Līdz ar tiešām vajadzīgu, vērtīgu darbu, kas paveikts, stiprinot datu aizsardzību, GDPR izgaismojusi arī kādu mūsu sabiedrībai raksturīgu īpašību, kas novedusi līdz traģikomiskām situācijām. Šī īpašība ir pārcentība no ārvalstīm nākošu nosacījumu izpildē. Nereti tiek teikts, ka šāda pārcentība ir padomju laiku sekas, un taču, kā nesen Dienai sacīja Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, "ar padomju laika ietekmi var izskaidrot daudzus Latvijā vērojamos procesus, taču ar padomju laika ietekmi šodien vairs nevajadzētu attaisnoties, padomju laiks beidzās pirms gandrīz 30 gadiem".
Piemēram, tā ir pārcentība uzskatīt, ka Regula aizliedz sveikt kolēģus un paziņas dzimšanas dienā, vai arī uzskatīt, ka paniski jābaidās no cilvēka vārda, uzvārda un dzimšanas gada norādīšanas.
Diena un citi mediji jau vēstījuši par juristu skaidroto, ka Regulai pamatā ir trīs mērķi. Pirmais mērķis ir pievērst uzmanību datu apritei internetā un it īpaši sociālajos tīklos. Ņemot vērā interneta popularitātes kāpumu, atgādinājums par to, ka globālajā tīmeklī nevajadzētu ievietot jebko, kas ienāk prātā, toties derētu padomāt par konkrēto datu (to vidū arī cilvēku fotoattēlu) publiskošanas sekām, ir ne tikai vēlams, bet pat ļoti vajadzīgs.
Otrais GDPR mērķis ir padarīt nopietnāku un profesionālāku attieksmi pret personas datiem uzņēmumos un iestādēs. Diemžēl ir dzirdēti nostāsti par to, ka dažā labā uzņēmumā un iestādē saraksti ar klientu datiem izdrukātā veidā mētājušies uz biroja galdiem kopā ar korporatīvās ballītes uzkodām, bet elektroniskā formātā bijuši atrodami ikvienam brīvi pieejamā datorā, kas pat nav bijis aizsargāts ar paroli. Pat ja šie nostāsti ir pārspīlējumi, tomēr apliecina, ka tiešām nepieciešams veidot rūpīgu attieksmi pret uzticētajiem datiem.
Trešais GDPR mērķis ir vienādot situāciju visā Eiropas Savienībā – lai attieksme pret datiem būtu vienāda no Zviedrijas līdz Grieķijai, no Portugāles līdz Horvātijai.
Jāpiebilst gan, ka datu aizsardzības eksperti atzinuši – GDPR teksts ir visai brīvi interpretējams, piemēram, jēdziens
"personas datu apstrādes tiesiskie pamati" var kļūt par iemeslu diskusijai, ir vai nav izvēlētais datu apstrādes pamats tiesisks. Taču te vērts atcerēties slaveno sakāmvārdu, kura galvenā doma ir "nedari otram to, ko tu negribi, lai nodarītu tev".
reptilis
Pravietisnejaukais
Fakts