Ar karti un bez aploksnēm?

Diena jau vēstīja, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem pērn aplokšņu algas īpatsvars bijis 19,9% no visa darba samaksas apjoma, kas nav maz. Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis intervijā Dienai izklāstīja šīs problēmas risinājumu: "Jāskatās Zviedrijas piemērs, kur 98% darījumu tiek izmantoti bezskaidras naudas norēķini. Tiklīdz mēs pārejam uz šādu sistēmu, aploksne izzūd."

Nesen Diena pārliecinājās, ka Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā cilvēki tiek mudināti izmantot bezskaidras naudas norēķinus visai nepārprotamā veidā – piemēram, ir muzeji, kuros ieejas biļeti, kā arī suvenīrus un kafiju var iegādāties, maksājot ar norēķinu karti, nevis ar banknotēm un monētām. Turklāt gan Zviedrijā, gan citur pasaulē aizvien populārāki kļūst ar viedtālruni veicamie maksājumi. Tiesa gan, lai bezskaidras naudas norēķini neradītu tehniska rakstura grūtības, jānodrošina atbilstošā infrastruktūra. Diena nesen arī novēroja, ka Somijā tirdzniecības centrā netālu no Helsinku-Vantā lidostas ķīniešu tūristi vēlējās samaksāt par pirkumu, izmantojot viedtālrunī instalētu Āzijā, nevis Eiropā ierastu maksājumu sistēmu, un viņiem par prieku izrādījās, ka tehniskais risinājums šāda maksājuma veikšanai ir pieejams. 

Viedokli par to, vai atteikšanās no skaidras naudas likvidētu tautsaimniecības pelēko sektoru Latvijā, Diena vaicāja ilggadējam ēnu ekonomikas pētniekam Arnim Saukam, kurš apstiprināja, ka pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem mazinātu aplokšņu algu izplatību, taču mudināja ņemt vērā, ka ēnu ekonomiku veido ne tikai no rokas rokā iedotas banknotes un monētas. Te jāatceras gan starptautiskie naudas atmazgāšanas skandāli, kuri iedragājuši banku reputāciju dažādās valstīs, gan arī tas, ka tiek uzskatīts – neoficiāliem darījumiem, iespējams, tiek izmantotas kriptovalūtas. 

Līdz ar to, teorētiski pieļaujot, ka Latvija tiešām pārietu tikai un vienīgi uz bezskaidras naudas norēķiniem, jāsecina – aplokšņu algu izplatība varbūt arī mazinātos, taču ēnu ekonomika pilnībā neizzustu. Turklāt, pēc ekspertu domām, ēnu ekonomikas vērienīgākās shēmas parasti tiek īstenotas ne jau vienā, bet vairākās valstīs, un līdz ar to ir iznīdējamas tikai ar daudzu valstu kopīgiem spēkiem un neignorējot moderno tehnoloģiju radītās inovācijas.