Uz šāda fona aizvien aktuālāks kļūst jautājums par to, vai politiskās elites un biznesa vides attiecību maiņa mūsu valsts attīstību ietekmēs pozitīvi vai tieši pretēji. Te jāuzsver, ka jau gadiem neatrisināta problēma ir iespaidīgā ēnu ekonomika. 2019. gadā, kā atklāja SSE Riga pētījums Ēnu ekonomikas indekss, Latvijā ēnu ekonomika veidoja 23,9% no iekšzemes kopprodukta. (Dati par 2020. gadu vēl nav publiskoti.)
No vienas puses, var cerēt, ka pandēmijas ietekmē ēnu ekonomika būs mazinājusies, jo daudzi uzņēmēji 13–14 mēnešu laikā piedzīvojuši tādas situācijas, kad nepieciešams valsts atbalsts un korektiem nodokļu maksājumiem ir liela nozīme atbalsta saņemšanā. No otras puses, nedrīkst aizmirst, ka Covid-19 krīzes sākumā gan atbalsta piešķiršanas kritēriji, gan pieejamā atbalsta apjoms radīja vilšanos pat tādos biznesa vides pārstāvjos, kuri iepriekš bija lepojušies ar augstu nodokļu nomaksas disciplīnu, un valdības sākotnējo atbalsta politiku par pārspīlēti taupīgu un pārāk birokratizētu atzina pat banku sektora ekonomisti. Tiesa gan, ekonomistu, kā arī uzņēmēju organizāciju nostāja veicināja to, ka vēlāk kritēriji tika vienkāršoti, atbalsta apjoms – palielināts, un pēdējā laikā vairāki uzņēmēji dažādās diskusijās pauduši, ka valsts atbalstu kopumā vērtē atzinīgi.
Līdz ar to par ēnu ekonomikas veicināšanas risku jāuzskata ne jau tas, ka daži uzņēmēji ir apvainojušies uz politiķiem, jo nav saņēmuši atbalstu savam biznesam, bet gan valdības diskutablie lēmumi par ierobežojumiem. Jau daudz ir runāts par to, ka, piemēram, skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegums šos pakalpojumus dzina pelēkajā sektorā, un līdzīgi ir ar citiem pakalpojumiem, it īpaši, ja klientu loku veido privātpersonas.
To, ka ēnu ekonomika augtu epidemioloģisko aizliegumu rezultātā, mūsu valdība un arī Saeima varētu novērst, virzoties uz tautsaimniecības pielāgošanu reālajai epidemioloģiskajai situācijai un atsakoties no principa "Slēdzam visu, ko vien var aizslēgt!", jo pandēmijas pieredze rāda – tas der kā īstermiņa, bet ne ilgtermiņa risinājums. Turklāt kompānijas Kantar aprīlī veiktais pētījums ļauj secināt, ka liela daļa Latvijas sabiedrības joprojām respektē Covid-19 izplatības radītos riskus, tomēr vairs nevēlas ļauties visaptverošai kovidpanikai.
Aploksnes aiz slēgtām durvīm
Covid-19 pandēmija ir būtiski mainījusi pie varas esošo politiķu un uzņēmēju attiecības. Jau kopš pagājušā gada marta uzņēmējiem jārēķinās ar valdības lēmumiem par dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem, kas pirms pandēmijas šķistu gluži neiedomājami, bet vienlaikus arī valdība ir lēmusi par atbalsta pasākumiem daudzu nozaru uzņēmumiem un to darbiniekiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.