Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Kompromiss Jaunkaledonijai?

Pagājušās nedēļas nogalē Francija un tās aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas politiskie spēki parakstīja vienošanos, saskaņā ar kuru Jaunkaledoniju paredzēts pasludināt par valsti, taču interesantā statusā – par valsti Francijas sastāvā, kuras esamība tostarp ierakstīta Francijas konstitūcijā

Atbilstīgi dokumentam, par kuru pirmais pasteidzās paziņot Francijas prezidents Emanuels Makrons, šā gada ceturtajā ceturksnī par vienošanās ratifikāciju balsos abas Francijas parlamenta palātas, bet pēc tam, jau 2026. gadā, par to notiks referendums Jaunkaledonijā.

Pati par sevi vienošanās ir mēģinājums izkļūt no nebeidzamās konfrontācijas starp Jaunkaledonijas pamatiedzīvotājiem kanakiem un Parīzes varas iestādēm. Turklāt kanakiem ir visi iemesli sašust par tādām lietām kā gadu desmitiem ilgu būtībā segregāciju (kuras dēļ viņi ir paši nabadzīgākie un mazāk izglītotie no visiem Francijas aizjūras teritoriju iedzīvotājiem), Parīzes mērķtiecīgiem centieniem mainīt Jaunkaledonijas etnisko sastāvu un to, ka ienākumi no niķeļa rūdas raktuvēm (Jaunkaledonijā atrodas 25% visas pasaules apzināto šā metāla rūdas krājumu) paliek nevis uz vietas, bet nonāk Parīzē. Kā arī pieprasīt neatkarību, atsaucoties uz visu iepriekš minēto.

Francija atteikties no kontroles pār Jaunkaledoniju tikmēr kategoriski nav gatava kā ekonomisku (pieminēto niķeļa rūdas raktuvju), tā ģeopolitisku un arī iekšpolitisku iemeslu dēļ. Ģeopolitiski kontrole pār Jaunkaledoniju ļauj Parīzei palikt Indijas un Klusā okeāna reģionā, bet iekšpolitiski – mazina rūgtumu par veselas plejādes bijušo koloniju Āfrikā galīgu aiziešanu no Francijas ietekmes sfēras, visbiežāk metoties Parīzei ģeopolitiski nedraudzīgu valstu apkampienos.

Šo iemeslu dēļ Parīzes piepilsētā Buživalā parakstītā vienošanās ir mēģinājums vienlaikus kā apturēt latento un nebeidzamo būtībā pilsoņu karu Jaunkaledonijā (kura dēļ Francija ir spiesta turēt salā savus bruņotos spēkus), tā nosargāt Parīzes ekonomiskās un politiskās intereses, kur iespējams atrast daudz līdzību ar to, kā 60. gados par nosacīti neatkarīgām valstīm kļuva daudzas Eiropas valstu kolonijas.

Cits jautājums tikmēr ir par šāda risinājuma spēju pastāvēt ilgtermiņā. Patlaban šāda vienošanās, protams, ir ievērojams Jaunkaledonijas neatkarības piekritēju sasniegums, taču nav skaidrs, kas notiks pēc tam, kad atklāsies, ka reālas neatkarības un iespēju pašiem pieņemt svarīgus lēmumus īpaši vairāk nav kļuvis. Visticamāk, ka arī Jaunkaledonija tad centīsies aiziet pa bijušo Francijas koloniju Āfrikā ceļu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē