Visiem, kuri uz Latvijas politiskās skatuves uzrāpušies nesen, derētu ņemt vērā, ka strīdi par bēgļu uzņemšanu nav sākušies šogad. Diskusijas noritēja jau tad, kad daža laba ambicioza partija uz politiskās skatuves nespēlēja pat ne epizodisku lomu, par galveno lomu nemaz nerunājot. Tā, piemēram, ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības (ES) līmenī plašas diskusijas par bēgļu uzņemšanu noritēja tad, kad Eiropas Komisijas priekšsēdētājs bija Žans Klods Junkers, kurš sliecās atbalstīt viedokli, ka ES dalībvalstīm jābūt solidārām un ka nav korekti bēgļu uzņemšanu uzvelt tikai uz Dienvideiropas pleciem. Taču jāatceras arī, ka jau toreiz tika uzsvērts, ka mūsu valsts, kurā ir viens no zemākajiem algu līmeņiem ES, nepilnīga sociālā atbalsta sistēma, kā arī vēss klimats, noteikti nav visu bēgļu sapņu zeme.
Jau pirms vairākiem gadiem tika atzīts, ka Latvija ir pievilcīga galvenokārt kā ģeogrāfisks tramplīns nokļūšanai Ziemeļvalstīs, kurās gan arī klimats ir vēss, bet toties algas un sociālais atbalsts ir augstā līmenī.
Šīs Junkera laika diskusijas atceroties, ir uzjautrinoši noraudzīties, kā Latvijas politiskās vides pirmziemnieki cenšas iestāstīt, ka bēgļu mūsu valstī ir maz tikai tādēļ, ka sabiedrības attieksme esot negatīva.
Skaidrs, ka ES līmeņa diskusijās bēgļu uzņemšanas tēma nekur nepazudīs arī turpmāk. To apzinoties, vēlamais variants mums pašiem Latvijā būtu šo tēmu uztvert bez savstarpēji naidīgām galējībām. Ieceļotāji, kuri nav eiropiešu izcelsmes, ir sastopami daudzviet ES dalībvalstīs.
Piemēram, šovasar Helsinkos bija ieraugāmas daudzas neeiropeiskas izcelsmes ģimenes, kas apmeklēja Somijas sabiedrības iecienītās kultūras un atpūtas vietas, un gaisotne, ko šīs ģimenes radīja, bija visnotaļ rāma un patīkama.
Tāpat arī ieceļotāju izveidotā biznesa vide – vai tie būtu krodziņi Berlīnē, veikali Upsalā vai viesnīcas Lisabonā – ir atstājusi pozitīvu iespaidu.
Tomēr derētu arī apzināties risku, kas ir saistīts ar naivo aicinājumu: jāuzņem bez izņēmuma visi cilvēki, kas grib ierasties Latvijā! Izvērtējumam par to, kādi cilvēki valstī tiek uzņemti un kādi ir šo cilvēku nodomi, ir jābūt. Terora akti, ko Eiropa piedzīvoja nesenā pagātnē, ir reāli notikumi, nevis ksenofobu izdomājumi.