rīkojam 24 konferences gadā par ļoti dažādām tēmām. Pārsvarā starpdisciplināras - bijušas kopā gan ar veterinārārstiem, gan juristiem, bet ir arī, piemēram, tikai par akūto palīdzību. Katrā ziņā ļoti plašs spektrs.Trešais, kas būtu jāpiemin, ir Latvijas Ārstu biedrības pēdējos divos gados rīkotās katastrofu medicīnas mācības, kurās piedalās armija, zemessargi, policija, ugunsdzēsēji, ātrā palīdzība, slimnīcas un tā tālāk. Domāju, ka Zolitūdes traģēdijā medicīnas kļūdu nebija un tas zināmā mērā ir tāpēc, ka pirms tam mēs bijām atstrādājuši rīcību katastrofu gadījumā.Vēl mēs jau 25 gadus 11 reižu gadā izdodam žurnālu Latvijas Ārsts vienīgi ar medicīniska rakstura informāciju par konkrētu slimību ārstēšanu, diagnostiku, rehabilitāciju.Kopumā ņemot, Latvijas Ārstu biedrība pašlaik ir viena no ietekmīgākajām un, iespējams, arī viena no turīgākajām nevalstiskajām struktūrām valstī.Nupat sākusi strādāt jauna valdība, tagad top budžets. Kā to vērtējat?Ar šo valdību mūsu iespējas ietekmēt budžetu līdzinās nullei. Valsts budžeta finansējums veselībai ir daudz par mazu, tam būtu regulāri jāaug par 10% gadā. Bet es ar diezgan lielām cerībām raugos uz jauno veselības ministru Gunti Belēviču - ja viņš "nesaskaldīs daudz malkas", būs labi panākumi. Viņš ir gudrs, godkārīgs, ar labu izglītību. Viņa motivācija kļūt par labāko ministru ir ļoti laba. Patiesībā ceru, ka viņam ar budžetu veiksies labāk nekā iepriekšējiem ministriem, jo viņš ir "smagāks" pēc būtības, nekaunīgāks, agresīvāks.Pagājušos trīs gadus mēs dažreiz ministriju uzskatījām par savu fārmklubu, kurš slikti spēlēja, mēs mēģinājām tam palīdzēt. Varbūt tagad situācija mainīsies.Visu interviju ar Pēteri Apini lasiet laikraksta Diena piektdienas, 28.novembra, numurā!