Galvenais šajā gadījumā ir fakts, ka ASV lielākās IT korporācijas, tā dēvētais BigTech, ir ne tikai nodemonstrējušas iespējas radikāli ietekmēt politiskos procesus, bet arī rīkojas, vadoties nevis pēc tiesu lēmumiem, bet saviem politiskajiem priekšstatiem un visticamāk, ka arī pēc politiskā izdevīguma.
Notikušais nav pārsteigums, jo IT korporācijas, ņemot vērā to lomu masu saziņā un arī viedokļu veidošanā, jau sen ir ieguvušas nesamērīgi lielu varu. Tieši tāpat nav pārsteigums, ka korporācijas, kurām ir globāli mērogi un pretenzijas, atklāti nostājās liberālo globālistu pusē, vēršoties pret nacionālistu Trampu. Vienlaikus BigTech iespēju demonstrācija tikai paātrinās antiglobalizācijas tendences, neraugoties uz vēlmi pagriezt tās pretējā virzienā.
Šeit jāņem vērā, ka, vēl sākot ar 2008. gada krīzi, visas pasaules acu priekšā rit ASV kā globālā hegemona ietekmes un nozīmīguma mazināšanās, tā starptautisko institūciju – galveno liberālās globalizācijas virzītāju – degradācija.
Covid-19 pandēmija papildināja šo kopainu ar jaunām krāsām, tostarp uzskatāmi parādot, ka sociālie tīkli un citas IT korporāciju sniegtās komunikāciju iespējas ir ikvienam pats redzamākais no tiem faktoriem, kas joprojām satur kopā fragmentēto pasauli, nodrošinot tās informatīvo vienotību.
Izņēmums šajā ziņā, protams, ir Ķīna, kur ārvalstu IT korporācijas nespēlē nekādu lomu, jūtami mazākā mērā arī Krievija, kur pastāv savas alternatīvas gandrīz visiem ārvalstu risinājumiem, un vēl dažas, uz abu roku pirkstiem saskaitāmas valstis.
Pēc notikumiem ASV var nešaubīties, ka strauji pieaugs to valstu skaits, kuras tādā vai citādā veidā centīsies palielināt savu informatīvo suverenitāti un samazināt atkarību no lielajām IT korporācijām. Pat viskaismīgākos liberālā parauga demokrātijas un globalizācijas atbalstītājus diezin vai iepriecina doma, ka ir kādi ļaudis, kuri, vadoties tikai pēc saviem apsvērumiem, jebkurā brīdī var atslēgt jebkuru no saziņas ar ārpasauli, jo citu komunikācijas alternatīvu faktiski nav. Par citu uzskatu paudējiem šajā gadījumā vispār nav vērts runāt.
Šo centienu rezultāts savukārt būs valstu vai to alianšu norobežošanās (vai vismaz mēģinājumi norobežoties) savu informāciju tehnoloģiju zonu robežās, kas nozīmēs arī pasaules informatīvās vienotības ievērojamu mazināšanos.