WikiLeaks un Asanžs atpazīstamību ieguva 2010. gadā, kad vietnē tika publicēts liels apjoms slepenu dokumentu par ASV bruņoto spēku operācijām Irākā un Afganistānā, diplomātiskā sarakste u. c. Nedaudz vēlāk Zviedrija izvirzīja Asanžam apšaubāmas apsūdzības seksuāla rakstura noziegumos un WikiLeaks dibinātājs tika apcietināts Lielbritānijā. Pēc atbrīvošanas pret drošības naudu Asanžs, baidoties no izdošanas ASV, atrada patvērumu Ekvadoras vēstniecībā Londonā, kur pavadīja septiņus gadus, bet beigās tomēr tika izdots britu varasiestādēm, kuras tad arī kopš 2019. gada skata jautājumu par viņa ekstradīciju.
ASV Asanžam ir izvirzītas 18 apsūdzības par ASV Spiegošanas likuma pārkāpšanu un draud kopumā 175 gadus ilgs cietumsods. Nevienai citai valstij pretenziju pret Asanžu vairs nav, tomēr Lielbritānijā viņš turpina atrasties apcietinājumā, lai gan ievērojami pasliktinājies viņa veselības stāvoklis. ASV tikmēr turpina prasīt viņa izdošanu, lai gan tiek vēstīts, ka Asanžam tiek piedāvāta vienošanās – daļas apsūdzību atsaukšana apmaiņā pret vainas atzīšanu, kas ļautu cerēt uz ievērojami mazāku sodu ASV.
Vienlaikus kā ievērojama daļa sabiedrības daudzās valstīs, tā liels skaits nozīmīgu starptautisko organizāciju de facto uzskata Asanžu par politieslodzīto, lai gan jautājums par robežu starp vārdu brīvību un drošības interesēm, protams, ir diskutabls. Londonas Augstajai tiesai tikmēr bija jāsaka galavārds ekstradīcijas lietā, un tas ir izrādījies gana interesants. Atbilstīgi lēmumam ASV varasiestādēm trīs nedēļu laikā ir jāiesniedz t. s. apmierinošās garantijas (satisfactory assurances) – par virknes ASV Konstitūcijā noteikto tiesību ievērošanu, ka viņam netiks piespriests nāvessods, u. c. Ja garantijas iesniegtas netiks, Asanžam būs iespējams vēlreiz prasīt ekstradīcijas prasības noraidīšanu, kas nozīmēs arī viņa atbrīvošanu.
Ņemot vērā, ka ASV tuvojas prezidenta vēlēšanas, bet Asanžam ir liels skaits atbalstītāju arī ASV, it īpaši demokrātu vēlētāju vidū, prezidenta Džo Baidena administrācija var arī nokavēt prasīto dokumentu iesniegšanu vai atrast kādus iemeslus, kamdēļ tas nav iespējams. Tas būtu gana saprātīgs kompromiss. Vai tā arī notiks, šobrīd, protams, nav zināms, taču vismaz durvis šādai iespējai ir atvērtas.