Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Atkal strīdas par bēgļiem

Pēdējā laikā ir aktualizējies temats par bēgļu (šī jēdziena plašākajā nozīmē) uzņemšanu Latvijā, un diskusijās parādījušās asas viedokļu sadursmes starp radikālajiem ''velkomistiem'' (angļu valodā welcome – laipni lūgti) un ne mazāk radikālajiem ksenofobiem (ksenofobija – bailes un naidīgums pret svešiniekiem).

Visiem, kuri uz Latvijas politiskās skatuves uzrāpušies nesen, derētu ņemt vērā, ka strīdi par bēgļu uzņemšanu nav sākušies šogad. Diskusijas noritēja jau tad, kad daža laba ambicioza partija uz politiskās skatuves nespēlēja pat ne epizodisku lomu, par galveno lomu nemaz nerunājot. Tā, piemēram, ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības (ES) līmenī plašas diskusijas par bēgļu uzņemšanu noritēja tad, kad Eiropas Komisijas priekšsēdētājs bija Žans Klods Junkers, kurš sliecās atbalstīt viedokli, ka ES dalībvalstīm jābūt solidārām un ka nav korekti bēgļu uzņemšanu uzvelt tikai uz Dienvideiropas pleciem. Taču jāatceras arī, ka jau toreiz tika uzsvērts, ka mūsu valsts, kurā ir viens no zemākajiem algu līmeņiem ES, nepilnīga sociālā atbalsta sistēma, kā arī vēss klimats, noteikti nav visu bēgļu sapņu zeme.

Jau pirms vairākiem gadiem tika atzīts, ka Latvija ir pievilcīga galvenokārt kā ģeogrāfisks tramplīns nokļūšanai Ziemeļvalstīs, kurās gan arī klimats ir vēss, bet toties algas un sociālais atbalsts ir augstā līmenī.

Šīs Junkera laika diskusijas atceroties, ir uzjautrinoši noraudzīties, kā Latvijas politiskās vides pirmziemnieki cenšas iestāstīt, ka bēgļu mūsu valstī ir maz tikai tādēļ, ka sabiedrības attieksme esot negatīva.  

Skaidrs, ka ES līmeņa diskusijās bēgļu uzņemšanas tēma nekur nepazudīs arī turpmāk. To apzinoties, vēlamais variants mums pašiem Latvijā būtu šo tēmu uztvert bez savstarpēji naidīgām galējībām. Ieceļotāji, kuri nav eiropiešu izcelsmes, ir sastopami daudzviet ES dalībvalstīs. 

Piemēram, šovasar Helsinkos bija ieraugāmas daudzas neeiropeiskas izcelsmes ģimenes, kas apmeklēja Somijas sabiedrības iecienītās kultūras un atpūtas vietas, un gaisotne, ko šīs ģimenes radīja, bija visnotaļ rāma un patīkama. 

Tāpat arī ieceļotāju izveidotā biznesa vide – vai tie būtu krodziņi Berlīnē, veikali Upsalā vai viesnīcas Lisabonā – ir atstājusi pozitīvu iespaidu. 

Tomēr derētu arī apzināties risku, kas ir saistīts ar naivo aicinājumu:  jāuzņem bez izņēmuma visi cilvēki, kas grib ierasties Latvijā! Izvērtējumam par to, kādi cilvēki valstī tiek uzņemti un kādi ir šo cilvēku nodomi, ir jābūt. Terora akti, ko Eiropa piedzīvoja nesenā pagātnē, ir reāli notikumi, nevis ksenofobu izdomājumi. 

 

Top komentāri

Emigrants
E
Vairums no vinjiem nav ne beeglji, ne aarsti, ne inzhenieri.
dace
d
velnsparavis, kapec vini shos briniskigos krodzinus un viesnicas neizveido savaas zemees?
Emigrants
E
Kaadas bailes no sveshiniekiem? Luudzu, vediet iekshaa beegljus no Honkongas. Ar melnajiem tiek atnesta kriminalitaate un beernishkjiiga atteiksme pret dziivi, kas viss, protams, ir baltaa cilveeka vaina. Magdinj, aizbrauc uz ASV un pastaigaajies pa Chikaagas dienvidu dalju, tad no reanimaacijas gultas pastaasti man, cik jauka ir dazhaadiiba.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mazāk biedēt, vairāk pašiem darīt(1)

Valdības lēmums par obligātu masku valkāšanu publiskās telpās, kā arī virkne jaunu ierobežojumu dažādām aktivitātēm diezgan likumsakarīgi pastiprinājusi spriedzi sabiedrībā.

Vietējās, bet valsts nozīmes

Nedēļas nogalē Ukrainā gaidāmās pašvaldību jeb teritoriālo kopienu, kā tās tiek dēvētas oficiāli, vēlēšanas var būtiski mainīt jau tāpat ne īpaši stabilo iekšpolitisko situāciju valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē