Bailes liedz domāt loģiski?

Piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) sfērā šā gada trešajā ceturksnī vērojams būtisks algu kāpums, taču uzņēmēju aptaujās redzams, ka šī sfēra sastopas ar grūtībām atrast darbiniekus, akcentē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Arī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vēsta, ka IT sfēra ir no tām jomām, kurās algu līmenis ir viens no augstākajiem Latvijā. 

Vērts pieminēt arī, ka Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis nesen mikroblogošanas vietnē Twitter par brīvajām darba vietām Valkas pusē rakstīja: "Visvairāk vakanču ražošanā, kur metālapstrādē vislabākās algas (piemēram, rokas lokmetinātājs – 2000 eiro), bet ir arī citās nozarēs. Dzīvokļi pie mums aizvien salīdzinoši lēti, skolas, bērnudārzi – lieliski."

Par to, ka Latvijā patlaban problēmas rada nodarbinātības jomas nesabalansētība, Dienā un citos medijos vēstīts jau daudzkārt. Valmierā, pēc vietējo apstākļu pazinēju teiktā, darba vietu ir vairāk nekā iedzīvotāju, bet dažviet Latgalē bezdarba līmenis joprojām ir dramatiski augsts. Tukumā potenciālajiem darbiniekiem trūkst mājokļu, bet laukos, kur nav darbavietu un nav arī uzņēmējdarbības attīstības iespēju, daudzas mājas stāv tukšas. Ir ilgstoši brīvas vakances uz amatiem, kuros tiek piedāvātas konkurētspējīgas algas, taču Latvijā trūkst cilvēku ar nepieciešamajām profesionālajām iemaņām, piemēram, iepriekš minētajā IT jomā, un ir arī 29,4 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, kas darbu nevar atrast 12 mēnešus vai pat ilgāk, rāda CSP dati par šā gada trešo ceturksni.

Uz šī fona aizvien aktuālāka kļūst viedokļu sadursme par to, vajag vai nevajag Latvijai piesaistīt strādājošos no ārvalstīm. Saistībā ar šo aktualitāti politologs Ivars Ījabs intervijā Egīlam Zirnim 30. novembra SestDienā norādīja, ka nebūs priecīgs, ja Latvijā parādīsies "vāji integrēti, latviešu valodu nesaprotoši imigranti", bet uzsvēra arī, ka Latvijai vajadzīga "kvalificēta darbaspēka piesaiste, ar ko mums šobrīd diez cik spoži neiet".

Nenoliedzami mūsu sabiedrības pieredze cittautiešu integrēšanā ir samezglota un sarežģīta, un ir saprotama politiķu vidū vērojamā nedrošība un pat bailes par to, kas notiks, ja būs nepieciešams integrēt potenciālos viesstrādniekus. Šīs bailes sakņojas Latvijas smagajā vēsturē. Taču tad, ja ir jālemj par profesionālu ārvalstu ekspertu aicināšanu strādāt mūsu valsts labā, rodas jautājums – vai bailes dod tālredzīgākos padomus?